Skatē - lielākais deju kopu skaits

2017. gada 10. marts 00:00

265

Gulbenes novada astoņpadsmit deju kopas (tik daudz līdz šim nav bijis nevienā no iepriekšējām skatēm) visu šo laiku cītīgi apguva 26. vispārējo latviešu dziesmu un 16. deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” repertuāru, ko pagājušās sestdienas vakarā vērtēja stingra žūrija. Tiesa, dejotājiem šī diena prasīja lielu izturību, jo Gulbenes kultūras centrā mēģinājumi sākās jau agri no rīta, bet vakarā skate sākās ar stundas nokavēšanos, jo kavējās žūrija. Visi mūsu novada dejotāji bija cītīgi strādājuši. To apliecināja arī skates rezultāti. Trim kolektīviem tika piešķirts augstākās pakāpes diploms, bet pārējiem – pirmās un otrās pakāpes diplomi.
“Deju skate šogad mums bija ļoti agri - 3.martā, bet pie mums žūrija ieradās jau pēc nedēļas. Lai sagatavotos skatei, laiks reāli bija četri mēneši. Manuprāt, rezultāti varēja būt labāki, bet ne jau rezultātu pēc vien mēs strādājam. Arī dejas ir citādākas, tās nepadodas viegli, bet ar smagu darbu. Uzskatu, ka gan dejotāji, gan vadītāji bija maksimāli ielikuši to, ko viņi varēja. Uztraukums arī bieži vien darīja savu, tāpēc skatē viss neizdevās tā, kā mēģinājumā dienu pirms tās. Es katrā ziņā priecājos par paveikto. Mēs darām tik, cik varam pēc labākās sirdsapziņas. Vēl mums ir pusotrs gads līdz lielajiem dziesmu un deju svētkiem, lai strādātu. Arī nākamajā gadā būs deju skate. Pēc skates mēs daudz runājām ar žūriju, kas pateica gan labo, gan norādīja uz nepilnībām. Kritika ir jāpieņem objektīvi. Mums ir iespējas augt,” saka Gulbenes novada deju kopu virsvadītāja Zaiga Mangusa.

(Turpinās no 1.lappuses)

Arī vairāku deju kopu vadītāja Edīte Ķikuste ar skates rezultātiem ir apmierināta, tomēr atzīst, ka deju apguve nav nākusi viegli. “Lieluzveduma “Māras zeme” dejas ir īpašas, ar mūsdienīgām kustībām. Ja nepārzinām Latvijas vēstures stāstus, tad šīs dejas nav pilnvērtīgi izdejojamas. Maziem bērniem īpaši, kuri nekad nav saskārušies ar šiem stāstiem par to, kā ir tad, kad jādodas karā, ka lielākie brāļi māca kara mākslu. Vārdos tas ir viegli izstāstāms, bet dejā jāieliek milzīgs darbs un enerģija. Mēs mēģinājām, ko varējām. Dažas dejas bija interesantākas, dažas – tādas, kas dejojamas uz liela laukuma, nevis uz skatuves, piemēram, “Lielais rīts”. Skatē bija kā vienmēr – kaut kas labāks, kaut kas sliktāks,” saka E.Ķikuste.
Deju kopas uzstājās B, C, D, E, F kvalitātes grupās. Skatē pašiem kolektīviem bija iespēja izvēlēties divas dejas, bet nākamajā sagatavošanas posmā katram deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru savā grupā.
Dejotāju sagatavotību vērtēja žūrijas priekšsēdētāja horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja Gunta Skuja; lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš, kurš ir arī astoņu skates deju horeogrāfijas veidotājs; deju svētku virsvadītājs, horeogrāfs Ilmārs Dreļs; Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa un deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Taiga Ludborža.
“Mums sirdī ir prieks, jo dejotāju griba un vēlēšanās būt uz skatuves skatē nāca laukā pa visām šuvēm. Jūsu dejotāji ir ar dažādu pieredzi – tādi, kuri jau pieredzējuši daudzus deju svētkus, un kolektīvi, kam šie deju svētki būs pirmie. Jūs būsiet vienīgā paaudze, kam 2018.gadā būs iespējams piedzīvot Latvijas simtgadi. Tas, ka deju repertuārs šķiet grūts, ir tā vērts, jo tas ir stāsts par mūsu priecīgo un arī ne tik priecīgo Latvijas vēsturi. Paldies deju kopu vadītājiem, kuri dejotājus ved uz šiem svētkiem! Visi šīs skates dalībnieki pirmo darba posmu ir noslēguši un var pāriet uz nākamo,” teica M.Alpa.
Deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates ilgs līdz 12.maijam. Tajās tiek noteikti deju lielkoncerta “Vēl simts gadu dejai” potenciālie dalībnieki. Skatēm Latvijā ir pieteicies pārsteidzošs skaits dalībnieku – 789 deju kolektīvi, kas ir par gandrīz 200 deju kolektīviem vairāk nekā iepriekšējos deju svētkos.

F grupa seniori
Gulbenes kultūras centra deju kopa ”Vērdiņš” (Edīte Ķikuste) - 46,7 punkti (augstākā pakāpe), Tirzas kultūras nama deju kopa “Avots” (Iveta Eiduka) - 38,5 punkti (2.pakāpe), Lizuma kultūras nama deju kopa “Ozoli” (Zaiga Mangusa) - 37,5 punkti (2.pakāpe).

E grupa vidējā paaudze
Litenes tautas nama deju kopa “Ratenieki” (Dina Markova) - 40,5 punkti (1.pakāpe), Tirzas kultūras nama deju kopa “Azanda” (I.Eiduka) - 39 punkti (2.pakāpe), Lejasciema kultūras nama deju kopa “Unce” (Daiga Tipāne) - 38,3 (2.pakāpe).
D grupa vidējā paaudze
Gulbenes kultūras centra deju kopa “Apinītis” (E.Ķikuste) - 51,8 punkti (1.pakāpe), Gulbenes kultūras centra deju kopa “Ratiņš” (Iva un Kārlis Venti) - 50 punkti (1.pakāpe), Beļavas pagasta deju kopa “Ega” (Diāna Tuča) - 47,7 punkti (2.pakāpe).

C grupa jaunieši
Lizuma kultūras nama deju kopa “Veiksme” (Elita Dūte) - 45,5 punkti (augstākā pakāpe), Gulbenes novada valsts ģimnāzijas deju kopa “Rūsiņš” (E.Ķikuste) - 44 punkti (1.pakāpe), Stradu pagasta deju kopa “Zeija” (Dace Freimane) - 43 punkti (1.pakāpe), Gulbenes 2.vidusskolas deju kopa “Saulgriezis” (D.Tipāne) - 40 punkti (1.pakāpe), Tirzas kultūras nama deju kopa “Tirza”(I.Eiduka) - 36,3 punkti (2.pakāpe).

B grupa jaunieši
Gulbenes kultūras centra deju kopa “Zelta Rūsiņš” (E.Ķikuste) - 58,8 punkti (augstākā pakāpe), Litenes tautas nama deju kopa “Litenietis” (Z.Mangusa) - 54,7 punkti (1.pakāpe), Stāmerienas tautas nama deju kopa “Poga” (Z.Mangusa) - 52,3 punkti (1.pakāpe).

Bērni
Gulbenes vidusskolas deju kopa “Spārēni” (D.Tipāne) - 42,5 punkti (1.pakāpe).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skatē - lielākais deju kopu skaits

Kategorijas