Liela brēka, maza vilna

2017. gada 21. marts 00:00

Banku klientu anketēšana, kas pagājušajā gadā sacēla pamatīgu vētru iedzīvotāju vidū, klusi noslēgusies, ļaujot secināt – nekas daudz ar to atklāts nav
Kaut gan valsts to pozicionēja kā nozīmīgu pienākumu, informāciju par rezultātiem neviens īsti nesteidz apkopot. Pēc banku atbildēm nākas secināt – nekas daudz ar šo anketēšanu atklāts netika, vien kļuvis zināms tas, ka par apmēram 1 procentu palielinājies klietnu īpatsvars, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām. Savā ziņā to var saukt par eksperimentu (ja vien tas iedzīvotājiem nebūtu sagādājis tādas klapatas) likuma ieviešanā, lai atklātu tajā trūkumus. Bankas atzīst, ka anketēšanas process izgaismojis vairākas nepilnības un nepieciešamību radīt nopietnākus risinājumus politisku nozīmīgu personu reģistrēšanā.

Nekas jauns
Bankas norāda, ka klientu anketēšana pēc būtības nav nekas jauns. «Swedbank» Klientu sadarbības atbilstības vadītāja Karīna Lindava teic, ka līdz šim bankām bija pienākums apkopot informāciju par klientu, uzsākot sadarbību, kā arī regulāri atjaunot to sadarbības laikā. Pagājušā gada jaunums bija, ka likumā tika mainīta politiski nozīmīgas personas definīcija, līdz ar to visu banku pienākums bija noteikt, kuri klienti ir politiski nozīmīgas personas, to radinieki vai cieši saistītas personas. «Klientus aptaujājām pakāpeniski, nodrošinot iespēju atbildēt internetbankā, vienkāršojot anketu, kā arī ieviešot speciālu atbalsta līniju. Klientu atsaucība bija augsta,» vērtē K.Lindava. Kopējais klientu skaits «Swedbank», kas līdz pagājušā gada 1. decembrim bija atzīmējuši sevi kā politiski nozīmīgas personas, bija 4205 privātpersonas un 461 klientu uzņēmums. Šis skaitlis ir zem 1 procenta no kopējā «Swedbank» klientu skaita. Arī «DNB banka» min šo pašu 1 procentu, tiesa, attiecinot to uz politiski nozīmīgu klientu pieaugumu kopējā portfelī.
«DNB bankas» ārējās komunikācijas vadītāja Lelde Sāre-Jansone uzsver – tas, ka klients ir uzskatāms par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes locekli vai saistīto personu, viņa ikdienas sadarbībā ar «DNB banku» neko nemaina. Atsevišķos gadījumos banka var lūgt klientiem sniegt papildu informāciju vai dokumentus, tāpat kā tas jau notika iepriekš. Arī «DNB bankas» pārstāve norāda uz to, ka kredītiestādēm ir nepārtraukti jāīsteno uz risku balstīti pasākumi, lai ievērotu «Pazīsti savu klientu» principu. «Kā vienu no rīkiem nepieciešamās informācijas iegūšanai DNB ikdienas darbā izmanto klienta anketēšanu. Attiecīgas anketas DNB lūdz aizpildīt visiem klientiem – gan jaunajiem, uzsākot darījumu attiecības, gan arī esošajiem viņu iepriekš sniegtās informācijas periodiskai aktualizēšanai,» viņa skaidro.
Anketēšanas process līdz galam vēl nav beidzies «SEB bankā». Ņemot vērā jaunās IT un klientu apkalpošanas sistēmas ieviešanu, elektroniski aizpildīt anketas politiski nozīmīgu personu identificēšanai «SEB bankā» būs iespējams, sākot ar 2017. gada marta vidus. Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda teic, ka šobrīd banka paralēli plānotajai klientu anketēšanai veic esošo klientu datu salīdzināšanu ar «Worldcompliance PEP» datu bāzi un pārbauda, vai klienti ir identificēti kā politiski nozīmīgas personas. «Šajā laikā, kopš spēkā papildinājumi normatīvajos aktos, esam identificējuši vairāk nekā 1400 klientus, kas ir politiski nozīmīgas personas vai to radinieki. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka politiski nozīmīgas personas statuss automātiski nenozīmē ziņošanu uzraugošajām iestādēm. Bankai ir uzdevumus identificēt politiski nozīmīgas personas, bet ziņošana par klientu veiktajiem darījumiem jāveic likumā noteiktajos gadījumos, kas vairāk saistīts nevis ar klienta statusu, bet ar to veikto darījumu būtību. Šobrīd šādus gadījumus, kad politiski nozīmīgām personām identificēti aizdomīgi darījumi, par kuriem mums būtu jāziņo, neesam identificējuši,» atklāj A.Strazda.

