Vai lauku skolas tiešām sliktākas?

2017. gada 21. februāris 00:00

1427

Novada iedzīvotāju uzmanību piesaistījusi Latvijas televīzijā skatāmā reklāma, kurā kā viennozīmīga patiesība tiek pasniegts fakts, ka valstī lauku skolās pēdējos gados skolēnu zināšanu līmenis ir būtiski krities, bet lielajās pilsētas skolās – paaugstinājies. Par to liecinot pētījumi un rezultāti skolēnu zināšanu valsts pārbaudes darbos.
“Dzirksteles” lasītāji redakcijai pauduši, ka viņiem šāds apgalvojums šķiet aizskarošs un tendenciozs.

Novadā lauku skolas nenoniecina, tomēr reformē
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls “Dzirkstelei” saka: “Pētījumi ieskicē kopējo ainu, bet te nevar runāt tikai viennozīmīgi, jo ir dažādas situācijas, un es domāju, ka statistika ne vienmēr atspoguļo reālo stāvokli katrā konkrētajā vietā. Mūsu novadā arī redzam, ka ir skoliņas ar nelielu audzēkņu skaitu, kur bērni nokārto valsts pārbaudījumus labāk nekā dažā lielajā skolā novadā.” Tajā pašā laikā A.Šķēls nenoliedz - kopējā tendence valstī droši vien ir tāda, ka lauku skolas kapitulē pilsētas skolu priekšā, un pētījumi to pierāda.
“Un tomēr tikai no valsts pārbaudījumu rezultātiem vien nevar spriest par situāciju kopumā. Ir vēl daudzas citas pievienotās vērtības, ko bērni saņem. Viena lieta gan ir: jo mazāka skoliņa, jo šis piedāvājums, piemēram, gan saistībā ar izglītības programmu īstenošanu, gan ārpusstundu darbu būs daudz ierobežotāks nekā lielākās skolās - gan ņemot vērā mūsu valsts mācību stundu finansēšanas nosacījumus, gan arī ārpusstundu nodarbību finansēšanas nosacījumus,” saka A.Šķēls.
Ne jau skolēnu zināšanu sliktākas kvalitātes, bet izglītojamo skaita samazināšanās dēļ trīs skolas – K.Valdemāra pamatskola Beļavā, Litenes pamatskola un Druvienas pamatskola – ar 1.augustu kļūs par sākumskolām 1. līdz 6.klašu skolēniem, realizējot arī pirmsskolas izglītības programmu. “Dzirkstele” par to jau rakstīja, un tas ir tikai pirmais pieteikums sākumskolu tīkla veidošanā Gulbenes novadā. Bet Gulbīša vidusskolu Jaungulbenē ar 1.augustu pārveidos par pamatskolu 1. līdz 9.klašu skolēniem.

Sabiedrība tiek gatavota nepopulāriem lēmumiem
Ne visi uzrunātie novada skolu direktori bija ar mieru “Dzirkstelē” izteikties par šo tēmu. “Vai ir jēga”, “mūs tāpat nedzird”, “valstī un novadā visu izlemj, mūsu domas neprasot” - šādi ir argumenti, lai saglabātu anonimitāti un neizteiktu viedokli par valstī jau notiekošajām un turpmāk plānotajām pārmaiņām skolu tīklā.
“Skolēnu izglītības kvalitātes kritēriji var būt ļoti dažādi,” uzskata Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece. Viņa uzsver, ka šobrīd Latvijā notiek pieturēšanās pie viena skolu darba kvalitātes kritērija – skolēnu valsts pārbaudes darbu rezultāti, kā arī starptautisko pētījumu rezultāti. S.Ziepniece domā, ka tie nav vienīgie kritēriji, kas būtu jāņem vērā. Taču valsts koncepcija ir citāda. Kāpēc? “Lai veiktu nepopulāras reformas! Un visa informācija, kas pašlaik tiek publiskota, ir tendēta uz to, lai sabiedrību pārliecinātu par šo patiesību, kāda tiek parādīta. Es piekrītu tam, ka pietrūkst valstī finansējuma šīm lietām, bet argumenti, kuri tiek izmantoti, lai veiktu reformu, man liekas nekorekti,” saka Tirzas pamatskolas direktore. Viņa uzsver, ka neapstrīd valstī notiekošo izglītības reformu, “skatoties no budžeta iespējām”. S.Ziepniece saka, ka viņai kā lauku skolas vadītājai par ļoti daudz ko sāp sirds. Esot grūti turēties pretī valstī izvērstajai kampaņai, kas veido neglaimojošu sabiedrisko viedokli par lauku skolām. S.Ziepniece uzskata, ka patiesībā runa ir par ko vairāk, nevis tikai par lauku skolām un pilsētas skolām. “Runa ir par to, kāda būs Latvijas nākotne. Un kādu Latvijas nākotni saskata politiķi. Vai tā ir policentriska Latvija, ja patiesībā viss virzās tikai Rīgas virzienā, mazpilsētām atstājot pārpalikuma principu? Ja valsts tādu ceļu ir izvēlējusies, tāds tas būs,” saka S.Ziepniece.

