Atceras domās un mūzikā

2017. gada 7. marts 00:00

179

Mēdz sacīt, ka cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr uz pasaules ir kaut viens, kurš viņu atceras. Ilggadējo Gulbenes mūzikas skolas direktori Austru Veikšāni, kurai šodien, 7.martā, apritētu septiņdesmit gadu, atceras ļoti daudz cilvēku. Pagājušajās brīvdienās Gulbenes kultūras centrā notika viņai veltīts piemiņas pasākums “Pateicības psalms”, kas koncertu apmeklētājiem lika atcerēties A.Veikšāni gan domās, gan mūzikā.
“Man ir grūti vārdos izsacīt tās emocijas, ko izjutu. Koncertam beidzoties, gribēju cilvēkiem pateikties no visas sirds, bet acis bija tik asaru pilnas, ka neradu vārdus. Zemu noliecu galvu visu to cilvēku priekšā, kuri bija kopā ar mani šīs abas dienas. Tie ir gan mūziķi, gan klausītāji. Balvu kultūras centra jauktais koris “Mirklis” diriģenta Ulda Kokara vadībā uzstājās ar lielu atdevi. Varēja redzēt, ka viņi ir domājuši par koncerta programmu un daudz strādājuši. Uldis arī ļoti centās. Par saviem mūzikas skolas pūtēju orķestra dalībniekiem jāteic, ka viņiem nācās izturēt ļoti lielu slodzi, jo piedalījāmies pūtēju orķestru konkursā Smiltenē, bet jau otrā dienā bija atbildīgi koncerti. Piemiņas pasākumā skanēja arī divi pirmatskaņojumi. Viens bija Alvila Altmaņa komponētais un aranžētais skaņdarbs, ko atskaņoja saksofonists Inguss Akmentiņš. Tas skanēs arī aprīlī, kad Gulbenē notiks A.Altmaņa autorkoncerts. Mana vecākā mazmeita Anna Katrīna Paukšēna, kura spēlē čellu, izpildīja manis aranžēto P. Čaikovska “Andante kantabile”. Ļoti gribas ticēt, ka Austra sadzirdēja šo emocijām pārpilno lielo sveicienu no Gulbenes pašdarbniekiem, no viņas dzimtās Balvu puses. Es spēju tikai pateikties visiem!” saka A.Veikšānes dzīvesbiedrs, Gulbenes mūzikas skolas pedagogs un pūtēju orķestra diriģents Donāts Veikšāns, ar kuru kopā bija arī viņa meita Liene Paukšēna.
Gulbenietis Gatis Rikveilis pēc piemiņas pasākuma atzina, ka pirmo reizi kopā ar dzīvesbiedri apmeklējis koncertu, kurā muzicē pūtēju orķestris un dzied koris. “Man ļoti patika! Vairākas dziesmas saistījās ar baznīcu. Tās skanēja ļoti sirsnīgi. Koncerta beigās visi kopā dziedāja “Tēvreizi”. Man kā cilvēkam, kas ar baznīcu ir uz “tu”, tas šķita ļoti saviļņojoši,” teica G.Rikveilis.
A.Veikšāne mūžībā aizgāja pirms diviem gadiem 5.maijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atceras domās un mūzikā

Kategorijas