„Pieci” – kā cimds ar roku

2017. gada 21. marts 00:00

1453

„Pieci” – vien pagājušā gada septembrī dibināta Gulbenes novada valsts ģimnāzijas jauno mūziķu grupa. Kā jau priekšā pasaka grupas nosaukums, tajā darbojas pieci aktīvi jaunieši - Līva Lilija Graņica (klavieres, ģitāra, solo), Dace Medne (ģitāra, solo), Aleksis Pusts (ģitāra, solo), Jānis Kokarevičs (saksofons, solo), Renārs Kokorevičs (bungas) – skolotāja Guntara Medņa vadībā. Ikviens no viņiem ir ne tikai neatņemama grupas sastāvdaļa, bet arī radoša un darbīga personība.
Jau ienākot mēģinājumu telpā (vēl pirms visa sākšanās), jūtama mūzikas garša – maigas saksofona skaņas, uzmundrinoša ģitāras strinkšķināšana, dedzīga bungu dunoņa un gaisīgas čalas. Visi ir draudzīgi un saliedēti. Uz jautājumu, kurš ir grupas līderis, jaunieši nekavējoties atbild: „Mēs visi. Mēs arī visi kopīgi izvēlamies dziesmas, kuras spēlēt.” Lūk, arī iemesls, kādēļ „Piecu” repertuārs ir ļoti dažāds. Jaunieši atklāj, ka katram grupas dalībniekam ir sava mūzikas gaume, bet dziesmas parasti tiek izvēlētas, kopīgi apspriežoties – būtiski, lai katra viedoklis tiktu ņemts vērā. Ja dziesma patiks visiem, tad arī iemācīties būs vieglāk.

Ne tikai muzikāli, bet arī oriģināli
Visi pieci grupas dalībnieki ir atšķirīgi ne tikai mūzikas gaumes ziņā, bet arī viņu ikdienas nodarbes un hobiji ir dažādi. Aleksis atklāj, ka viņu ļoti interesē rallijs, rallijkross un motokross. Pats arī gribētu braukt un cer, ka kādreiz nākotnē to darīs. Jānim ļoti patīk zīmēt, tāpēc viņš apmeklē mākslas skolu. Daudz ko mācās un dara pašmācības ceļā, piemēram, veido afišas. „Teiksim tā: visas afišas, kas ir skolā,” piebilst Līva. Jānis labprāt darbojas kopā ar citiem jauniešiem – gan savas skolas pašpārvaldē, gan kā brīvprātīgais. Un vēl arī dejo „Rūsiņā”. Arī Līva darbojas pašpārvaldē un strādā brīvprātīgi, iesaistās pasākumos, dzied korī, iet mūzikas skolā. Līvu ļoti interesē dažādi projekti, īpaši, ja ir iespēja paviesoties ārzemēs, jo „ir interesanti redzēt, kā dzīvo citi, ko dara citi”. Dace saka, ka visu savu brīvo laiku pavada muzikāli – orķestris, grupa. Meitene ir pabeigusi Gulbenes mākslas skolu, tādēļ arī māksla viņai ir tuva. Ja nu vēl kāds brīvs mirklis atlicis, tad to Dace aizpilda, iegrimstot grāmatu pasaulē. Renārs, savukārt, ir sportists – orientējas jau kopš 1.klases. Nedēļā trenējas pat piecas sešas reizes. „Man ir māsa. Kādreiz es biju sportiskais bērns, viņa – muzikālais. Tādēļ daudzi bija ļoti pārsteigti, kad uzzināja par manām jaunapgūtajām bundzinieka prasmēm,” viņš saka.

