Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadnieku grāmata – top!

Diāna Odumiņa

2017. gada 10. marts 00:00

71
Novadnieku grāmata – top!

Martā ir jābūt pabeigtam manuskriptam gulbenietes Mirdzas Kušķes iecerētajai grāmatai par novadniekiem, kuri atstājuši nozīmīgas pēdas vietējā kutūrvēsturē.
“Vairāki cilvēki, kuri iesaistījušies un atsaukušies palīdzēt veidot grāmatu, publikāciju tekstus jau ir sagatavojuši un iesnieguši, bet citi vēl turpina strādāt pie tiem. Tomēr martā lielās līnijās grāmatas manuskriptam teksta ziņā būtu jābūt saliktam kopā,” “Dzirkstelei” saka M.Kušķe. Kā sauksies grāmata, tas pagaidām vēl netiek izpausts. Arī tās lappušu apjoms precīzi vēl nav noteikts, tomēr M.Kušķe uzsver, ka tā nebūs plāna grāmata. Iecerēts, ka tiks izmantoti Vītola izdevniecības pakalpojumi. Par grāmatas izdošanas poligrāfiskajām izmaksām pagaidām vēl spriest ir pāragri. Ir ievadītas sarunas par to, ka finansiāls atbalsts varētu tikt sniegts no Gulbenes novada domes budžeta, būtu jāieplāno arī ieņēmumi no grāmatas pārdošanas, tomēr, iespējams, būs vajadzīgi arī sponsori un iedzīvotāju ziedojumi. To “Dzirkstelei” norāda novada domes vecākā konsultante kultūras jomā Edīte Siļķēna.
M.Kušķei grāmatas tapšanas procesā ir gan kolektīvie, gan individuālie atbalstītāji. Jaunā izdevuma satura veidošanā tiks izmantoti arī raksti, kas jau bijuši publicēti laikrakstā “Dzirkstele”. Pati lielākā atbalsta grupa ir pilsētas vispārizglītojošās skolas, kā arī gan mūzikas, gan mākslas skola. “Katras skolas skatījums varētu būt kaut kas savā ziņā atšķirīgs. Tas arī piesaista. Tur būs arī tautas atmiņā joprojām esošās “sarkanās skolas” stāsts. Tā ir Gulbenes skola, kas ilgu laiku atradās Sarkanajā pilī. Tā bija pati senākā pilsētā, darbojās kopš 1920.gada kā Vecgulbenes miesta sešklasīgā pamatskola. Laiki ir mainījušies. Šīs skolas vairs nav. Tomēr dzīvas ir atmiņas un tas, kas šajā skolā piedzīvots. Labi, ka neaizmirstam,” saka M.Kušķe. Viņa priecājas par to, ka atšķirīgs ir grāmatas līdzautoru rakstības stils. Ir gan lietišķā valodā rakstītais, gan emocionāli atmiņu stāsti. M.Kušķe teic, ka stāsti par novadniekiem šajā grāmatā ir pāri ikdienai stāvoši. Tas arī ir galvenais orientieris, veidojot šo vēstījumu par novada kultūrvēsturi. “Varbūt kāds sabīstas, kad padzird – grāmatā būs rakstīts arī par viņu. Nevajag baidīties!” viņa saka.
Ar patiesu cieņu un sirsnību M.Kušķe piemin gulbenieti Austru Brūveri, ar kuru kopā viņa sāka sarunas par šīs grāmatas veidošanu. A.Brūvere šajā sakarā bija uzņēmusies savus pienākumus un godam ir tikusi ar tiem galā. Un klusi, nesūdzoties par veselību, par problēmām, viņa ir aizgājusi no šīs pasaules... Vēstuli no A.Brūveres ar plašu pētījumu par Gulbenes amatierteātra vēsturi 100 gadu garumā M.Kušķe saņēmusi, kad sūtījuma autore jau bija atstājusi šo pasauli. Vēstule pienāca no slimnīcas Rīgā, kur pēc smagas slimības izdzisa A.Brūveres dzīvība. Viņas dalību grāmatas tapšanā M.Kušķe dēvē par šīs gulbenietes garīgo testamentu.
Runājot par grāmatas kopā salikšanu, M.Kušķe bilst – vēl daudz darāmā ir priekšā. Rokraksti ir jāpārvērš elektroniskos tekstos, manuskriptam ir jāiegūst digitāls formāts, pirms tas tiks nodots iespiešanai tipogrāfijā. Šajā ziņā viņa paļaujas uz bijušās kolēģes, skolotājas Ligitas Zitānes prasmēm un kompetenci. M.Kušķe ļoti priecājas par saturiski vērtīgo gulbenietes Ivetas Krūmiņas iesaistīšanos grāmatas tapšanā. “Mūsu pienākums ir atdot sabiedrībai to Antru Liedskalniņu, kas mums bija. Tāpat arī daudzus citus novadniekus, notikumus, garīgās vērtības, kuras nedrīkstam aizmirst, jo tās veido Gulbenes un novada identitāti. Paldies novada bibliotēkai, novada muzejam, kas arī palīdz un līdzdarbojas!” saka M.Kušķe.