Saskata nepilnības
Bankas nenoliedz, ka kopējais process prasījis lielu klientu iesaisti un arī zināmas neērtības, tomēr iezīmējās nepieciešamība pēc valstiskas šādas datu bāzes izveidošanas un nodrošināšanas. «Swedbank» pārstāve K.Lindava min četrus pēc anketēšanas radušos ierosinājums. Pirmkārt, ir nepieciešams centralizēt politiski ietekmīgu personu (PEP) datu bāzes izveidi. Tāpat nepieciešams paplašināt to personu loku, kuras var sniegt apstiprinājumu par sadarbības uzsākšanu un turpināšanu ar PEP. Treškārt, banka ierosina par cieši saistītu personu neuzskatīt akcionārus vai dalībniekus ar mazākuma īpašumtiesībām vienā un tajā pašā akciju sabiedrībā. Šobrīd, ja personai ir viena akcija ar PEP tajā pašā uzņēmumā, tad šī persona ir saistīta ar PEP. Tāpat banka uzsver, ka nepieciešama centralizēta patieso labuma guvēju reģistra izveide.
Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) norāda, ka nav apkopojuma, kādus rezultātus devusi konkrētā anketēšana. Tomēr decembrī asociācija saistībā ar PEP anketēšanu atkārtoti izteica aicinājumu veidot vienu centralizētu, valstiski akceptētu politiski nozīmīgu personu reģistru, «kas ļautu efektīvāk un proporcionālāk noteikt to personu loku, kuras būtu pakļaujamas pastiprinātai darījumu uzraudzībai». Cita starpā asociācijas pārstāvji norādīja, ka anketēšanas procesā bijušas gan neskaidrības, gan sarežģījumi, gan arī kuriozi. Daudzi klienti nav varējuši atšķirt terminus «politiski nozīmīga persona» un «valsts amatpersona». Citkārt klients norādījis, ka nav politiski nozīmīga persona, bet bankas rīcībā esošā informācija liecinājusi pretējo. Netrūka arī sūdzību, īpaši jau anketēšanas sākumposmā. Iespējams, tieši šī anketēšana ir iemesls, kāpēc pērn audzis sūdzību skaits, ko saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). LKA mājaslapā publicēti visbiežāk uzdotie jautājumi saistībā ar anketēšanu, un viens no tiem – vai mana personiskā informācija kādam tiks nodota. Atbildē norādīts, ka dati var tikt nodoti atbildīgajām institūcijām Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos, piemēram, izmeklēšanas vajadzībām. Sazinoties ar LKA preses sekretāri Baibu Melnaci un jautājot viņai, cik gadījumos informācija tika nodota atbildīgajām institūcijām, viņa strupi norāda: «Es vēlreiz atkārtoju, anketēšanas mērķis nebija atklāt aizdomīgus darījumus.» Jautāta, kāpēc šāda atbilde tad tika publicēta, viņa norāda, ka «tas ir pēc tam». Bankas atklāj, kuras ir politiski nozīmīgas personas, tās nonāk «paaugstinātas uzraudzības zonā», tad tiek vairāk sekots līdzi darījumiem, ienākumiem un to izcelsmei. Banka var konstatēt aizdomīgus darījumus, par ko atbilstoši noteiktam likumam bankai jāziņo kontrolējošām institūcijām. Tāpat informācija tiek atklāta, ja tiesībsargājošās institūcijas pieprasa papildus informāciju savu funkciju veikšanai. Piemēram, nodokļu kontroles nolūkos Valsts ieņēmumu dienests drīkst pieprasīt šādu informāciju. «Bet mēs nevaram rakstīt, ka tā informācija, kas tika iegūta anketēšanā, tiks nodota VID. Ir taču secīgi jāsaprot soļi, kas pēc kura tiek veikti,» nosaka B. Melnace.
Kā pērn skaidroja FKTK, pārmaiņu galvenais mērķis ir cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pamatā runa esot par tiem līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot koruptīvo varu. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka Latvijā ļoti triviāli tiek uztverts jautājums par ciešajām attiecībām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Liela brēka, maza vilna

Kategorijas