Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vistām - cietuma režīms

Malda Ilgaža

2017. gada 7. marts 00:00

529
Vistām - cietuma režīms

No 1.marta līdz 31.maijam visiem mājputniem piespriests cietuma režīms. Lai pasargātu tos no bīstamās putnu gripas, kas jau konstatēta Lietuvā, tiem atļauts atrasties tikai slēgtās telpās, lai nepieļautu kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Mājputnu audzētāji bažījas, ka tas samazinās vistu dējību, kā arī ir neziņā par to, vai būs iespējams aizliegumu dēļ iegādāties cāļus. Ne visiem ir skaidrs, kādi biodrošības pasākumi jāievēro.

Domā par ventilatoriem un ierīko paklājus
Druvienas pagasta zemniekus saimniecības “Zvirgzdiņi” saimnieks Andis Zvirgzdiņš arī ir norūpējies, kā pasargāt mājputnus no tiem bīstamās putnu gripas. “Noteikto laiku nāksies vistas turēt kūtī, bet tad vajadzēs domāt par kādu ļoti smalku sietu, lai tās varētu izlaist laukā un klāt netiktu mazie savvaļas putni, lai gan arī tas diezin vai atrisinās problēmu. Pagaidām es pat īsti nezinu, kādi biodrošības pasākumi jāievēro. Visas šīs slimības rada bažas – vistas, cūkas, brieži. Kas būs nākamie – gaļas lopi?” bažījas zemnieks.
Tirzas pagasta SIA “Mauriņi GL”, kur viena no ražošanas nozarēm ir vistkopība, saimnieks Gunārs Larionovs stāsta, ka par biodrošības pasākumiem, kas tagad jāievēro mājputnu mītnē, izlasījis internetā un jau  šobrīd pamazām ķēries pie šo noteikumu ievērošanas. “Tas jau neko nedos, ja pēc noteiktā laika laidīsim vistas ārā, tāpēc šobrīd domāju, ka kūti, kurā tās tiek turētas, nāksies aprīkot ar ventilatoriem, lai putniem būtu svaigs gaiss. Īsti pat nezinu, kā rīkoties. Esmu iegādājies dezinfekcijas līdzekļus, ar ko apsmidzinājām paklājus. Novietnē ieejot, pāraujam apavus. Lai ievērotu visus biodrošības noteikumus, vistu turēšana krietni sadārdzināsies, jo nāksies iegādāties dezinfekcijas līdzekļus un citus medikamentus. Arī vistu dējība samazināsies, īpaši jau vasarā, kad iestāsies karstais laiks. Domāju, ka arī pat ar ļoti smalku sietu, vistām ierīkojot āra nojumi, nebūs līdzēts. Pagaidām putnu gripa Latviju vēl nav sasniegusi, tāpēc no vistu turēšanas atteikties nedomāju,” saka G.Larionovs.

Turpina ierīkot putnu dārzu
Aldis Melderis, kurš Gulbenes pievārtē audzē dažādu šķirņu vistas un citus eksotiskos putnus, uzskata, ka šobrīd ir sacelta pārāk liela panika. Pavisam nesen viņš sazinājies ar savu paziņu Polijā, kurš stāstījis, ka konstatēti putnu miršanas gadījumi, bet liegums neesot noteikts. “Cik man zināms, arī Lietuvā ir noteikts liegums pēc tam, kad tur seši gulbji tika atrasti beigti. Uzskatu, ka vistas visu gadu turēt kūtī ir muļķīgi, bet paša interesēs ūdensputnus gan nevajadzētu laist laukā. Tiem, kuriem ir tikai dažas vistas, vispār nav problēmu, bet man ir 25 veidu ekskluzīvie putni. Ko iesākt ar tiem? Es nepārtraukti ierīkoju jaunus putnu dārzus. Līdz šim bija lieli putnu dārzi, bet tagad tos pārveidoju mazākos. Visus pārsedzu ar plēvi. Lai visu pārveidotu, ir vajadzīgs ļoti daudz finansiālo līdzekļu. Ieteikums ierīkot sietus arī nav īsti pareizs: lidos pāri gulbis vai kāds cits ūdensputns un piemēslos manu pagalmu, es, pa pagalmu staigādams, ar zābakiem varu ienest novietnē šo slimību. Saplūkšu zāli vistām. Atkal viss var beigties bēdīgi. Neviens biodrošības paklājs nelīdzēs. Es ļoti ceru, ka putnu gripa Latviju vispār nesasniegs, bet var būt visādi. Ja slimība  sliktākajā gadījumā skars tikai ūdensputnus, nevis vistas, tad neko briesmīgu nepiedzīvosim,” uzskata A.Melderis.

