Ēdienkartē - vardes un duriāni

2017. gada 17. marts 00:00

257

Gulbeniete Dzintra Gailāne janvāra beigās un februāra sākumā vienpadsmit dienas pavadīja Malaizijā. Par malaiziešiem mēdz sacīt, ka tie ir laipnākie, dzīvespriecīgākie un smaidīgākie cilvēki uz planētas. Tur senie budistu tempļi labi sadzīvo ar mūsdienīgajiem debesskrāpjiem, tur sajaukušās dažādas Āzijas valstu kultūras, tur ļaudīm patīk svinēt svētkus, rīkojot krāšņas ceremonijas. Par Latviju gan malaizieši neko nezina, ja nu vienīgi piekrītoši māj ar galvu, izdzirdot vārdu - Eiropa. Arī Latvijas nelielais iedzīvotāju skaits viņos raisījis ārkārtīgu izbrīnu – tik maza valstiņa!

Stunda uz priekšu vai atpakaļ
“Ir liela atšķirība, vai valsts tiek iepazīta tūristu grupā, kad ir jādodas pa noteiktiem apskates objektiem un maršrutiem, vai patstāvīgi, jo tad rodas pavisam cits skats uz visu. Liela nozīme ir arī sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem. Malaizijā vispirms bija jāpierod pie laika atšķirības: kad bija jādodas gulēt, sāka gribēties ēst, jo tad, kad Malaizijā pulkstenis rāda vienpadsmit vakarā, pie mums būtu pieci pēcpusdienā. Pirmo šoku mūsu trīs cilvēku grupai radīja tas, ka lidostā mūs nesagaidīja ne gids, ne šoferis, kā iepriekš bija norunāts. Zvanījām uz Rīgu, no kurienes tad vēlreiz tika koordinēta mūsu sagaidīšana. Tā pagāja trīs stundas. Līdzīga situācija atkārtojās arī nedaudz vēlāk, kad par mums aizmirsa taksometrs. Stunda uz priekšu vai atpakaļ malaiziešiem ir mazsvarīga,” stāsta Dzintra. Ķibeles aizmirst likuši Kualalumpuras dvīņu torņi, kas savienoti ar tiltu, ko malaizieši uzskata par augstāko pasaulē. Karaļa pils apmeklējums ļāvis izprast arī valsts pārvaldes principu, kas ir monarhija: ik pēc pieciem gadiem no 15 sultāniem, kas ir ļoti bagāti, tiek ievēlēts valsts galva.

Svin ķīniešu jauno gadu
Malaizijai ir divas atsevišķas daļas: viena aptver Malajas pussalu, otra atrodas uz salas. Malaizijā vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju ir musulmaņi. Ir arī vairākas citas reliģiskās minoritātes, bet reliģiskās nesaskaņas nepastāv. “Malaizijā bijām laikā, kad tur tika svinēts ķīniešu jaunais gads, tāpēc Kualalumpurā viss bija ļoti krāšņi izgreznots. Ikdienā tā neesot. Ķīniešu jauno gadu sagaidījām Borneo salā, uz kuru ar vietējo lidmašīnas reisu no Kualalumpuras lidojām divarpus stundas. Šim pasākumam, kas tiek uzskatīts par valsts svētkiem, visi ļoti gatavojas jau iepriekš. Notiek masku gājiens-parāde. Maskas malaiziešiem ļoti patīk. Mums bija sarūpētas arī svētku vakariņas ar vardes gaļu. Šķiet, garšoja pēc gaļas. Malaiziešiem ir problēmas ar angļu valodu, savukārt mums – ar to, kas slēpās zem ēdiena nosaukuma. Viesnīcā viens cilvēks prata angliski - visi tikām sūtīti pie viņa,” stāsta Dzintra. Asu ēdienu cienītājiem noteikti garšos Malaizijā piedāvātie ēdieni, starp kuriem populārākie ir, piemēram, grilēti marinētas gaļas gabaliņi ar zemesriekstu mērci un kariju vai uz banānu lapām pasniegti kokosriekstu pienā vārīti rīsi kopā ar vārītām olām, ceptām mazām zivtiņām un pikantu mērci. “Jebkurā Malaizijas restorānā vai mazākā ēstuvē ir akvāriji, kuros peld dažādas zivis. Zivs tika sagatavota manā acu priekšā un lēti. Viņu nacionālā valūta ir ringits (0,23 centi),” stāsta ceļotāja.

Cieš no smilšu mušas
dzēlieniem
Dzintrai bijusi gan snorkelēt, gan iepazīt džungļus, kur īpaši izcēlušies pērtiķi ar gariem deguniem. “Malaizijā ir sastopams jāņtārpiņu paveids. Kad sīkie lidoņi vakaros sametas kokos un krūmos, izskatās gluži kā eglītes ar mazām spuldzītēm. Viens nosēdās man uz plaukstas, atgādinot mazu mušiņu. Īpaši daudz to ir upju tuvumā. Malaizijā ir daudz dažādu kukaiņu - joprojām cīnos ar smilšu mušas koduma radītajām sekām. Šīs mušas praktiski ar aci gandrīz nav saredzamas. Tās uzturas pludmalē, iespējams, tāpēc tur peldas tikai tūristi. Paši malaizieši peldēšanai izvēlas baseinus. To, ka mani ir sakodušas smilšu mušas, ievēroju tikai nākamajā dienā, kad parādījās stipra nieze un koduma vietā parādījās pūslītis. Tagad kodumu vietas tīru ar spirtu un ziedi, kas paredzēta moskītiem. Lasīju, ka smilšu mušas radītā alerģija var ilgt pat gadu. Bija arī moskīti, bet tūristiem pret tiem tiek izdalīti aerosoli.” Dzintru pārsteigusi varānu brīvā pārvietošanās. Pie baseina peldētāju sagaida varāns – tas neesot nekas ārkārtējs. Varāni mēdzot iekļūt arī bungalo tipa viesnīcās. Varāni nav naidīgi noskaņoti, bet nepatīkami gan. Interesanti, ka Malaizijā nacionālā puķe ir Ķīnas roze.

Tik dažādi augļi!
Dzintra smejas, ka malaiziešu mazā auguma dēļ, varējusi skatīties pāri viņu galvām. “Gide mums malaiziešus raksturoja kā diezgan slinkus: viņi audzē tikai to, ko iespējams pārdot. Apmeklējām nakts tirgu, kas darbojas no četriem pēcpusdienā līdz trijiem naktī. Varējām iegādāties saldskābo ārkārtīgi vērtīgo tropu augli mangostānu. Domāju, ka tas ir ķiploks, bet, uzzinot par tā vērtību, braucām vēlreiz uz tirgu. Mangostānu ēdām labprāt, bet ar duriānu tik labi neveicās tā nepatīkamās smakas dēļ - mums bija stipri jāsaņemas, lai pagaršotu,” stāsta Dzintra.
Borneo salā ir izveidots rezervāts, kur joprojām dzīvo vietējās ciltis. “Mani pārsteidza ļoti lielā netīrība. Vietējā lidmašīnā uzreiz varēja pateikt, kurā solā sēdējis malaizietis, jo viss liekais tika nomests uz grīdas. Braucot pa upi, nevarēja nepamanīt netīro ūdeni. Pat pēc vakariņām viss, kas netika apēsts, tika sagāzts upē. Viņiem tas šķiet normāli. To gan nevaru teikt par Kualalumpuru,” saka Dzintra.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ēdienkartē - vardes un duriāni

Kategorijas