Darba vide Latvijā. Kurš ir noteicēja lomā?

2017. gada 21. februāris 00:00

“Latvijā ir viegli atrast darbinieku, kurš brīvi pārvalda trīs vai vairāk valodas, kas Rietumu pasaulē ir retums. Arī salīdzinoši zemās darbaspēka izmaksas paver iespējas investīciju piesaistei un lielu ražotņu atvēršanai,” pārliecinājies mārketinga speciālists Māris Silinieks

“Ģeogrāfiskā atrašanās vieta kalpo par labu ērtai loģistikai, un daudzi lieli uzņēmumi izvēlas savu Baltijas pārstāvniecību atvērt tieši Latvijā,” pauž personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay” mārketinga direktors Māris Silinieks. Viņaprāt, mūsdienās labi ir tas, ka uzņēmums ar labu biznesa ideju un prasmīgi piesaistītām investīcijām var dažu gadu laikā izaugt no maza startup uzņēmuma par lielu, starptautisku uzņēmumu, kas nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku.

Izglītībai jāiet rokrokā ar biznesu
Taujāts, kā darba vidi Latvijā vēl vairāk varētu uzlabot, M. Silinieks atbild: “Ciešāka uzņēmējdarbības un izglītības sistēmas sadarbība noteikti sekmētu atbilstošāku speciālistu piegādi darba tirgum. Latvijā diemžēl vēl ir situācija, ka augstskolas absolvents ienāk darba tirgū caur lieliem šķēršļiem, jo darba devēji nereti apsūdz augstskolas nepietiekamā praktisko iemaņu došanā saviem audzēkņiem. Jaunajam speciālistam ir jāsāk pašam apbružāties darba tirgū un gūt pieredzi, strādājot zemākos amatos, kas bieži noved pie darba karjeras attīstības ar izglītību nesaistītā virzienā. Izņēmumi ir tās jomas, kurās ir izteikts speciālistu trūkums. Piemēram, talantīgākos IT studentus darba devēji izķer jau pirmajos kursos un nodarbina tos, turpinot studijas. Šādi darbinieks gūst vislabāko praktisko pieredzi, jo tā ir saistīta ar konkrētā uzņēmuma specifiku, un arī mācības ir daudz produktīvākas, ja tās uzreiz var sasaistīt ar darbu – pielietot praktiski.”

Jāsalāgo abu pušu vajadzības
Arī par šābrīža darba devēja un darba ņēmēja attiecībām “WorkingDay” mārketinga direktoram ir savs viedoklis: “Jomās, kurās ir izteikts speciālistu trūkums, labs darbinieks ir noteicēja lomā. Darba devēji ir spiesti pārvilināt speciālistus no konkurentu uzņēmumiem, piesolot lielāku atalgojumu un nodrošinot atbilstošu darba vidi, lai nepazaudētu savus darbiniekus. Tas ir līdzīgi kā tirgus pieprasījumā un piedāvājumā – ja ir kādas preces vai pakalpojuma deficīts, tā cena ceļas.”
M. Silinieks atzīst, ka mūsdienu situācijā gan darba devējam, gan ņēmējam jāsaprot, ka svarīgi veidot abpusēji auglīgas darba attiecības – darba ņēmējam savi pienākumi jāpilda godam, savukārt darba ņēmējam jānovērtē darbinieka pūles un jāmotivē viņa turpmākā attīstība. “Gudrs darba devējs labi zina, ka visproduktīvākais ir motivēts darbinieks, kura noslodze ir salāgota ar viņa personiskajām īpašībām un darba pieredzi. Protams, arī vadības metodes kādā nomaļā gaterī, kur darba devējam pat jāpieskata, lai darbinieks neierastos darbā alkohola reibumā, atšķirsies no kāda starptautiska tehnoloģiju uzņēmuma,” pārliecināts mārketinga speciālists.

Izspiestā citrona princips
M. Silinieks atzīst, ka labākajam darba devējam atrast labāko darbinieku ir gandrīz neiespējami un tā notiek vien ideālā pasaulē. “Latvijā samērā jaunās uzņēmējdarbības dēļ lielā daļā uzņēmumu vadītāji ir paši uzņēmuma dibinātāji un, no “WorkingDay” personāla atlases pieredzes zinot, cik komplicēts darbs ir piemeklēt uzņēmumam labu vadītāju, daudzos gadījumos tieši šis varētu būt šķērslis veselīgai darba atmosfērai uzņēmumā,” atklāj profesionālis. Viņaprāt, vadītājiem svarīgi pašiem izglītoties un mācīties pilnvērtīgi piemeklēt sev personālu un, to prasmīgi vadot, pilnībā izmantot tā potenciālu. “Teiciens “izspiest kā citronu” ir radies tieši gadījumos, kad nav saskaņas un abpusējas motivācijas vadītājam un padotajam. Atbilstoši tā potenciālam prasmīgi motivēts un nodarbināts darbinieks var uzrādīt pat labākus darba rezultātus nekā “izspiestais citrons”. Un lielākais ieguvums visiem būs veselīgs mikroklimats uzņēmumā,” pārliecināts M. Silinieks.

darba devēju tops

Darba portāls “Cvmarket.lv” aptaujā piekto gadu noskaidro iekārojamāko darba devēju. Latvijā jau piekto gadu līderis ir AS “Latvenergo”. Otrajā vietā šogad savas pozīcijas saglabā SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, savukārt trešajā ierindojas SIA “Rimi Latvia”.
Šogad topu pametuši tādi uzņēmumi kā “Havas Europe” (SIA “North Hub Services”), kas sniedz kravu un pasažieru apkalpošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”, bankas “Nordea Bank” Latvijas filiāle un AS “ABLV Bank”, būvkonstrukciju projektēšanas un būvniecības uzņēmums AS “UPB”, informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Tieto Latvia”, alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS “Aldaris” un kosmētikas mazumtirgotājs AS “Drogas”.

1. AS “Latvenergo”
2. SIA “Latvijas Mobilais Telefons”
3. SIA “Rimi Latvia”
4. AS “Swedbank”
5. SIA “Lattelecom”
6. SIA “Circle K Latvia”
7. AS “Latvijas Gāze”
8. AS “Latvijas Valsts meži”
9. AS “AirBaltic”
10. SIA “DEPO DIY”
11. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””
12. “Accenture” Latvijas filiāle
13. SIA “Draugiem” (“Draugiem.lv”)
14. SIA “Bite Latvija”
15. Latvijas Banka
16. SIA “Tele2”
17. VID Rīgas reģionālā iestāde
18. AS “Sadales tīkls”
19. SIA “Evolution Latvia” (“Evolution Gaming”)
20. VAS “Latvijas Dzelzceļš”
21. AS “Latvijas Finieris”

Vairāki uzņēmumi topā dala vienu vietu. Darba portāla “Cvmarket.lv” aptauja par iekārojamāko darba devēju norisinājās no
12. janvāra līdz 1. februārim, un tajā atbildes sniedza 3162 respondenti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darba vide Latvijā. Kurš ir noteicēja lomā?

Kategorijas