Caur kartupeļiem pie upenēm

2017. gada 21. marts 00:00

390

“2013.gadā es reģistrējos kā saimnieciskās darbības veicēja un iestādīju pirmo upeņu hektāru. Gadu vēlāk iestādīju jau otru hektāru. Manai mammai jau vismaz desmit gadus ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, tāpēc arī es zināju, ka saimniekošu tikai ar bioloģiskajām metodēm. Ģimenē esam izlēmuši, ka pie šīs upeņu platības arī paliksim, jo vīram daudz labāk patīk audzēt cietes ieguvei paredzētos kartupeļus. Mums nav arī daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kopumā tie ir tikai piecpadsmit hektāri. No tiem lielāko daļu – 13 hektārus mēs nomājam. Sākotnēji mēs divus gadus, lai pārliecinātos, cik tas ir izdevīgi, cietes kartupeļu audzēšanu izmēģinājām manas mammas saimniecībā. Pa šiem diviem gadiem, tā sakot, roku esam piešāvuši, tāpēc šis būs pirmais gads, kad cietes kartupeļus tāpat divu hektāru platībā audzēsim jau paši savā saimniecībā,” stāsta Dace.
Jau domājot par nākamo gadu, kartupeļu stādījumu iecerēts palielināt vēl par vienu hektāru. Ja ar laiku būs iespējams iznomāt vēl kādu kaut nelielu zemesgabalu, tad cietes kartupeļu platība noteikti palielināsies. Dace pārliecinājusies, ka Daukstu pagastā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir uz izķeršanu, jo brīvu zemju ir maz. “Daukstēs cilvēki, kuri vēlas strādāt, arī lielākā daļa strādā vai nu savā saimniecībā, vai brauc uz darbu Gulbenē. Es uz visu raugos optimistiski, jo man nepatīk čīkstēt, ka Latvijā nav darba. Tajā pašā laikā, ja vajag darbinieku, kurš kaut ko izdara, ir diezgan lielas problēmas tādu atrast,” secina Dace.

Sadarbojas ar “Aloja Starkelsen”
“Smaidām” ir noslēgts līgums ar vienu no lielākajiem uzņēmumiem Eiropā un vienīgo uzņēmumu Latvijā, kas pārstrādā kartupeļu cieti - SIA “Aloja Starkelsen”. Šobrīd, kā stāsta Dace, uzņēmums akcentē cietes ieguvi, pārstrādājot bioloģiski audzētus kartupeļus. Pieprasījums esot tik liels, ka ir grūtības to apmierināt, jo bioloģiskā ciete, kas iegūta arī no Daces saimniecībā izaudzētajiem kartupeļiem, tiek eksportēta uz Ķīnu, Japānu un citām valstīm. “Audzējam īpašas kartupeļu šķirnes, kas satur daudz cietes. Tās ir šķirnes `Kuras` un `Stayer`. Sēklu, kam ir bioloģiskais sertifikāts, no cietes kartupeļu šķirņu audzētājiem jau esam iegādājušies un šajā pavasarī lielāko daļu atvēlēsim šķirnei `Kuras`. Ēšanai šie kartupeļi nav īpaši garšīgi, galvenais ir cietes saturs tajos, tāpēc noteicošais nav iegūto tonnu daudzums,” stāsta Dace.

Galvenā ir kvalitāte
Ikdienā Dace strādā SIA “Latvijas propāna gāze” Vidzemes reģionālajā pārvaldē par komercmenedžeri. Braucot pa visu reģionu un cītīgi vērojot, ar ko laukos nodarbojas citi ļaudis, Dacei radusies vēlēšanās arī pašai pievērsties kaut kam jaunam. Viņa izpētījusi, ka upenes negrauž ne stirnas, ne zaķi, arī kaitēkļu un slimību tām nav daudz, tāpēc varētu veidot upeņu stādījumu. Arī audzēšanai viņa izraudzījusies tādas šķirnes, kas ir mazuzņēmīgas pret slimībām, piemēram, pumpurērci un citām. “Upenes ir ļoti vērtīgas ogas, kas Latvijā tā īsti nav vēl novērtētas. Pirmo pagaidām vēl nelielo ražu novācām pagājušajā gadā. Apzināmies, ka ar katru gadu ogu būs vairāk, lai gan bioloģiskajā saimniecībā uz ļoti lielu ogu daudzumu cerēt nevar. Mums arī nav galvenais kvantitāte, bet kvalitāte. Veidojot upeņu stādījumu, domājām, kur, kādā veidā varēsim ogas pārdot. Pērn guvām atbalstu Eiropas fondu atbalsta projektā “Atbalsts mazajām lauku saimniecībām” un iegādājāmies sulu spiedi, pasterizatoru, nelielu žāvētavu iesākumam. Pagājušajā vasarā visu pirmo reizi arī izmēģinājām. Tagad varam sacīt, ka ir, ar ko ogas pārstrādāt. Man ir reģistrēta mājražošana, tāpēc pagaidām viss notiek pašu virtuvē. Visticamāk, audzējot upenes pāris hektāros, lielas ražotnes man arī nebūs,” domā Dace. Pagaidām netaps arī nekādi jauni projekti atbalstam.