Nāksies vien ievērot
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa atgādina, ka biodrošības prasību ievērošanu nenosaka Pārtikas un veterinārais dienests, bet tās ir iestrādātas normatīvajos aktos. “Ja noteikumi ir pieņemti, tad tie ir jāpilda. Arī nekāda ažiotāža nav sacelta, jo Lietuvā šī slimība jau ir konstatēta. Kauņa nemaz nav tālu no mums. Ir sācies aktīvais gājputnu atgriešanās laiks, tāpēc arī ir noteikti šie trīs lieguma mēneši. Nav jau tā, ka mājputni ar putnu gripu var saslimt tikai šajos trijos mēnešos. Tā var piemeklēt jebkurā gada laikā, bet šie ir trīs bīstamākie mēneši. Slēgta telpa jau nenozīmē, ka vistas ir jāieslēdz kūtī. Ārā var tikt izgatavots ļoti smalks žogs ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu. Žogam jānodrošina, lai pie vistām nevarētu ielīst neviens zvirbulis, kā arī no gaisa nekas nevarētu iekrist,” saka I.Tomiņa.  
Zemkopības ministrija atgādina, ka saistībā ar bīstamo slimību visiem mājputnu īpašniekiem un turētājiem arī tad, ja saimniecībā tiek turēts viens vai divi mājputni, Lauksaimniecības datu centrā ir jāsniedz informācija par putnu skaitu divas reizes gadā – uz 1.janvāri un 1.jūliju. Novietni mājputnu īpašnieks var reģistrēt elektroniski vai Klientu apkalpošanas centros.
“Tas jau nav nekas jauns. Ejot pārbaudēs, mēs ganāmpulku īpašniekiem to atgādinām. Arī mājputniem jābūt reģistrētiem. Ja pēc noteiktā atskaites datuma ir bijušas izmaiņas mājputnu skaitā kādā no novietnēm vai reģistrēta jauna novietne, kurā tiks turēti mājputni, tad obligāti ir jāaktualizē mājputnu skaits visās novietnēs. Gadījumā, ja putnu gripa tiks konstatēta novietnē, kas nav reģistrējusi mājputnus Lauksaimniecības datu centrā, tās īpašnieks nevarēs saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidētajiem mājputniem,” brīdina pārvaldes vadītāja.   

  
   Uzziņai

Noteikumos, kas saistās ar biodrošības pasākumu ievērošanu saimniecībās, kur tiek turēti mājputni, ir norādīts, kādai ir jābūt novietnei. Tā var būt slēgta telpa, kūts vai cita veida vieglāka būve, kura var būt ar pamatiem vai arī bez tiem, bet no augšas un sāniem ir pietiekami pasargāta no savvaļas, īpaši ūdensputnu piekļuves mājputnu dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu vai var būt arī tikai slēgta nojume. Lieguma periodā ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos, mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni, mājputnu saimniekiem jābūt nodrošinātiem ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem. Saimniekam jāierobežo arī nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām. Gadījumos, ja ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota masveidīga mājputnu bojāeja, tiem parādās akūta asiņaina diareja, smakšana, elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmes, par to ir nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam. Mājputnu novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, to daļas vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu.