Pīrādziņ, nāc ārā! Bumbu spēlēt, kvasu padzerties...

2017. gada 3. marts 00:00

Ja ne gluži dungojis, tad radio vai televizora skaļrunī šo “Labvēlīgā tipa” dziesmu ir dzirdējis katrs. Šoreiz – padungosim un reizē parunāsim par tik vienkāršu un pašsaprotamu kārtīgas saimnieces brīvdienu maltītes sastāvdaļu kā pīrāgs jeb speķa rausis.
Pieļauju, ka, līdzīgi kā man, arī jums ir katram sava bērnības atmiņu garša pīrādziņiem, kurus cepa ome, mamma vai kaimiņu tante. Es joprojām neesmu baudījusi tik garšīgus speķa raušus, kādus radu kopā sanākšanas reizēs cēla galdā Smiltenē, kādā Raiņa ielas mājā, kas tagad jau vairākkārt mainījusi saimniekus. Vecā ēka bija būvēta sen jau nepraktizētā tehnikā – ēveļskaidas sajauca ar cementu un lēja no dēļiem izveidotos veidņos, un tā tapa siena pēc sienas. Mājā bija saimnieka paša rokām izgatavotas mēbeles, no kurām vēl vienam skapītim ir uzticēts glabāt traukus manā lauku mājā. Bet bēniņos – kaste ar žurnāliem – katra bērna sapnis, vismaz tolaik.
Tā vien šķiet, ka līdz ar trauku skapīti uz mūsmājām pārcēlies arī tās mājas gariņš, jo tagad, ikdienas gaitās steidzoties garām tai – bērnības atmiņu – mājai, kas tagad ieguvusi modernas aprises, jau sen vairs mani nekas neuzrunā.
Kāds tam visam sakars ar pīrādziņiem? Vistiešākais. Pie mājas saimniekiem un vēlāk viņu bērniem jubileju reizēs ciemos nāca paziņa – Hermanovsku ome. Neiztrūkstoši viņai līdzi bija groziņš ar zeltainiem, pufīgiem, smaržīgiem speķa pīrāgiem. Visi vienādi – kā nomērīti. Neviena kļūmīga, kur būtu redzams kāds ārā “bēgošs” gaļas gabaliņš vai nevērīgāk spīdumam pārklāta un notecējusi ola. Lai kā vēlāk censtos pati izcept vai meklētu tos viesību galda klājumos vai skanīgu nosaukumu kafejnīcu plauktos – tādus pīrādziņus vairs neesmu baudījusi.
Tā gadu gadiem esmu meklējusi šo bērnības pīrādziņu garšu un recepti. Vienu, kas nedaudz līdzinās, esmu atklājusi, bet tā noteikti ir tikai līdzīga garšas ziņā, jo izpaliek tradicionālais raudzēšanas process - mīkla nogatavojas ledusskapī.
Puspaciņu rauga sajauc ar 2 tējkarotēm cukura, kamēr izkūst. 200 gramus margarīna izkausē, pievieno tam glāzi piena un izkausēto raugu, pustējkaroti sāls un puskilogramu miltu. Domājot labas domas, kārtīgi samīca un liek ledussskapī ne mazāk kā uz pusstundu. Vajadzības gadījumā var uzglabāt arī ilgāk.
Kamēr mīkla atpūšas, var sagatavot pildījumu. Protams, var nopirkt veikalā žāvētu cūkas vaidziņu un sagriezt to mazos knibucīšos, bet ne sliktāks rezultāts būs, ja izmantos jau sagatavotu pīrādziņu gaļu. Tagad ražotāji piedāvā jau sagrieztu un safasētu – gan lielākos, gan mazākos iepakojumos. Atliek tikai pielikt piparus, sāli, bagātīgi sīpolus un pildījums ir gatavs lietošanai.
Vēl kāds knifiņš pīrādziņu dažādībai. Nebūt nav obligāti veidot ierastos klasiskās formas raušus, kuriem nereti gribas “pasmaidīt” un palielīties ar savu saturu. Tikpat labi var mīklu ap pildījumu satīt vai apvīt, lai veidojas rozītes (skatīt fotogrāfijā!), un visbeidzot, kad jau apnicis piņķerēties, izveidot arī kādu sliņķu pīrāgu – ietīt pildījumu ruletītē, apsmērēt to ar sakultu olu un pēc tam sagriezt mazos gabaliņos, tad likt uz pannas un šaut cepeškrāsnī. Šajā variantā gan daļa pildījuma noteikti izbēgs no pīrāga, bet ieguvums – kārdinošā svaigi ceptu pīrāgu smarža būs krietni izteiktāka.
Un noslēgumā vēl kāda pārfrāzēta dziesma – “Trīs lietas man miltu skapītī stāv...”. Nekad jau droši nevar zināt, kad pēkšņi savajadzēsies cienastam pīrādziņus. Tāpēc iepriekšminētajai receptei papildus mēdzu nodrošināties ar “ja nu kas” variantu – kārtainās mīklas plāksnītēm un pīrādziņu gaļas porcijām saldētavā, kā arī rauga mīklas maisījuma paciņu miltu skapītī. Ātri, droši un ar garantiju, ka ciemiņi nebūs jācienā ar pliku kafiju.

Pīrādziņš pannā
Traukā ielej divas glāzes silta piena, pieber tējkaroti sāls, divas tējkarotes cukura, nedaudz vairāk kā divas tējkarotes sausā rauga, kārtīgi samaisa. Pa daļām maisot pievieno miltus (vēlams iesijāt), kamēr veidojas ne pārāk cieta mīkla. Liek uz galda virsmas un kārtīgi samīca. Kad samīcīta, liek atpakaļ traukā, pārklāj ar dvielīti un liek siltumā uzrūgt. Pēc stundas var ķerties klāt gatavošanai.
Šiem pīrādziņiem jārēķinās, ka pildījumam jābūt jau gatavam. Tas var būt vārītu kartupeļu biezenis, šķovēti skābie kāposti, ceptas sēnes un tamlīdzīgi.
Uz galda virsmas uzlej nedaudz cepamās eļļas, izsmērē pa vietu, kur gatavos pīrādziņus, sasmērē arī rokas un ņem mīklu. Izveido garenu desas formas pikuci un sagriež to vienādos gabaliņos, no kuriem placinot veido aplīšus, vidū liek pildījumu un to apņem ar mīklu, augšpusē veidojot “šuvīti”, kuru piespiež atpakaļ pie pīrādziņa. Gatavo pīrādziņu liek ar šuves pusīti uz leju uz sagatavotas virsmas. Kad visi pīrādziņi salipināti, ņem pannu, uzkarsē taukvielas un cep pīrādziņus no abām pusēm zeltaini brūnus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pīrādziņ, nāc ārā! Bumbu spēlēt, kvasu padzerties...

Kategorijas