Investē pašu līdzekļus
Upeņu stādus pirmā hektāra apstādīšanai ģimene par saviem līdzekļiem iegādājusies SIA “Krogzemi”, bet otrajam hektāram Dace pati apsakņojusi spraudeņus. Katru pavasari upenāji tiek apskatīti un izgriezti nokaltušie vai vasarā, ar trimeri pļaujot rindstarpas, aizlauztie zari. Tiek veikta arī pumpuru pārbaude. “Upeņu mēslošanai mums ir atļauts izmantot tikai kūtsmēslus. Pirms stādījuma veidošanas visa platība tika aparta, tajā iestrādājot “organiku”. Starp katru upeņu rindu atstājām trīs metrus, bet krūmu no krūma šķir metrs. Esam iestādījuši ražīgo Zviedrijā selekcionēto upeņu šķirni `Titania`, `Zagadka`. Trešā ir vīnam domāta šķirne. Šo šķirņu ogas nav pašas garšīgākās - tām ir biezāka miza, jo tas ļauj ogas transportēt un tirgot svaigas. Pagājušajā vasarā man tika izpirkta visa upeņu sula, lai gan pārdošana galvenokārt bija draugiem un paziņām. Pircējus pati pat netiku meklējusi. Arī paši ēdam upenes, kuras ļoti daudz saldējam. Dzeram sulu,” stāsta     Dace.
Cietes kartupeļu audzēšanu viņa pilnībā uzticējusi vīram, kurš cītīgi ievēro visus agrotehniskos pasākumus, regulāri ecējot un vagojot kartupelāju, lai viss būtu rentabli. Viņa pati labprāt saimnieko upeņu dārzā. “Mēs esam maza saimniecība, tāpēc šis mums ir sirdsdarbs un vaļasprieks. Kad jāgādā par kartupeļiem, tad vīrs visus pārējos darbus atvirza otrajā plānā. Par projektā saņemto atbalstu iegādājāmies arī jaudīgāku traktoru un arklu. Pārējās tehnikas iegādei izmantojam savus līdzekļus. Šobrīd uzskatām, ka labāk tikt galā ar mazumiņu, visu paveicot kvalitatīvi. Nākotnē varbūt varētu vēl vairāk audzēt kartupeļus,” prāto Dace.
Jāpiebilst, ka saimnieki ne tikai veiksmīgi tiek galā ar lauku darbiem, bet gādā arī par sētas sakoptību. Par to liecina savulaik piedalīšanās konkursā par sakoptāko sētu Daukstu pagastā.

   Daces ieteikumi

◆ Skaistākās ogas dod viengadīgie, divgadīgie vai trīsgadīgie upeņu sānzari.
◆ Upeņu krūmā jācenšas neatstāt skeletzarus, kas vecāki par trim četriem gadiem.
◆ Ja krūmu apsēdušas pumpurērces, invadētos zarus vajadzētu izgriezt pēc iespējas agrāk, kamēr vēl ir sals un ērces nav aktīvas. Izgrieztie zari jāsadedzina.
◆ Krūmam izgriež aizlūzušos, nokaltušos un ļoti tievos, nīkulīgos, slimību un kaitēkļu skartos zarus.

   Uzziņai
Daukstu pagasta Staru tautas namā 29.martā pulksten 11.00 notiks Gulbenes novada bioloģiskās lauksaimniecības biedrības sanāksme, kurā lauksaimnieki, kas izvēlējušies saimniekot bioloģiski, runās par saimniekošanas aktivitātēm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Caur kartupeļiem pie upenēm

Kategorijas