Sāp sirds par izdangāto ceļu

2017. gada 17. marts 00:00

“Jau vismaz divas nedēļas mēs līdz mājai nebraucam, bet aptuveni 1,2 kilometrus ejam kājām, lai neizdangātu ceļu. Pirmdien, braucot uz darbu, ieraudzīju, ka kāds tomēr bijis gudrāks par visiem un braucis. Sazinoties ar kaimiņieni, noskaidroju, ka braucēji bijuši no Pārtikas un veterinārā dienesta, lai pārbaudītu kaimiņienes vistas,” stāsta J.Brūniņa. Viņas neapmierinātība ir saprotama arī tāpēc, ka iebraucamā ceļa remontā “Saliņu” saimnieki ieguldījuši pamatīgus finanšu resursus. “Katru gadu iespēju robežās labojam šo ceļu, bet šoreiz, redzot izdangāto ceļu, sāp sirds gan par ieguldīto naudu, gan par to, ka atkal tā būs jāiegulda, lai varētu ceļu savest kārtībā. Jau sāku domāt, kā rīkoties. Būs jāņem nost virskārta, jāber smiltis, jāmeklē būvgruži. Pati braucu ar automašīnu, ar kuru varētu iebraukt arī šobrīd līdz mājai, tomēr to nedaru, jo uz ceļa ir divas vietas, kas nudien šobrīd nav izbraucamas. Kad ceļš apžūst, tad tikai braucu,” pauž J.Brūniņa.
Viņa zvanījusi arī Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldei. Pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa apliecināja, ka šāds zvans ir bijis. Viņa, apskatot saimniecību apsekojuma maršrutu, noskaidrojusi, ka Beļavas pagastā dienesta inspektore ir bijusi tikai vienā saimniecībā, pat īsti neiebraucot tās pagalmā, lai to neizdangātu. “Mēs braucam ar vieglo automašīnu, nevis ar kādu lielu transportlīdzekli. Mums ir jādara savs darbs. Mēs neesam šī ceļa izdangātāji. Nevar tā vienkārši mētāties ar vārdiem. Vispirms varbūt vajag visu noskaidrot, kas ir braucis pa šo konkrēto ceļu, kas ved uz “Saliņām”, nevis vainot dienestu,” pauž I.Tomiņa. Viņasprāt, esot dažādi veidi, kā darīt zināmu, ka saimnieki nevēlas, lai brauc pa konkrēto ceļu. “Varbūt vajag izlikt kādu norādi par braukšanas aizliegumu, aizvilkt ceļam priekšā ķēdi vai kādu citu šķērsli, bet ja nekā tāda nav?” viedokli pauž I.Tomiņa.
Beļavas pagasta pārvaldes grāmatvede Anita Rakstiņa apliecina, ka zina šo situāciju. “Īstais servitūta ceļš, kas iet pāri no viena īpašuma uz citu, atrodas citā vietā. Arī tas nav labā kvalitātē,” stāsta A.Rakstiņa. Iespējams, tieši tāpēc arī inspektore vai kāds cits izmantojis to ceļu, kas ved uz “Saliņām”. A.Rakstiņa atzīst, ka “Saliņu” saimnieki “paši ir vairāk vai mazāk sataisījuši celiņu uz savu māju”. “Tam nav stipra pamata, tāpēc viņi šo ceļu taupa, paši ejot kājām. Ieteicu J.Brūniņai uzlikt ceļa galā kādu uzrakstu, norādot, ka ceļu ļoti taupāt un sargājat. Domāju, ka braucēji to arī tad ņemtu vērā. Pavasaris ir pavasaris, tāpēc ir jāsamierinās, ka visi ceļi ir tādi,” saka A.Rakstiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sāp sirds par izdangāto ceļu

Kategorijas