Uz Betlēmi aizved mīlestība

2017. gada 21. februāris 00:00

“Jutu, ka mana nākotne varētu saistīties ar ārzemēm, bet dzīvot Betlēmē, kas atrodas tik interesantā valstī kā Palestīna, bija pavisam negaidīti. Mani uz šejieni atveda mīlestība,” saka Ieva Akleha. Betlēme ir pilsēta, kurā, saskaņā ar kristīgo ticību, ir dzimis Jēzus Kristus. 28 gadus vecā Ieva ar ģimeni Palestīnā dzīvo piecarpus gadus, viņa ir precējusies, vīrs ir arābu tautības, un abi audzina trīsgadīgo meitiņu Trevinu. Ieva teic, ka, neņemot vērā sarežģīto politisko situāciju, viņa Palestīnu un Betlēmi sauc par savām mājām un jūtas droši.

Sena zeme ar stiprām
tradīcijām un vērtībām
“Ar savu vīru Bolosu iepazinos kristīgajā iepazīšanās saitā. Viņš ir mūziķis un misionārs. Uzaicināju viņu uz Latviju, piedalījāmies nometnēs, iepazinām viens otru tuvāk un secinājām, ka mūsu abu intereses un dzīves uzskati ļoti saskan,” par savu mīlestību, kas tapa par iemeslu pārcelties uz tālo zemi, sāk stāstīt Ieva. “Ģimenei sākumā, protams, bija tāds neliels šoks, ka būšu tik tālā un svešā zemē un citā kultūrā. Bet, kad mani vecāki iepazina manu topošo vīru un vēlāk arī viņa ģimeni, saprata, ka esmu drošās rokās. Viesmīlīgums, kas viņiem ir asinīs, manējos sasildīja. Viņi zina, ka man šeit ir labi. Tad arī sirds var būt mierīga,” uzsver Ieva. Jaunā sieviete domā, ka ir vienīgā latviete Palestīnas pusē. “Daudz vairāk ir Izraēlā, bet tad viņiem ir ebreju saknes un Izraēlas pilsonība. Dzīvojam Palestīnā, Izraēlas okupētajās teritorijās. Šeit dzīvo dažādas nacionalitātes un kopienas. Dzīvojam tajā pusē, kur dzīvo tikai palestīnieši un arābi – gan musulmaņi, gan kristieši. Ebrejiem šeit ir aizliegts uzturēties. Par palestīniešiem kā interesantu tautu varētu būt vairākas lekcijas. Divos vārdos es viņus varētu raksturot kā “civilizāciju kokteilis”. Ja būtu iespēja redzēt viņu gēnu salikumu, iespējams, mēs atrastu pa gēnam no senajām civilizācijām un kultūrām, kas kontrolējušas šo zemi cauri gadsimtiem – ēģiptiešiem, izraēļiem, persiešiem, grieķiem, romiešiem. Šī zeme bija krustcelēs, kur satikās dažādas civilizācijas. Katrā ziņā šī sabiedrība ir ar ļoti stiprām tradīcijām un vērtībām, piemēram, ģērbšanās veidā – nedrīkst atkailināt miesu. Šeit ļoti ciena vecākus cilvēkus, ģimene ir visaugstākā vērtība. Mēs Eiropā pastāvam katrs par sevi, šeit aiz tevis stāv vesels klans,” novērojumos dalās latviete.
Cilvēki esot viesmīlīgi un komunikabli, smaidīgi, vienmēr gribot parunāt. “Man, protams, bija jāiemācās, kādās situācijās tas ir pieļaujams un cik tālu sarunās drīkst iet. Viņiem patīk uzdot tiešus un privātus jautājumus. Piemēram, ko tu ēdi brokastīs, vai esi precējies,” norāda Ieva. Viņai pagājuši apmēram divi gadi, līdz iejutusies. “Valodas zināšanas ļoti noder. Kad sāc saprast, ko viņi runā un vari atbildēt, pret tevi ir cita attieksme,” saka latviete. “Sākumā mani sveicināja un palaikam uzsauca: “Welcome, welcome!” (Laipni lūgti! – angļu val.), bet nu jau vairs ne. Viņi zina, ka esmu vietējā.”

