Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēstniece dodas uz Liteni

Diāna Odumiņa

2017. gada 24. februāris 00:00

80
Vēstniece dodas uz Liteni

Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē  trešdien, 22.februārī, Gulbenē apmeklēja 1941.gada augustā Litenē, Sitas silā, nogalināto ebreju un romu tautības pārstāvju masu kapa vietu.
Vēstniece noklausījās Jāņa Zvaigznes, vietējā novadpētnieka, stāstījumu par baiso notikumu un pierakstītajām veco liteniešu atmiņām. Tiek uzskatīts, ka Otrā pasaules kara laikā Sitas sila zemē guldīti aptuveni 200 genocīda upuri – Vidzemes mazpilsētu ebreji un romi. Tajā skaitā pat zīdaiņi. J.Zvaigzne L. Bar-Sadē teica, ka šajā noziegumā ir grūti izvērtēt un “sadalīt vainu starp vāciešiem un latviešu līdzdarboņiem”.
J.Zvaigzne savā grāmatā “Kas ir Litene?” (“Vītola izdevniecība”, 2006.gads) pētījis vēstures avotus un vācis liecības par to, kā 1941.gadā Litenē no Rīgas ieripojis zīmīgais Zviedrijā ražotais “zilais autobuss”, kas vedis Viktora Arāja komandas šāvējvienību - apmēram 40 cilvēkus ar šautenēm. Nāvei nolemtie ebreji, kas turēti muižas magazīnas un rijas ēkās, pēc tam pārvesti uz tautas namu, no kura grupās pa 40 cilvēkiem kājām dzīti no Pededzes tilta līdz nošaušanas vietai Sitas silā. Pirms nošaušanas ebrejiem atņemtas labākās drēbes, apavi, vērtslietas, ja kādam to nebijis, cilvēki sisti, pēc tam viņus “pa grupām dzina uz bedri, nostādīja uz malas un apšāva ar ložmetēju un šauteņu zalvēm, pēc katras zalves pie bedres piegāja daži ar pistolēm un raidīja bedrē vēl atsevišķus šāvienus”. Pēc slaktiņa esot bijusi balle Litenes pilī. Kādas liteniešu dzimtas atmiņās ir nostāsts par vietējo iedzīvotāju, kura tur pavērusi durvis un starp ballētājiem redzējusi arī dažu labu pagasta iedzīvotāju. Notikusi dzeršana un dziedāšana vai drīzāk aurošana gan vācu, gan latviešu valodā. Ir ziņas, ka šāvējiem samaksāts par darbu ar 40 pudelēm šņabja. Vispār šajā netīrajā darbā, kā norāda J.Zvaigzne, skaitlim 40 bijusi liktenīga loma.
J.Zvaigzne arī pastāstīja, ka līdzīgas Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju masu kapu vietas ir arī Alūksnes, Valmieras un Madonas pusē, taču Litenē – skaitliski lielākā.
Vēstniece vērīgi klausījās visu, kas viņai tika pārtulkots angliski, un neizrādīja emocijas. Nogalināto upuru piemiņas vietā viņa pavaicāja, kurš ir parūpējies par sakopšanu, par piemiņas iemūžināšanu, par informācijas izvietošanu. Viņai tika atbildēts, ka to darījis pagasts. Tā patiešām ir. Piemiņas akmens uzstādīts padomju gados, informatīvais stends izvietots jau atjaunotās brīvvalsts laikā. Vienīgā nepilnība – nogriežoties uz Sitas silu, šobrīd nav nekādas informatīvas zīmes vai norādes par to, kur meklējama Otrajā pasaules karā nogalināto ebreju masu kapa vieta. 
Vēstniece Gulbenes novadā trešdien un ceturtdien apmeklēja arī Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas un Lizuma pagastu, ielūkojās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Lizuma “Dimdiņos”. Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa “Dzirkstelei” saka, ka vēstniece interesējās ne tikai par savu tautiešu skarbo likteni, kas viņus Litenē piemeklēja Otrajā pasaules karā, bet arī par mūsdienu dzīvi Gulbenes novadā. “Viņa teica, ka vēlas redzēt Latvijas dzīvi ārpus Rīgas. Priecājās, ka pie mums dzīve kūsā. Jautāja par mūsu sadzīvi. Vienojāmies par to, ka sadarbībā ar mūsu muzeju varētu tikt sarīkota kāda izstāde,” stāsta J.Igaviņa.