Laukos gan māca, gan risina sociālās problēmas
K.Valdemāra pamatskolas direktore Ērika Ivanova par minētās TV reklāmas saturu saka: “Šāds viedoklis sabiedrībā tiek kultivēts. Jebkurā skolā – gan lauku, gan pilsētas – pedagogi strādā tā, kā ir jāstrādā. Un nekādā gadījumā nevar teikt, ka lauku skolās līmenis ir zemāks. Lauku skolās ir tie bērni, kas mums ir, ar tiem mēs strādājam, atlaižu mums nekādu nav. Mēs gadiem ilgi esam tā strādājuši, bet tikai pēdējos gados mums pārmet, ka nav kvalitātes. Mūsu pedagogiem ir tāda pati izglītība kā pilsētu kolēģiem. Kā var tā būt, ka pēkšņi mēs neprotam strādāt?! Lauku skolā noteikti pedagogi pat vairāk strādā ar katru bērnu individuāli. Mums ir arī interešu izglītība. Piemēram, mūsu skolā – deju kolektīvs, koris, vizuālās mākslas papildu nodarbības. Mūsu skolotāji gūst atzinību valstī! Mūsu absolventi tālāk dodas apgūt profesijas vai turpina izglītību kādā no vidusskolām, mūsu bijušie audzēkņi arī studē augstskolās.” Viņa saka, ka laukos ir arī ģimenes ar daudziem bērniem, bet darbs ir vai nu vienam no pieaugušajiem ģimenes locekļiem, vai nav nevienam. Risinot sociālās problēmas, ģimenē bērnu izglītība paliek it kā otrajā plānā, uzskata Ē.Ivanova. Esot arī tik smagas situācijas, ka “bērns, atnākot no mājām uz skolu, vispār domāt nespēj par mācībām”. Viņa bažījas, ka ar laiku, vēl vairāk samazinoties skolēnu skaitam laukos, būs bērni, kurus ģimenes gluži vienkārši nesūtīs uz skolu pilsētā, jo tur daudziem lauciniekiem iekļauties būšot ļoti grūti. Ē.Ivanova piebilst, ka tā ir nākotnes vīzija, kuru nekad negribētos piedzīvot.

Vai pilsētas skolotāji lauku skolās māca citādāk?
Skolēnu zināšanu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no katras skolas individuāli – gan pilsētā, gan laukos. Un tas neesot atkarīgs no tā, kurā vietā Latvijas kartē konkrētā skola atrodas. Arī Rīgā taču ir gan labas, gan ne tik labas skolas, ja runa ir par skolēnu zināšanu kvalitāti. Tā uzskata Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece. “Mēs taču zinām tik daudzus piemērus, kad lauku skolēni mācību priekšmetu olimpiādēs un citās zināšanu pārbaudēs ir priekšgalā,” viņa uzsver. I.Maltavniece par pētījumiem, kuri norāda uz lauku skolu mīnusiem, saka: “Cik mēs godīgi dodam ziņas tādiem pētījumiem? Cik tas ir objektīvi?”
Gulbīša vidusskolas direktore Sarmīte Puriņa domā, ka arī lauku skolas ir pietiekami labi aprīkotas, tām ir kvalificēti pedagogi un ir arī skolēnu sasniegumi. Jāņem vērā esot arī faktors, ka visā šajā kopumā “vajag vēl arī pašu skolēnu mācīties gribu”. Tajā pašā laikā, runājot par savas skolas pieredzi, S.Puriņa uzsver, ka liela nozīme ir individuālajam darbam ar katru skolēnu, kas mazajās lauku skolās ir norma. Viņa pievērš uzmanību vēl kādam faktoram. Šodien lauku skolās mācību stundas bērniem pasniedz arī pilsētas lielo skolu skolotāji, lai būtu pietiekami noslogoti un varētu saņemt atbilstošu atalgojumu. “Vai tad viņi laukos māca citādāk nekā pilsētā?” vaicā S.Puriņa.

