Daudz nesaprotamā sporta dzīvē novadā

2017. gada 21. marts 00:00

1235

Līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par diviem mēnešiem.
Klāt solījumu laiks, protams, vajadzētu būt arī deputātu atskaitēm par padarīto un arī objektīvai izvērtēšanai, bet to laikam grūti sagaidīt, tāpēc centīšos izteikt savu un ne tikai savu viedokli par to, kas notiek Gulbenes novada sportā, kur galvenie speciālisti ir Sandras Daudziņas (ZZS) valdīšanas laikā amatiem piemeklētie sporta darbinieki. Gulbenes novada dome nesen apstiprināja budžetu 2017.gadam. Šajā budžetā dome turpmāk nolēmusi finansiāli neatbalstīt novada soļošanas veterānus. Sakarā ar šo lēmumu centīšos pastāstīt, kas ir soļošanas veterāni novada sporta dzīvē.
Gulbenes novadā viss sports ir tautas sporta līmenī, un augstākais sasniegums ir tad, ja tas notiek pasaules klases līmenī, ko sasnieguši Gulbenes novada soļošanas veterāni. Latvijas valsts vieglatlētikas veterānu sportā augstākie sasniegumi ir tieši soļotājiem, kuri pasaules un Eiropas čempionātos un veterānu spēlēs kopā izcīnījuši 317 medaļas. Gulbenes novada soļotāju devums šajā skaitlī ir 64 medaļas. Pavisam medaļas izcīnījuši 42 Latvijas soļotāji, no kuriem 11 ir gulbenieši. Apkopoti arī pasaules visu laiku labāko soļotāju-veterānu saraksti pa vecuma grupām. Sarakstos pavisam iekļuvuši 6 Latvijas soļotāji, no kuriem viens ir gulbenietis. Gulbenes novada soļotājiem pieder 14 valsts veterānu rekordi soļošanā. Mums ir arī soļotāju rekordistu ģimene - Diāna un Jāzeps Odumiņi (rekordi savās vecuma grupās). Piebilstams, ka pārējās vieglatlētikas disciplīnās Gulbenes novadam ir tikai 1 rekordists.
Par augstiem sasniegumiem veterānu sportā ar augstākajiem valsts apbalvojumiem apbalvoti 2 Gulbenes novada soļotāji. Pagājušajā gadā Latvijas soļošanas veterāni Eiropas čempionātā soļošanā ārpus stadiona Portugālē izcīnīja 20 medaļas. Starp medaļniekiem arī Gulbenes novada veterāni – Inese Sirmā, Ņina Jurciņa, Guntis Balodis, Harijs Āboliņš, Andrejs Vācietis un es, Gunārs Rubenis. Vēlāk nekā citus gadus šogad publicēti pasaules un Eiropas rangu saraksti soļošanā veterāniem atsevišķās distancēs un vecumā grupās. 5.vietā (augstākajā) no Latvijas soļotājiem 3 km distancē esmu es, Gunārs Rubenis pasaules un Eiropas rangā. Trešais labākais rezultāts no Latvijas soļotājiem ir Andrejam Vācietim 5 km soļojumā (pasaules rangu sarakstā – 8., Eiropas rangā – 6.vietā). Inese Sirmā – 5 km distancē pasaulē ir 29. un Eiropā 22.vietā. Ņina Jurciņa 3 km distancē pasaulē – 17.vietā, Eiropā – 11.vietā. Harijs Āboliņš 10 km distancē pasaulē – 31.vietā, Eiropā – 22.vietā. Irita Bačka 5 km soļojumā pasaulē – 46.vietā, Eiropā – 36.vietā. Diānai Odumiņai 5 km soļojumā pasaulē – 68. un Eiropā – 45.vieta. Latvijā konkursā par labāko soļotāju kungu grupā 2016.gadā 2.vietā ierindojos es, Gunārs Rubenis, bet Ņina Jurciņa – 3.vietā starp dāmām.
Gulbenes novada 6 sporta veterāni, kuri bija izcīnījuši medaļas Portugālē 2016.gadā, Latvijas gada sporta noslēguma pasākumā tika apbalvoti kā sporta laureāti. Arī Gulbenē notiek sporta laureātu apbalvošana, ko sauc par “Gada balvu sportā”. Godīgāk gan būtu saukt par “2 gadu balvu sportā”, jo novada domes sporta vadība nespēj vai negrib ik pēc gada godināt savus labākos, kā tas notiek citur valstī. Kas ir Gulbenes gada balvas ieguvēji? Gulbenes novada galvenie sporta speciālisti nemeklē nominantus un laureātus pasaules un Eiropas sacensību protokolos, bet zema līmeņa sacensībās un draugu pulciņā. 