Pa mūžības ceļu ar dziesmas mīlestību sirdī

2017. gada 14. marts 00:00

106

Pa mūžības ceļu ar dziesmas mīlestību sirdī

Būs ziediem rotātas pļavas, un dziesmās turpinās viļņoties gaiss, gaišs zaļums segs kalnus un gravas. Pie skaidrā debess ziluma mīļi un spoži mirdzēs saule, no putekļiem ārā, no dūmiem mūs ziedošais pavasaris sauks. Būs gals bēdām un sirdēstiem drūmiem, jo pasaulē prieku ir daudz. Diemžēl mūsu novadniekam, kora mūzikas dižgaram Gido Kokaram nepietika spēka, pārtrūka dzīvības stīga, lai atkal un atkal skandētu savas mīļākās dziesmas “Jau ziediem rotātas pļavas” vārdus.
Pagājušajā vasarā Beļavas pagasta Ozolkalnā, kur tika svinēta brāļu Kokaru 95. dzimšanas diena, Gido to diriģēja pēdējo reizi un, lepni paceldams roku, solīja, ka dzīvos līdz simtam.
Ar dziesmas mīlestību sirdī maestro 9.marta naktī 95 gadu vecumā devās pie brāļa Imanta pa mūžības ceļu. Šā gada augustā mēs svinētu viņa 96. dzimšanas dienu.

Laiks, kas iegūlis sirdī
“Kā asa ziemeļvēja pieskāriens mani stindzināja un saldēja negaidītā ziņa, ka izdzisusi leģendārā novadnieka Gido Kokara mūža svece, kas degusi vairāk nekā 95 gadus, spilgti izgaismojot mūsu kordziedāšanas mākslu daudzu gadu desmitu garumā ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē. Kopā ar brāli Imantu Gido bija un paliek diriģēšanas prasmes virsotnes iekarotājs, apveltīts ar neapslāpējamu dziesmai veltītu trakumu. Ilgus gadus būdams daudzu konkursu laureātu – Tautas koru “Daile” un “Daina” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, vadīdams Dziesmu svētku kopkorus Mežaparka Lielajā estrādē, konsultēdams korus visā Latvijā, palīdzēdams brālim augstā līmenī noturēt pasaulslavenā “Ave Sol”māksliniecisko varējumu, Gido apliecināja savu kordiriģenta izcilo talantu, savā darbā ieguldīto pamatīgumu, spēju un nepieciešamību katras iestudējamās dziesmas vārdus kopā ar melodiju izlaist caur savu sirdi. Viņa četrus gadu desmitus vadītajā “Dailē” dziedāja arī Stāmerienas skolotāju ģimenē dzimušais gleznotājs Atis Ozoliņš un kādreizējais Velēnas Gaujmalas puika Māris Ivanovs, kurš strādā televīzijā,” emocijās dalās labs kora mūzikas dižgara pazinējs un draugs Raitis Apalups. Viņš uzsver, ka mūžībā aizgājušais novadnieks savas profesionālās zināšanas un pieredzi nekad nav turējis pie sevis, bet, vēlēdamies, lai dziesmu rotā Latvija kļūst skanīgāka, būdams Konservatorijas profesors, to nodevis jaunajiem kordiriģentiem.
R.Apalups atsauc atmiņā laiku, kad Cēsu skolotāju institūtā gūtās zināšanas Gido licis lietā, strādājot par skolotāju Stāmerienas pamatskolā, tās audzēkņiem mācīdams dziedāšanu, fizkultūru, kā arī būdams klases audzinātājs. Gido tālaika skolniece, vēlāk ilggadēja šīs pašas skolas skolotāja, dziesmas un teātra mīlētāja Līga Brosova atceras: “Tas Stāmerienas skolā bija jauks laiks! Skolotājs Gido Kokars vadīja vingrošanas nodarbības, rīkoja sporta pasākumus, kopā ar skolotāju Āriju Ozoliņu veidoja interesantus uzvedumus, kas iegūluši sirdī.”