Uzziņai

◆ Analizējot statistiku pa gadiem, kādi ir Gulbenes novada skolēnu zināšanu vērtējumi valsts pārbaudes darbos, ir viela pārdomām. Piemēram, pamatskolas beidzējiem trīs pēdējo mācību gadu laikā novadā kopumā ir kritušās zināšanas vēsturē. Izņēmums ir vienīgi Lizuma vidusskola un Galgauskas pamatskola.

◆ Latviešu valodā novadā kopumā pamatskolas skolēniem vērojama neliela zināšanu uzlabošanās tendence. Izrāvienu šajā mācību priekšmeta demonstrējusi Tirzas, Rankas, K.Valdemāra, Galgauskas pamatskola un Gulbenes vidusskola.

◆ Matemātikā novadā pamatskolu beidzēji trīs mācību gadu salīdzinājumā ir turējušies aptuveni vienādā zināšanu līmenī. Ar zināšanu kāpumu šajā izvērtēšanas periodā izceļas Lejasciema vidusskola, Daukstes, K.Valdemāra pamatskola.

◆ Angļu valodā novadā kopumā 9.klases beidzēji pēdējos trīs mācību gados ir turējušies aptuveni vienādā līmenī. Zināšanu kāpinājumu izrādījušas: Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Lizuma vidusskola, Daukstes pamatskola.

Sirdsmīļā skola
K.Valdemāra pamatskola Beļavas pagasta Pilskalnā vizuāli līdzinās pasaku skolai no Harija Potera pasaules. Jau pagalmā ir sēta, kurā katrs stabiņš līdzinās krāsainam cilvēciņam, ir pieteikums kam neparastam. Nevis skola, bet muižas ēka ar mājīgu, siltu auru! Gulbenes novadā tas nav nekāds izņēmums. Muižas ēkās atrodas skola arī Druvienā, Litenē, Lizumā. Tieši šā iemesla dēļ tur šīs ēkas elpo, dzīvo. Ienākot K.Valdemāra pamatskolā, nevar nepamanīt gleznu pie sienas. Tajā ir attēlota skolas ēka. Direktore Ērika Ivanova stāsta, ka tas ir kādas absolventes veikums. Skolu viņa beigusi 1985.gadā. Uz salidojumu atbraukusi ar gleznu padusē. Tātad domājusi par savu skolu, atmiņas ir sildījušas sirdi.
Šodien šajā skolā mācās 45 skolēni, bet pirmsskolas grupā ir 26 bērni. Ar tik nelielu bērnu skaitu nākamajā mācību gadā pamatskolas vairs nebūs, būs sākumskola. Bet cik ilgi? Direktore stāsta, ka šajā izglītības iestādē skolēni ir nodrošināti ar mācību grāmatām, kabineti ir aprīkoti ar mūsdienu tehnoloģijām. Mācību stundās tiekot lietoti planšetdatori. Tā ka šī ir ne tikai sena, bet arī moderna skola ar bērniem drošu apkārti, kuru ieskauj parks. Blakus ir estrāde. Vienkāršs stadions. “Tā ir pierasta vide mūsu bērniem. Vide ar plašuma sajūtu,” saka Ē.Ivanova. Žēl tikai esot, ka šajā skolā mācījušās daudzas beļaviešu paaudzes, bet pēdējiem absolventiem bērni jau dzimst tuvāk Rīgai vai pat ārzemēs un, visticamāk, tur arī sāks skolas gaitas.

Kur labāk mācīties – lauku vai pilsētas skolā?

Māris no Litenes ◆ Nezinu. Es neesmu pilsētā mācījies! Un nav ne vainas.

Valdis no Balviem ◆ Grūti pateikt. Pats esmu mācījies lauku skolā. Bērns mācās pilsētā, jo tur ir arī mūzikas skola, pulciņi, pasākumi. Var visu apvienot. Laukos ejot skolā, tas ir sarežģītāk. Bet izglītības kvalitātes ziņā domāju, ka atšķirības nav.

Daniels no Smiltenes ◆ Esmu mācījies tikai pilsētā, bet man liekas, ka mūsdienu vispārizglītojošās izglītības sistēma kā tāda nekur nedod bērniem un jauniešiem daudz izvēles iespēju, ja gribas iemācīties kaut ko praktisku un konkrētu.

Sāra no Gulbenes ◆ Laukos tomēr ir labāk apmeklēt skolu, jo tur skolotāji vairāk uzmanības pievērš katram bērnam individuāli.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai lauku skolas tiešām sliktākas?

Kategorijas