Turpināt mācīties vai doties strādāt?

2010. gada 18. oktobris 12:53

1045

9.klašu absolventu tālākizglītības dati iepriecinoši; samazinājies 12.klašu absolventu skaits, kas turpina mācīties
Pēc skolas absolvēšanas vairums gan 9.klašu, gan arī 12.klašu absolventu izvēlas turpināt izglītoties, taču kāda daļa arī mācības neturpina. Kāda šogad ir situācija mūsu novadā?

Novērtē izglītības nozīmi Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe Aīda Rozentāle saka, ka novada vispārizglītojošo skolu 9.klašu beidzēju tālākizglītības rādītāji ir iepriecinoši. Kā liecina uz šī mācību gada sākumu apkopotā informācija, no pagājušā gada 316 9.klases absolventiem tikai 10 neturpina izglītoties. Pērn šādi bija 14 absolventi. "Tātad jaunieši, acīmredzot, ir pratuši novērtēt izglītības nozīmi. Viņiem ir izveidojusies motivācija, kura, kā rāda pieredze, zūd 7. un 8.klasē, kad ir spurainie pusaudža gadi un kad nav vēlēšanās ieklausīties citos. Beidzot pamatskolu, ne tikai paši audzēkņi, bet arī ģimenes locekļi novērtē izglītības nozīmi," vērtē izglītības metodiķe.

Ir arī bezdarbnieki

A.Rozentāle saka - ja 9.klašu beidzēju tālākizglītības dati ir iepriecinoši, tad pavisam cita aina paveras, aplūkojot 12.klašu beidzēju tālākizglītības datus. Pagājušajā mācību gadā vispārējās vidusskolās 12.klasi mūsu novadā absolvēja 193 audzēkņi, vēl 44 audzēkņi beidza vakara (maiņu) vidusskolu. A.Rozentāle norāda, ka par tendenci jau ir izveidojies, ka vakara (maiņu) vidusskolas absolventi pēc skolas beigšanas pārsvarā izvēlas strādāt. Mācīties, piemēram, no pagājušā gada absolventiem turpina tikai 3, arī iepriekšējā gadā mācības turpināja tikai 3 absolventi.

"Skumji, ka ir samazinājies arī vispārējo vidusskolu beidzēju skaits, kas turpina izglītoties. No 193 absolventiem izglītību turpina 75 procenti, iepriekšējā gadā šādu absolventu bija 84 procenti. Turklāt diemžēl palielinās arī to absolventu skaits, kas izlemj doties strādāt, bet pats bēdīgākais ir tas, ka viena trešā daļa no šiem strādājošajiem 12.klašu beidzējiem ir devušies strādāt prom uz ārzemēm," saka A.Rozentāle.

Viņa atklāj, ka pērnā gada informācijā par absolventu tālākizglītību, piemēram, neesot bijis arī tāda termina kā "bezdarbnieks", šogad starp novada 12.klašu absolventiem ir arī 9 bezdarbnieki. "7 ir vakarskolas beidzēji un 2 arī no dienas vidusskolām - tātad jauniešiem nav iespējas atrast ne darbu, ne arī līdzekļus, lai turpinātu mācības," vērtē izglītības metodiķe.

"Starp populārākajām augstskolām, ko ir izvēlējušies mūsu novada 12.klašu absolventi, protams, ir Latvijas Universitāte, taču liela piekrišana ir arī koledžām, jo arī tajās var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību, turklāt tajās nav jāmaksā tik lielas mācību maksas, kādas tās ir universitātēs, akadēmijās un citās augstskolās. Ja pagājušajā gadā, piemēram, koledžās mācības turpināja tikai 25 12.klašu beidzēji, tad šogad viņi jau ir 36," stāsta A.Rozentāle.

Uzziņai

* 9.klašu beidzēji šogad visvairāk ir izvēlējušies turpināt mācības ģimnāzijās un vispārējās vidusskolās - tie ir 63 procenti absolventu.

* 16 procenti ir izvēlējušies arodvidusskolas un profesionālās skolas, pēc tam seko tehnikumi, koledžas, ar mūziku, mākslu un amatniecību saistītas vidusskolas.

* Populārākā augstskola, ko izvēlējušies 12.klašu beidzēji, ir Latvijas Universitāte. Tajā studijas uzsākuši 35 jaunieši, Rīgas Tehniskajā universitātē - 14 un Latvijas Lauksaimniecības universitātē - 13 jaunieši.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Turpināt mācīties vai doties strādāt?

Kategorijas