Medības - atpūta un darbs

2017. gada 3. marts 00:00

2628

Kopš 2006 gada, kad Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts mednieku klubs “Beļava”, to vada un savus kolektīva biedrus “uzpasē” Ilgonis Skopāns. “Beļava” nodibinājās uz toreizējā “Augulienas” kolektīva, kurā tobrīd bija 10 biedri, un “2. Beļavas” kolektīva, kurā arī bija tikai kādi “padsmit” mednieki, pamatiem. Kopsaucēju šajā apvienošanas procesā atrast nebija viegli, taču tagad klubā ir stabili 38 mednieki. Ilgonis atzīst, ka ir bijuši laiki, kad mednieku skaits sasniedzis pat 44, taču saturēt grožos tik daudz individuālu personību nemaz nav tik viegli. “Tagadējais skaits mūs pilnībā apmierina, tāpēc arī jauni mednieki šobrīd netiek pieņemti. Lai tas notiktu, ir nepieciešami ļoti pārliecinoši argumenti, jo, pieaugot skaitam, medību vadītājam medības kļūst par smagu darbu, nevis atpūtu,” saka Ilgonis.

Jaunajam medniekam – 45 bebri
Ar vairāk nekā 9000 hektārus lielo medību platību un iespaidīgo mednieku skaitu beļavieši var pretendēt uz vienu no iespaidīgākā kolektīva tituliem. Tas devis iespēju šogad nomedīt 20 aļņus. Taču šai medaļai ir arī otra puse - līgumi, kas jānoslēdz ar apkārtējiem privāto zemju īpašniekiem. “Ņemot vērā to, ka diezgan bieži mainās zemju saimnieki mūsu medību iecirknī, tie nepārtraukti ir jāpārslēdz, un tas ir diezgan nepateicīgs darbs. Spēkā esošo līgumu skaits katru gadu ir vairāk nekā 300, no kuriem prioritārie ir tie, kuru teritorijas mums vajadzīgas reālām medībām. Nomaļākiem un apmēram piecus hektārus lieliem zemesgabaliem līgumu slēgšana kļūst neaktuāla.”
Otra nozīmīga problēma - cīņa ar bebru postījumiem – beļaviešiem ir atrisināta. “Kolektīvā ir daudz biedru ar saviem zemesgabaliem, tāpēc uz aizsprostu jaukšanu vīri īpaši nav jāskubina. Arī valsts mežu uzpasējam godam. Tie, kam ir interese par bebru kā par medību resursu, ar bebriem cīnās visu aktīvo sezonu. Vienam no mūsu jaunajiem medniekiem - Edijam Lazdiņam šosezon jau ir 45 bebri,” stāsta Ilgonis.

Populācija ir iedragāta
Lai gan slimības ir krietni paretinājušas teritorijas meža cūku skaitu, nevar teikt, ka viņu nav. Arī kritušās meža cūkas vasarā atrastas tikai dažas. No pēdējām nomedītajām decembrī divām tika apstiprināts Āfrikas cūku mēris, taču pārējās izrādījušās veselas. “Janvārī, kad vēl gājām dzinējmedībās un mēģinājām tikt pie “staltā”, manījām arī cūku bariņus. Visi mēs zinām šābrīža situāciju, ar rīkojumiem un piedāvājumiem esam iepazīstināti. Vai šobrīd medīt meža cūkas? It sevišķi mātes? Tas ir katra mednieka ētikas un sirdsapziņas jautājums. Pavēlēts nevienam nav, bet aizliegts arī ne,” prāto Ilgonis.
Staltbriežu populācija ar katru gadu palielinās. “Ja deviņdesmitajos gados varēja redzēt tikai kādu, tad tagad bariņi nebūt vairs nav retums. Mums pat rodas iespaids, ka dažos mastos brieži sāk izspiest aļņus. Runājot par aļņiem, medībās par daudz iejaucas statistika - jāmedī tik govis, tik buļļi, tik teļi. Kolektīviem, kuri priekšroku dod dzinējmedībām, tiek samazināta iespēja medīt selektīvi. Būtu vairāk jāuzticas medniekiem. Viņi labāk par jebkuru zina savu medību saimniecību. Gaides medībās mūsu kolektīvā visi tomēr gaida to skaisto trofeju. Šosezon kamerās tika piefiksēts bullis ar ragiem 7 un 7, taču diemžēl medību laikā šis skaistulis netika manīts,” stāsta Ilgonis.

Vilku medības - darbietilpīgas
Plēsēju problēma “Beļavas” platībās nav īpaši aktuāla. Lūši pārstaigājot, taču ilgāku laiku vienuviet nav manīti. Šogad gan izdevies nomedīt vienu vilku. “Pēc pēdām gan toreiz vajadzēja būt diviem, taču otru tā arī nedabūjām. Vilks izrādījās viltīgāks par medniekiem. Vispār jau vilku medības ir darbietilpīgs process, kas ir jādara tūlīt un uzreiz, bet katram taču ir darbs un medības darbdienās ir praktiski nereālas vai arī vīru būs krietni mazāk nekā vajadzētu.”
Vēl viena liela problēma ir putni. Pēc Ilgoņa domām, viņus var dēvēt par dažādu slimību pārnēsātājiem. “Arī pašreizējā situācijā ar meža cūkām putniem ir zināms sakars, jo viņi noteikti “apciemo” kritušos dzīvniekus, tādējādi izplatot slimības. Kas zina, kas notiks šopavasar. Mūsu kolektīvā jebkura medību atklāšana ir svētki, arī pīļu medību sezona. Vai tā notiks arī šovasar? Redzēsim. Ja arī pīļu paliks mazāk, šausim šautuvē, kur šaušanas pārbaudes mums notiek katru gadu. Tur katrs mednieks var pārliecināties, ko katrs spēj un pie kā vēl jāpiestrādā. Ir taču vajadzīgi arī dzinēji,” nosmaida Ilgonis.

Par Ilgoni Skopānu
◆ Mednieks: kopš 1986.gada - pamēģināja kļūt par dzinēju un iepatikās.
◆ Ieroči: pagaidām uzticīgs gludstobram “TOZ-34”, seifā ir vēl dažas “relikvijas”, plāno biedru iespaidā pirkt karabīni.
◆ Palīgs: taksis, kurš pašlaik tiek apmācīts.
◆ Ciena: jebkuras sezonas atklāšanu.
◆ Vērtīgākā trofeja: lūsis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Medības - atpūta un darbs

Kategorijas