Specializēsies svētceļojumu rīkošanā
Ieva teic, ka dzīvošana ārvalstīs kā latvietei, protams, nav tas vieglākais ceļš, bet ne neiespējami, ja līdzās ir tuvi cilvēki, kuri saprot un iedrošina. “Viens ir dzīvot ārzemēs, otrs – būt precētai ar ārzemnieku un dzīvot pavisam citā kultūrā. Tā kā mans vīrs ir kristietis un dzīvojam pilsētā, kurā ir daudz kristiešu, tas ir vieglāk,” pieredzē dalās Ieva. Viņa sapratusi, ka vēlas sevi un savas intereses realizēt šeit. Kad pārcēlusies uz Betlēmi, uzreiz sākusi strādāt skolā saistībā ar mūzikas jomu, pēc tam strādājusi arī par administratori un mūzikas daļas vadītāju vietējā luterāņu draudzē, par asistenti vācu valodas nodarbībās vietējās pašvaldības skolā. Līdz ar mazuļa piedzimšanu no darbiem paņēmusi mazliet brīvu laiku.
“Bija iespēja uzsākt mācības Betlēmes Bībeles koledžā tūrisma programmā par gidi. Man vienmēr bija tāda vēlme studēt vairāk par Bībeli, teoloģiju. Mana vīra ģimene jau ilgus gadus strādā tūrisma jomā, arī mans vīrs, tad nu šie faktori mani vēl vairāk iedrošināja uzsākt mācības, arī fakts, ka Izraēlā un Palestīnā nav oficiāli kvalificētu latviski runājošu gidu. Svētā Zeme mūsdienās ir tūrisma zeme, uz kurieni brauc tūkstošiem cilvēku. Līdztekus studijām darbojos arī mūsu pašu izveidotajā tūrisma aģentūrā “GoDeeper Tours”, jau ir izveidojusies pieredze, lai palīdzētu cilvēkiem atceļot no Latvijas uz šejieni,” stāsta Ieva.
“Daudzi prasa, vai nedomāju braukt atpakaļ, redzot visai sarežģīto situāciju, bet mēs vēlamies palikt šeit. Gribam darboties tūrismā, uzņemt svētceļniekus. Mans plāns ir specializēties tieši svētceļojumu organizēšanā. Tas ir liels izaicinājums – jāzina ir ne tikai Bībele, vēsture, tradīcijas, vietu nozīme, bet jāprot vadīt grupu, jāplāno ceļojums tā, lai tas tiešām būtu svētceļojums. Jāzina dažādi likumi un noteikumi, kas regulē tūristu plūsmu. Tūrismam šeit ir spēcīga industriāla nozīme, mums ir Tūrisma ministrija, kas nosaka licences izsniegšanu gidiem. Betlēme vairs nav tā mazā, klusā Betlēme, par kuru dziedam Ziemassvētku laikā. Tā ir blīvi apdzīvota, dzīvības pilna un augoša pilsēta. Pilsētas teritorijā dzīvo 32 tūkstoši, bet visā rajonā vairāk nekā 220 tūkstoši cilvēku. Tie ir aptuveni skaitļi, jo skaitīšana tika veikta pirms desmit gadiem. Mēs dzīvojam pašā centrā, vecpilsētā, tikai divu minūšu gājienā no katedrāles, kas uzcelta virs Jēzus piedzimšanas vietas. Ir patīkami redzēt, ka visa pasaule brauc uz šejieni,” stāsta latviete.

Politiskā situācija
ietekmē atpūtu
Ieva atklāj, ka brīvais laiks šeit ir zelta vērtē. Sarežģītās politiskās situācijas dēļ tik pašsaprotama lieta kā atpūta brīvajā laikā ir visai limitēta. “Tas ir garš stāsts, kam vajadzētu daudz paskaidrojumu. Tik pašsaprotamas lietas kā pastaiga pa parku vai pārgājiens brīvā dabā ir ierobežotas. Protams, šeit ir daudz visa kā – boulings, baseini, kino, kafejnīcas, kultūras pasākumi, koncerti, kuru varētu būt vairāk, bet fiziski nav vietas, kur to realizēt. Brīvajā laikā man patīk pabūt ārā no mājas, sameklēt kādu vietu tuvāk dabai, lai nomierinātu domas, ieklausītos sevī un Dievā,” atklāj Ieva.
Uz Latviju viņa ar ģimeni brauc regulāri, bet ne bieži. Sākumā sanācis uz dzimteni tikt vairāk. “Ir jāņem vērā vairākas lietas. Piemēram, situācija ar vīzu, atļaujas manam vīram ceļot. Ja varam, lidojam no Izraēlas lidostas Telavivā; ja ne – jālido no Jordānijas lidostas Ammānā. Tas ir dārgs prieks un sarežģīts process mums, bet mēs varam ceļot, tas mums vēl nav liegts,” viņa uzsver.
Prioritāte, atbraucot uz Latviju, ir pavadīt laiku ar ģimeni, satikt draugus un atpūsties. “Pēdējo reizi Latvijā bijām Jaungadā, piedalījāmies arī Tezē kopienas rīkotajā jauniešu tikšanās pasākumā Rīgā. Tas bija ļoti patīkami – redzēt Rīgu tik dzīvīgu, tik pilnu jauniem cilvēkiem! Es jutos kā savās Betlēmes mājās, jo mums šeit ir daudz cilvēku, daudz jauniešu un dzīvības pilnas ielas,” salīdzina Ieva.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz Betlēmi aizved mīlestība

Kategorijas