Mūžs paliks Latvijā
“Savu dzīves un darba laiku Stāmerienā Gido vienmēr atcerējās daudzajās tikšanās reizēs, piebilstot, ka tas bijis sarežģīts, bet romantikas un draiskulību pilns laiks. Par Stāmerienu, tās skaistumu saviem bijušajiem kolēģiem un skolēniem viņš jūsmīgi stāstīja, pacilāts būdams, Novada svētkos Stāmerienā. Toreiz, sēžot muižas klētī pie klāta galda, mums laiks aizritēja nemanot. Draudzības saitēm saistīts ar brāļiem Kokariem vairākus gadu desmitus, dzirdējis un izjutis viņu vadīto koru sniegumu, būdams kopā priecīgos un skumjos brīžos, esmu pārliecinājies par Gido lielo optimismu, apbrīnojamo radošo enerģiju, neizsīkstošajām darbaspējām, savas profesijas visaugstākās raudzes talantu, līdzjūtību, savaldību un dzirkstošo humoru. Es vienmēr esmu apbrīnojis, mani vienmēr ir sildījusi dižā novadnieka gudrība, sirsnība, vienkāršība, ieinteresētība par notiekošo dzimtajā pusē, viņa noturīgā atmiņa. Tikšanās reizē varēju ar viņu pārrunāt dažādas lietas, atcerēties notikumus un cilvēkus, pasmieties, arī notraukt kādu asaru pērli. Kad ar Gido biju izrunājies, padiskutējis, pajokojies, arī pats kļuvu mundrāks, drošāks, atguvis ticību sev. Varēju ar gaišāku skatu vērsties rītdienā. Nu vairs tā nebūs. Žēl, ļoti žēl. Paliek tikai atmiņas un gandarījums par kopā būšanu. Paliek arī draudzība, jo nāve to nogalināt nespēj,” saka R.Apalups, vēlot mīļajam novadniekam Gido gaišu un saules apspīdētu ceļu uz debesu valstību, kur katram lemta nemirstība. “Viņa mūžs paliek Latvijā, dziesmās, tās svētkos un dzimtajā novadā,” piebilst R.Apalups.

Lai piemin koristu saimes tūkstoši!
Rakstniece Laima Kota, kura dzīvo un strādā Turcijā, atceras: “”Kad viens no mums aizies pirmais, otrajam dzīve būs jau kā nodzīvota,” kad strādāju pie grāmatas “BrāliBrāli”, Imants un Gido atklāja savas pārdomas. Abi brāļi visu savu mūžu ir nodzīvojuši, ievērojot plusa un mīnusa principu – viens visu apsver, otrs – romantisks bez gala. Nu abi brālīši izdziedātu dziesmu dārzā ir kopā. Atceros, kā Gido stāstīja, ka vienmēr ļoti mīlējis sauļoties. Varam tikai iedomāties, cik kaismes pilns bija brauciens pēc pirmās īstās karstās marta saules, lai tajā sauļotos. Gido ar jaunkundzi iesēdies žigulītī un ķēris sauli, traucoties laukā no Rīgas. Kur spīdēja saule, tur apstājās. Seja – pret sauli. Ja uznāca mākonis, sēdās žigulītī un brauca saulei pakaļ. Noķēra. Pasauļojās brītiņu. Līdz pat Lietuvai aizdevās. Pavadot maestro Gido Kokaru, lai koristu saimes tūkstoši piemin viņa bagāto mūžu! Lai brāļi ir kopā kā viens vesels! Līdzjūtība dziedošajai tautai. Liels gars ir mūs atstājis,” saka L.Kota.
G.Kokars 1951.gadā beidzis Cēsu mūzikas vidusskolu, 1956. gadā - Latvijas Konservatorijas kordiriģēšanas klasi. Laikā no 1951. līdz 1958. gadam bijis Rīgas Pedagoģiskā institūta pedagogs, kā arī diriģējis institūta jaukto kori „Daina”. Vēlāk G.Kokars diriģējis Rīgas radiostacijas vīru kori „Auseklis”, tautas kori „Daile”, Bauskas rajona skolotāju kori „Daina”, kamerkori „Ave Sol” (bijis arī tā mākslinieciskais vadītājs un direktors). Bijis vairāku vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents.
1996. gadā G.Kokars apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2000.gadā viņam piešķirta Ministru kabineta balva. Viņš ir Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Goda profesors.

Atvadīšanās no Gido Kokara notiks 16.martā no pulksten 14.00 līdz 16.00 koncertzālē “Ave Sol” Rīgā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pa mūžības ceļu ar dziesmas mīlestību sirdī

Kategorijas