Ideju vērtē dažādi

2017. gada 17. februāris 11:50

Atkritumos tiek izmests pārāk daudz pārtikas produktu, tāpēc tiek debatēts par regulas izstrādi, kas noteiktu, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Ārija Ločmele, PVD Austrumvidzemes pārvaldes vecākā pārtikas inspektore: - Dzīvnieku izcelsmes un augsta riska produktus pēc to derīguma termiņa beigām, noteikti lietot uzturā nevar. Tēja, kafija, kurai zūd kvalitātes īpašības, gan nekādu apdraudējumu nerada. Varbūt var domāt arī par šiem produktiem, bet kurš būs tas, kas izvērtēs, kur sniedzas saprāta robežas, lietojot produktu arī pēc derīguma termiņa beigām. Manuprāt, tomēr nevajadzētu ļaut šādus produktus izplatīt. Ja šādi produkti tiktu iepludināti valsts un pašvaldības iepirkumos, tas būtu uzskatāms par katastrofu. Veicot kontroli dažādos uzņēmumos, esmu novērojusi, ka īsti ļaunprātīgi produktu derīguma termiņi netiek pārkāpti. Mūsu novada mazajos uzņēmumos tas nenotiek. Protams, ir gadījumi, kad kaut kas tomēr netiek ievērots, bet te ir vainojams tikai cilvēciskais faktors, ka ir nogaidīts ar produkta izlietojumu un tamlīdzīgi. Gadījumi ir dažādi, piemēram, kad produkti tiek glabāti neatbilstošā temperatūrā. Pārbaudes laikā to konstatējot, liekam šos produktus iznīcināt, jo produkts var būt bojāts. Ne velti ir ražotāji, ir laboratorijas, kur pētījumos ir noteikts, kāds var būt produkta derīguma termiņš, kādai jābūt tā uzglabāšanas temperatūrai. Tagad runāt par derīguma termiņu pagarinājumu bez konkrēta pamatojuma nav prāta darbs. Kad domājam tikai katrs par sevi, tad varam eksperimentēt. Kad es kā komersants piedāvāju produktus citiem cilvēkiem, eksperimentēt nedrīkst. Ja mājās ledusskapī ir siers, kam derīguma termiņš beidzies, bet tam nav pelējuma pazīmju, ne arī citu izmaiņu, kāpēc neizmantot, jo var taču to apstrādāt termiski, piemēram, pārkaisot ēdienam, gatavojot siermaizīti.

Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore: - Arī savās mājās ne vienmēr paskatāmies pārtikas un citu produktu derīguma termiņu. Ja arī derīguma termiņš produktam ir beidzies pirms pāris dienām, mēs taču produktu, ja tam ir laba smarža, labs vizuālais izskats un laba garša, laukā uzreiz nemetam. Manuprāt, tas, iespējams, nemaz nav slikti, ka būs šī regula. Uzskatu, ka ar šiem derīguma termiņiem nevajag arī pārspīlēt, kā tas dažkārt notiek. Šis termiņš jau nenosaka, ka konkrētais produkts ir kaitīgs. Protams, jāņem vērā atsevišķas produktu grupas. Ir produkti, kam ir noteikts, ka to ir ieteicams izlietot līdz kādam konkrētam mēnesim un tamlīdzīgi. Saprotams, ja mēs miltus glabāsim ļoti ilgi, tie kļūs rūgti un tos nāksies izmest. Es uzskatu, ka arī mūsu cilvēki ir izglītoti. Viņi skatās, kāds ir produkta derīguma termiņš. Nedomāju, ka ir daļa tādu cilvēku, kuri alkst iegādāties vecus produktus, kas šīs regulas iespaidā tiks iepludināti Latvijā. Nedomāju, ka mums ir tik ārkārtīgi nabadzīgas ģimenes, kas iztiek tikai no produktiem, kam jau sen ir beidzies derīguma termiņš.

Sanita Tabūne, pavāre un banketa zāles saimniece: - Es neatbalstu šādu regulu, jo cilvēks ir un paliek cilvēks, neatkarīgi no tā, kāds ir viņa materiālais stāvoklis. Tas ir absolūti nepieņemami, ka produktus, kam beidzies to derīguma termiņš, bet kvalitāte ir pietiekama, domā pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Ja reiz produktam ir beidzies lietošanas termiņš, tad tas ir beidzies. Nekas labs nevar būt. Es vienmēr skatos un ievēroju šos derīguma termiņus jebkuram produktam, ko pērku. Arī tad, ja mājās manā ledusskapī ir produkti, kurus neesmu izlietojusi paredzētajā to derīguma termiņā, es tos bez žēlastības izmetu. Vienalga, vai tas būtu jogurts, siers vai vēl kas cits, kas ir aizmirsies plauktā. Daudzi brīnās un netic, ka tā rīkojos. Ja Latvija pakļausies šai Briseles regulai, tad tās būs šausmas! Vēl sliktāk būs tad, ja, rīkojot iepirkumus, šādi produkti to lētās cenas dēļ varētu tikt tajos iepludināti. Es joprojām vēl strādāju skolā par pavāri. Jau tagad tas ir katastrofāli, ka skolām ir jāņem tikai lētākie produkti, nevis tas, kas ir labs un kvalitatīvs. Vai tad tā tiek domāts par bērniem? Kur paliek norādes ievērošana, ka bērni skolās jāēdina pareizi, ja viss ir tikai pats lētākais? Piemēram, putraimi, rīsi, milti – tikai vislētākie.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ideju vērtē dažādi

Kategorijas