Samazina izmaksas un atkritumu apjomu

2017. gada 28. februāris 00:00

«LED ir videi draudzīgas spuldzes ar zemāku enerģijas patēriņu, salīdzinot ar kvēldiega un fluorescentās dienasgaismas spuldzēm. Tās nesatur bīstamas gāzes, nesakarst un neizdala ultravioletos un infrasarkanos starus, kuru dēļ arī nepievilina kukaiņus un kaitēkļus. No visiem spuldžu veidiem tām ir mazākais enerģijas patēriņš, arī šo spuldžu ražošana ir ekoloģiska un videi draudzīga,» skaidro Laima Kubliņa, SIA «Zaļā josta» mārketinga vadītāja. Pēdējos gados LED spuldzes strauji iekaro tirgu – gan energoefektivitātes, gan ievērojami ilgākā kalpošanas laika dēļ, arī to cena ir pieejama un konkurētspējīga, lai iedzīvotāji dotu priekšroku tieši šīm, videi draudzīgākajām spuldzēm.
Industriālajā sektorā pāreja no ierastajām garajām dienasgaismas spuldzēm notiek palēnām, savukārt privātajā sektorā LED spuldzes ieņem dominējošo lomu. Par tirgū realizēto spuldžu apjoma dinamiku ir problemātiski statistiski objektīvi spriest, jo kopš 2014. gada ir mainījusies valsts uzskaites sistēma no gabaliem uz tonnām, dati par 2016. gadu vēl nav apkopoti. «Taču, runājot ar apsaimniekotājiem un tirgotājiem, varam apgalvot, ka ar katru gadu radītais spuldžu atkritumu apjoms samazinās,» norāda L.Kubliņa. Piemēram, 2014. gadā realizētas 193,3 tonnas gāzizlādes spuldžu, bet 2015. gadā – 175,9 tonnas.

Gudrāka vadība
«Manuprāt, likt vienādības zīmi starp mūsdienu dzīvesveida energoefektivitāti un energoefektīvām spuldzēm nav pieņemami. Sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka LED tehnoloģijas būs energoefektivitātes brīnumlīdzeklis, taču ir arī alternatīvas, pirmkārt – intelektuāla vadība. Ja pie teikšanas būs cilvēks ar saviem untumiem un kaprīzēm, pat ar vislabākajām LED spuldzēm netiks sasniegts augstākais energoefektivitātes līmenis. Piedāvājam risinājumus, kur cilvēciskais faktors tiek samazināts un apgaismojuma darbības algoritmu nosaka automātika, turklāt nodrošinot darbā vai atpūtas vietās maksimālo komforta līmeni. Tā seko līdzi, kad telpā ir cilvēks, kad apgaismojums ir nepieciešams. Automātika izvērtē, kurā brīdī iespējams izmantot dabisko apgaismojumu, ja aiz loga spīd saule, kā arī pakāpeniski pārslēdzas uz mākslīgo apgaismojumu, kad satumst,» skaidro Vladimirs Ļebedevs, «Siemens» Produktu grupas vadītājs. Ja energoefektīva spuldze degs visu veikala vai biroja darba laiku, arī brīžos, kad tas nebūtu nepieciešams, maksimālu energoefektivitāti sasniegt nebūs iespējams. Viņa skatījumā, vienīgā iespēja sasniegt augstāko energoefektivitātes klasi ir kompleksa vadība, turklāt ne tikai apgaismojumam, bet arī ventilācijai, apkurei u.c. Piemēram, vasarā faktors, kas jāņem vērā, ir karstums. Ja telpa būs gaiša no saules gaismas, bet tādējādi uzkarsīs, tās dzesēšana prasīs daudz vairāk enerģijas nekā žalūziju aizvēršana un mākslīgā apgaismojuma izmantošana, ko var paveikt viedie risinājumi.

