Prognozē, ka ceļš iebruks ātrāk nekā māja

2017. gada 10. marts 00:00

Laikraksta “Dzirkstele” iepriekšējā numurā jau stāstījām par Lejasciema pagasta “Gaujmalnieku” mājām, kurām Gauja pietuvojusies bīstami tuvu. Mājas īpašniecei Valdai Baltiņai kļuvis bailīgi dzīvot pie upes, bet šīs ir dzimtas mājas, kas, protams, pensionārei ir tuvas.
Māja celta 1906.gadā, kad to no Gaujas šķīra vairāki simti metru. Savulaik Gaujai pieteiktā cīņa, veicot tās krastu izpēti, lai meklētu labāko risinājumu, apstājusies bez rezultātiem.

Šaubās par jauna ceļa būvi
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns atzina, ka šobrīd vairāk uztraucas par ceļu, uzskatot, ka tas ir daudz vairāk apdraudēts. “Manuprāt, šobrīd šī situācija daudz nopietnāk apdraud tieši ceļu, jo tā mala brūk vairāk nekā vieta, kur atrodas māja. Pie mājas mēs jau mēģinājām kaut nedaudz stiprināt krastus. Senāk tika runāts ar “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem, ka var pienākt brīdis, kad transporta pārvietošanās pa ceļu Lejasciems – Mālmuiža, kas ved gar “Gaujmalniekiem”, nebūs iespējama. Tad izskanēja doma, ja šis ceļš gadījumā iebruks, tad tiks būvēts jauns ceļš citā vietā. Šaubos, vai kaut kas tāds notiks. Pie pašreizējām darbu izmaksām tas ir diezgan bezcerīgi,” uzskata M.Milns.
Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters uzsver, ka “Gaujas krasts atrodas ārpus valsts ceļa nodalījuma joslas”. “Diemžēl mums ir daudz sabrukušo ceļu. Ieguldīt tiem paredzētos līdzekļus, lai sakārtotu teritoriju ārpus valsts ceļa nodalījuma joslas, mēs nevaram,” norāda L.Aumeisters.

Katastrofas brīdi prognozēt nevar
“Prognozēt, kad var notikt katastrofa, neviens arī īsti nevar. Tā var notikt jau šajā pavasarī vai pēc divdesmit un vairāk gadiem,” saka ģeodēzists Juris Zaķis no Lejasciema pagasta.
Problēmas sākās padomju gados, kad tika nolīdzināta Gaujas vecupe, kopš tā brīža Gauja sāka grauzt krastus. 2001.gadā pēc Lejasciema pagasta pašvaldības pasūtījuma ģeogrāfijas profesors Guntis Eberhards veica pētījumu un ieteica izveidot akmeņu aizsargvalni - aptuveni 250 metrus garu un 6 metrus augstu dolomīta valni, kā arī iztaisnot upes pretējo krastu. Tomēr šim projektam bija lemts iestrēgt ministrijās.
“Profesors G.Eberhards brīdināja, ka upe var paņemt gan māju, gan ceļu, jo pie “Gaujmalniekiem” Gauja ir izveidojusi asu līkumu, kur īsā posmā upe maina savu virzienu gandrīz par 180 grādiem. Loka ārmalā straume spiežas pie krasta un pamazām erodē tā apakšējo daļu. Tas rada grunts noslīdējumus visā augstajā stāvkrastā. Pēdējos gados tieši draudi ir gan “Gaujmalnieku” mājām, gan 5.kategorijas valsts autoceļam. Riska zonā atrodas arī “Jaunzemnieki” un “Druvas”. G.Eberhards izstrādāja priekšlikumus, notika konsultācijas ar projektēšanas organizācijām un būvfirmām, pagasts par saviem līdzekļiem veica inženierizpēti. Diemžēl tālākā rīcība nav notikusi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas nav izdarāms par pagasta budžeta līdzekļiem. Ir apelēts pie daudzām valsts iestādēm par līdzekļu piešķiršanu, bet bez panākumiem. Nekas sarežģīts jau tur nav. Vajadzīga tikai nauda, lai uzbūvētu barjeru un gruntsūdeņiem, kas tur filtrējas gar krastu, tādējādi radītu pretsitienu. Ceļš tomēr ir vajadzīgs gan mežniecībai un valstij, gan pagastam, bet neviens nav gatavs ieguldīt līdzekļus. Godīgi teikšu, ka personīgi uz Gaujas līkuma pārrakšanu gan raugos skeptiski. Ja upe savulaik ir pārrāvusi veco gultni, tad, lai liktu tai atgriezties vecajā tecējuma vietā, tāpat ir vajadzīgi līdzekļi. Tas, manuprāt, izmaksātu vēl dārgāk nekā aizsargvaļņa izbūve,” domā J.Zaķis.

Risinājums nav dārgs
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins Gaujas radīto situāciju pie “Gaujmalniekiem” novērtējis fotogrāfijās. Viņš uzskata, ka problēmas risinājums nav ne pārāk sarežģīts, ne dārgs. “Līgatnē dzīvoju jau piecdesmit gadus, tāpēc Gauju pazīstu ļoti labi. Zinu, ko upe var izdarīt, zinu, kā ar to var sadzīvot. Upes straume mazliet ir jānobīda nost no vietas, ko tā izskalo. Vislabāk to ir izdarīt, upē iegāžot kādu koku vai pat vairākus un tos nostiprinot. Ir ļoti daudz dažādu variantu. Tas neprasīs lielus ieguldījumus, bet rezultāts būs lielisks. Problēma ar Gaujas krastiem ir bijusi mūžīga. Tāda tā ir Lejasciemā, tāda ir arī pie mums Līgatnē. Vecie vīri vienmēr ir atraduši iespēju ar prātu un gudrību upi mazliet apmānīt. Visbiežāk šie risinājumi nav dārgi,” saka A.Šteins.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prognozē, ka ceļš iebruks ātrāk nekā māja

Kategorijas