Nav apzīmēta pat puse novada suņu

2017. gada 3. marts 00:00

874

Kopš gada sākuma visiem suņiem bija jābūt čipotiem un reģistrētiem, bet nodibinājuma “Dzivniekupolicija.lv” apkopotā informācija liecina, ka pat pusei suņu joprojām nav čipu, turklāt vēl vairāk ir suņu, kuri nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Tāpēc šobrīd nav arī zināms, cik suņu ir Gulbenes pilsētā un novadā, cik ir čipoti un reģistrēti.

Neviens nezina, cik suņu ir novadā
Gulbenes pilsētas pārvaldē “Dzirkstele” noskaidroja, ka šādas informācijas nav ne pašvaldībā, ne dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepaiņu draugu klubs”. Savukārt pašvaldības policija par atsevišķiem suņiem interesējas, ja ir noticis kāds ar dzīvnieku saistīts pārkāpums. Ņemot vērā, ka ir attaisnojusies metode – uz katriem 10 iedzīvotājiem rēķināt vismaz vienu suni, var prognozēt – Gulbenes novadā ir vismaz 2263 suņi. Līdz 23.janvārim bija reģistrēti 1084 suņi, kas ir 48 procenti no iespējamā suņu skaita. “Pilnvērtīgai datubāzes izmantošanai nepieciešams, lai tajā būtu vismaz 90-95 procenti lietojamu datu,” norāda nodibinājuma “Dzivniekupolicija.lv” valdes locekle Ilze Džonsone. Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā ir izveidota datubāze, bet nav izdevies sasniegt mērķi – radīt darboties spējīgu un pilnvērtīgi izmantojamu datubāzi, kas suņu īpašniekiem atvieglotu pazudušu dzīvnieku meklēšanu un būtiski palīdzētu pašvaldībām un policijai ierobežot klaiņojošo dzīvnieku skaitu. Pagaidām no Latvijas 9 pilsētām un 110 novadiem tikai 11 novadu pašvaldības var sākt izmantot Lauksaimniecības datu centra datubāzi.

Daudzi nevēlas uzņemties atbildību
Gada sākumā veiktā aptauja liecina, ka sabiedrības izpratne par suņu čipošanas un reģistrēšanas nepieciešamību ir nepietiekama, bet attieksme pret noteikumu izpildi robežojas ar tiesisko nihilismu – 81 procents aptaujas dalībnieku ignorē prasību reģistrēt suni. Par klaiņojošo dzīvnieku savākšanu Gulbenes novadā rūpējas Alūksnes biedrība “Astes un Ūsas”, kuras valdes priekšsēdētājs Modris Briedis secina, ka suņu īpašnieki izturas vienaldzīgi pret pienākumu čipot un reģistrēt suņus. Viņaprāt, šis process nav ne dārgs, ne sarežģīts. “Kā jau parasti – kamēr nesāk likt soda naudas, tikmēr daudzi par to nedomā,” atzīst M.Briedis. Tagad dzīvnieku patversmē nonāk gan čipoti, gan nečipoti suņi. Ja ir čips, tad nav problēmu pusstundas laikā atrast saimnieku. Ja ir čips, bet suns nav reģistrēts, tad nākas sazināties ar veterināro klīniku, kurā ielikts čips. “Diemžēl čips bez reģistrācijas ir līdz galam nepaveikts darbs. Savukārt suņiem bez čipa tiek meklētas jaunas mājas, taču pirms to atrašanas tiek ielikts čips un dzīvnieku reģistrē. Veterinārārstiem, kuri čipo, ir tiesības reģistrēt suņus, taču tas nav viņu pienākums,” norāda M.Briedis. Viņš nesaprot, kāpēc nevienam nav iebildumu, ka jāreģistrē transportlīdzeklis un jāmaksā prāvs nodoklis. Tāpat ir jāreģistrē mājdzīvnieki, par kuriem saimnieks uzņemas atbildību. Par dzīvnieka nereģistrēšanu īpašnieku var saukt pie administratīvās atbildības. Lai samazinātu administratīvo slogu suņu īpašniekiem un paātrinātu ar mikroshēmu apzīmēto suņu reģistrāciju, nesen tika apstiprināti Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi dzīvnieku reģistrācijas kārtībā. Tagad dzīvnieka īpašnieks arī pats var reģistrēt ar čipu apzīmētu suni Lauksaimniecības datu centra datubāzē, izmantojot datu centra vai vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla “www.latvija.lv” e-pakalpojumu.

Čipošanas kampaņai meklē sponsorus
Lai obligātā suņu apzīmēšana un reģistrēšana kļūtu sekmīga, tai būtu jāpiemēro identiska kārtība kā lauksaimniecības dzīvniekiem, nodalot apzīmēšanu un reģistrēšanu no citiem veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem. I.Džonsone uzskata, ka vietējās dzīvnieku patversmes kopā ar pašvaldību varētu organizēt suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu akciju vai kampaņu veidā, nodrošinot trūcīgajiem šo pakalpojumu bez maksas vai par pašizmaksu. “Bijām iecerējuši šādu kampaņu, taču tās izmaksas ir lielas. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs finansējums. Nosūtījām Gulbenes novada pagastiem lūgumu noskaidrot, cik tajos ir suņu, kurus saimnieki vēlētos čipot šādas kampaņas laikā, lai zinātu tās izmaksas. Alūksnes novadā noskaidrojām, ka būtu vajadzīgi apmēram 5000 eiro, lai aptvertu visus pagastus. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē sponsori, jo pašvaldība nevarot finansēt šādu kampaņu,” skaidro M.Briedis. Pieci Gulbenes novada pagasti nenosūtīja šo informāciju, bet pārējos pagastos būtu jāčipo 417 suņi.

Fakti
◆ 2017.gada 7.februārī Lauksaimniecības datu centra datubāzē bija reģistrēti 83 002 suņi jeb 39 % no prognozētā skaita Latvijā – 214 476 suņiem.
◆ Iespējams, nereģistrēti ir 131 474 suņi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav apzīmēta pat puse novada suņu

Kategorijas