2015.gadā, kad gatavojāmies startēt valsts čempionātā vieglatlētikā veterāniem, lūdzu sporta darbinieci, kura tobrīd bija apbalvota kā “Gada sporta organizatore”, palīdzēt noformēt un pieteikties valsts čempionātam. Saņēmu strupu atbildi: “Man tas nav jādara!” Te ir divas krasas atšķirības. Gulbenes novada vieglatlētikas sporta veterānus pats personīgi uz 1. Eiropas veterānu spēlēm Malmē (Zviedrija) aizveda toreizējais sporta dzīves vadītājs Normunds Aizpurs - tā aizsākās Gulbenes veterānu starti augstākajā līmenī. Starti turpinājās arī 2. sporta spēlēs Lignano (Itālija), bet uz 3.spēlēm Nicā (Francija) jau dalību neviens neorganizēja, jo tur nebija soļošanas, lai gan līdzekļi dalībai budžetā bija paredzēti, - nebija soļotāju spiediena. Soļotājus daudz atbalsta arī sporta centra direktors Ziedonis Lazdiņš, ar kura gādību gada noslēguma sacensībās oktobrī Gulbenē ir īsti Latvijas valsts soļošanas veterānu svētki.
Novadā mums ir arī prēmēšanas sistēma. Cik tā taisnīga, par to var debatēt - tie 50 %. Par 50 % - slikts ir tas sporta dzīves vadītājs, kura sportistiem jāsacenšas ar Rīgas un citu lielo pilsētu sportistiem, bet viņš nedomā par to, kur viņa sportists var izcīnīt pēc iespējas augstākas vietas. Pēdējos gados vairāki sportisti nav saņēmuši prēmijas, kuras izcīnītas. Nav īsti skaidrs, kurš tad īsti virza uz apbalvošanu, vai kāds ir izvērtējis, ka tomēr apbalvojumi nepienākas, varbūt noteicošais ir “man tas nav jādara” - algu jau maksā.
Pēdējos gados stipri samazinājies komandu skaits. 2011.gadā volejbola čempionātā spēlēja 26 komandas, bet čempionātā, kas beidzās nesen, tikai 19. No basketbola sacensību aprites nu jau vairākus gadus nozudušas sieviešu komandas. Zināms, ka 2011.gadā par medaļām cīnījās 4 sieviešu basketbola komandas. Līdz 2012.gadam Gulbenes novada veterānu komanda regulāri bija starp apbalvotajiem to novadu cīņās, kas sacentās 6 sporta veidos, un otrajā desmitā visu veterānu valsts sacensībās absolūtajā vērtējumā 11 sporta veidos.
Tie bija gadi, kad trūka līdzekļu un tika domāts, kā lētāk nostartēt un savākt ieskaišu skaitu. Tagad, kaut peldam naudā, netiekam augstāk par 4.vietu grupā un vietu trešajā desmitā absolūtajā vērtējumā. Nauda tiek tērēta nelietderīgi. Daži piemēri. Sacensības slēpošanā varēja sarīkot Gulbenē, nebraucot uz Madonu - tā ietaupītos simtiem eiro. Trase atbaidīja veterānus, vēl brauc slīdsolī, ko daudzos pagastos nepiekopj. Slēpošanā mazs arī ieskaišu skaits – 4, pārējos sporta veidos tās ir 2 ieskaites. Tā iznīcinām slēpošanu. Otrs, manuprāt, nepareizs naudas tēriņš ir peldēšana Balvu baseinā, uz kurieni regulāri kursē pustukšs lielais autobuss. Vai ekonomiskāk nebūtu rīkot peldēšanas 10 dienu apmācības - vasaras nometnes pie ezera pēc jaunsargu parauga? Tā nauda paliktu novada ekonomikā un būtu, kur izvērsties peldētājiem no sporta skolas. Daudz kas novada sportā liekas nesaprotams. Domes neprasīgums, bezkontrole, neprofesionālisms. Kaut kas jau tiek darīts. Tajā laikā, kad valstī notiek sacensības, kaut kas notiek arī Gulbenē - sacensību kalendārs netiek saskaņots vai saskaņots nepareizajā līmenī. Trūkst lepnuma, atbildības par savu novadu. Nevienam nerūp, kādos tērpos startē novada sporta veterāni. Viss pēc iespējas tiek samazināts. Piemērs - novuss, kurš jāspēlē sešos vai septiņos setos pēc noteikumiem. Novada spēlēs seti tika samazināti līdz četriem un sportisti pēc tiem vairāk nekā trīs stundas nīkuļoja, gaidot sacensību noslēgumu. Svešiniekiem jāsteidzas...
Stadionā ir izbūvēts jauns skrejceļš. Priekš kam? Sporta darbinieku lokā jau virmo ideja nerīkot turpmāk komandu sacensības vieglatlētikā. Uz kurieni virzies, Gulbene?
Deputātu kungiem vajadzētu rīkot regulāras pastaigas Spārītes parkā no Ozolu ielas līdz Blaumaņa ielai - tad varbūt viņi saprastu, ka sava pilsēta ir jāciena. Vai mainīsies kaut kas nākotnē? Grūti tam ticēt. Ir jāmīl, jācīnās par savu novadu, pilsētu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Daudz nesaprotamā sporta dzīvē novadā

Kategorijas