Vairāki raksturlielumi
«Lielākā daļa dekoratīvo gaismekļu ražotāju gandrīz pilnībā ir pārgājuši uz energoefektīvu gaismekļu ražošanu, kur vairs nav jāizvēlas starp dizainu un funkcionalitāti – vien jāsaprot nepieciešamais gaismas daudzums. Izvēloties gaismas siltumu, jādomā arī par telpas funkcionalitāti – biroja darbu noteikti efektīvāku padarīs aukstāks apgaismojums, kamēr mājās patīkamāk būs siltā apgaismojumā,» iesaka Didzis Apinis, SIA «Moduls interjers» projektu vadītājs. «Gaismas darbnīcas» gaismas arhitekte Ilze Leduskrasta-Buša papildina, ka, meklējot piemērotu gaismas risinājumu, lietotājam ir jāpievērš uzmanība trīs svarīgākajiem gaismas raksturlielumiem. Pirmais ir jau pieminētais gaismas spektra siltums. Acij patīkams ir silts apgaismojums, kas tuvinās sveces liesmas gaismai (2500–2700 K). Silts gaismas spektrs instinktīvi saistās ar vakara sauli, saulrietu un rada vēlmi nomierināties, atslābt un atpūsties. Savukārt vēss apgaismojums, kas diennakts ciklā ir novērojams ap pusdienlaiku, rosina būt možam un aktīvam, un šāds apgaismojums ir piemērots darba galda izgaismošanai, bet būs mazāk atbilstošs guļamistabas naktslampiņai.
«Dažādiem spuldžu veidiem ir atšķirīgs gaismas spektra siltums. Halogēna spuldzes spektrs ir tuvākais sveces liesmas siltuma pakāpei un sasniedz 2700 kelvinus, LED gaismas siltums var svārstīties no silti balta (3000 K) līdz mēness gaismas vēsumam (4000 K),» skaidro I.Leduskrasta-Buša.
Cits būtisks aspekts ir gaismas raksturlielums, kas norāda pakāpi, kādā gaismas avots spēj atveidot krāsas un tekstūras. Vēl svarīgs ir gaismas avota spilgtums, ko mēra lūmenos vai kandelās, ja runa ir par ekonomiski izdevīgajām LED diodēm. «Protams, ekonomiski izdevīgāks risinājums ir LED. Pircējam ir jārēķinās, ka LED būs dārgāka iegādes brīdī, bet ieguldījums atmaksāsies īsā laika posmā. Cik īsā, ir atkarīgs no kopējā gaismas patēriņa un paša gaismas avota – vai tā ir LED spuldze vai iebūvēta diode,» viņa saka.

Svarīga cena
«Parasti pircējs izvēlas lētāko variantu, nepievēršot uzmanību gaismas kvalitātei, bieži pat nepārbaudot apgaismes ķermeni uz vietas veikalā un nepārliecinoties par gaismas atbilstību viņa vēlmēm. Taču pat, ja gaismeklis tiek testēts, ir jārēķinās, ka netrenētai acij būs grūti tūlītēji notvert gaismas atšķirības nianses, tādēļ visdrošākais ir uzticēties apgaismes ķermeņa parametriem,» saka I.Leduskrasta-Buša. D.Apinis piebilst, ka pircēji nepietiekami pievērš uzmanību garantijas jautājumam. Gan interneta veikali, gan lielas tirdzniecības ķēdes mēdz piedāvāt fantastiskas efektivitātes spuldzes par ļoti zemām cenām, kamēr sniegtā garantija attiecas tikai uz spuldzes izdegšanu, nevis konstantu efektivitāti un izstarotās gaismas spektru.
«Lai izvēlētos kvalitatīvākos apgaismes ķermeņus, ir jāpievērš uzmanība ražotāja preču zīmei – sociāli atbildīgs ražotājs nekad nelaidīs tirgū neefektīvu un veselībai kaitīgu produktu. Uzticama ražotāja spuldze kalpos ilgi, ļoti iespējams, ilgāk, nekā uz iepakojuma norādīts. Ja LED spuldze izdegusi ātri, ticamākais iemesls ir slikta spuldžu vai tās komponentu kvalitāte. LED spuldzēm cena var atšķirties divas vai pat trīs reizes. Protams, rocība ir viens no izvēles kritērijiem, tāpat jāņem vērā, ka ekonomiju ietekmēs konkrētā apgaismojuma izmantošanas ilgums,» saka V.Ļebedevs. «Siemens» ar spuldžu ražošanu tieši nenodarbojas, šā uzņēmuma produkti ir tā dēvēto gudro ēku automatizācijas sistēmas.

Ne visu var pārstrādāt
Ekonomiskās spuldzes nedrīkst mest sadzīves atkritumos, tās ir jānodod pārstrādei, jo pieskaitāmas bīstamo atkritumu grupai. Energoefektīvās spuldzes jāsavāc atsevišķi no pārējiem atkritumiem un jānogādā kādā no bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšanas vietām vai lielākajos sadzīves preču tirdzniecības veikalos, iegādājoties jaunu spuldzi un apmaiņā nododot veco. Uzglabāšanas un transportēšanas laikā jābūt uzmanīgam, lai spuldzes nesaplīstu un paliktu veselas. Savākšanas punktos netiek pieņemtas netīras un saplēstas spuldzes, kā arī tās jānodod bez iepakojuma. Arī dienasgaismas spuldzes jānodod pārstrādei kādā no bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšanas vietām vai lielākajos sadzīves preču tirdzniecības veikalos. Savukārt parastās kvēlspuldzes nesatur gāzes vai citas kaitīgas vielas, tādēļ tās var izmest sadzīves atkritumos kopā ar citiem atkritumiem. Kvēlspuldzes netiek otrreiz pārstrādātas. Halogēnspuldzes, tāpat kā parastās kvēlspuldzes, netiek vāktas pārstrādei un var droši mest ārā kopā ar sadzīves atkritumiem. Arī LED spuldzes nesatur gāzes vai citas kaitīgas vielas, tādēļ tās var izmest sadzīves atkritumos kopā ar citiem atkritumiem. LED spuldzes netiek otrreiz pārstrādātas, informē L.Kubliņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Samazina izmaksas un atkritumu apjomu

Kategorijas