Katram ir savs stāsts
Katram ir savs stāsts, kā mūzika ienākusi viņa dzīvē. Piemēram, Renārs tikai pirms pusotra gada sācis apgūt bungu spēli. „Senāk es Renāru nemaz nepazinu, skolā gājām viens otram garām, bet, kad ieraudzīju, kā viņš spēlē bungas – tas bija tāds pārsteigums! Šobrīd, kad sanākam kopā, lai mēģinātu jaunu dziesmu, Renārs vienmēr jau ir iemācījies bungu pavadījumu,” stāsta Līva. Bet Aleksis pasmejas, ka Renārs ir “traks” pie bungām. Pats puisis teic, ka redzējis citus spēlējam un arī sagribējis. Viegli tas neesot, bet, ja rod motivāciju, tad iemācīties varot.
Savukārt Aleksis stāsta, ka ir saistīts ar mūziku, cik vien sevi atceras. „Cilvēks bez mūzikas liekas tāds... garlaicīgs! Nesaprotu tos, kas neklausās mūziku un visu laiku kā nūģi tikai sēž pie datora,” viņš saka. Lai arī jaunākais grupas dalībnieks Aleksis ir ar pamatīgu sasniegumu vēsturi mūzikas jomā (pagājušajā gadā piedalījies kopā ar māsu un divām vijolniecēm konkursā Itālijā, aizpagājušajā gadā bijis Francijā), viņš apstāties nemaz negrasās – grib iemācīties spēlēt 12 stīgu ģitāru. Ne velti grupas jaunieši saka, ka Aleksis bez ģitāras nav Aleksis.
Dace sākusi ar mūzikas skolu kā vairums no šiem jauniešiem. Mācījusies spēlēt flautu un spēlējusi orķestrī. Ģitāru iemācījusies spēlēt tikai pirms dažiem gadiem.
Jānis savu saistību ar mūziku sācis jau sešu gadu vecumā – vispirms spēlējis klarneti, vēlāk pārgājis uz saksofonu. Kā garāmejot skolotājs Guntars nosaka, ka Jānis ar saksofonu grupai piedod “odziņu”. Ansambļa kolēģi ar skolotāju ir vienisprātis un atzīst, ka skanējums dažbrīd ir tik labs, ka pašiem sagribas apgūt saksofona spēli. Bet, lūk, tas jau ir darbs daudzu gadu garumā... Jānis arī spēlējis orķestrī (ar Daci ir kolēģi jau kopš bērnības) un turpina to darīt arī šobrīd – tikai nu jau divos orķestros.
Līvas muzikālā dzīve sākusies ar pašiniciatīvu doties uz mūzikas skolu un dalību dažādās bērnu popgrupās un ansambļos, piemēram, „Ledenes”, „Pērlītes”.
Aizrunājoties par bērnību un mūziku, Aleksis, Līva un Jānis kopīgi atceras, ka piedalījušies „Cālī” un visi dziedājuši popgrupā „Fonika”. Laikam jau kopš bērnu dienām grupas jaunieši ir pieraduši būt nemitīgā kustībā.

Sākt ar mazumiņu, tiekties uz pilnību
Tā kā grupa „Pieci” pastāv visai neilgu laiku, grāmatu par sasniegumu vēsturi vēl uzrakstīt nevar. Tomēr ar ko lepoties ir – jaunieši ieguva ceturto vietu jau pirmajā konkursā (tā bijusi arī pirmā uzstāšanās plašākas auditorijas priekšā). Kopumā piedalījušās sešpadsmit grupas, tādēļ arī paši muzikanti atzīst, ka pirmajai reizei nav slikti. „Tikām gandrīz trijniekā. Ja būtu bijusi oriģināldziesma, noteikti veiktos labāk. Tas gan nebija obligāts priekšnoteikums – oriģināldziesma -, bet, ja ir, tas nozīmē, ka grupas līmenis jau ir mazliet augstāks,” stāsta jaunieši. 18.februārī viņi startēja Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu festivālā-konkursā „No baroka līdz rokam” un ieguva 2.pakāpi. Nebūtu jau godīgi, ja pirmās vietas uzreiz “uzkristu uz galvas” – vajag tā, lai ir kurp tiekties.
Viens no nopietnākajiem grupas „Pieci” mērķiem ir uzrakstīt savu dziesmu. Kādreiz, kad trīs no šīs grupas dalībniekiem spēlēja ansamblī „DATL”, oriģināldziesma tikusi radīta un pat ierakstīta, taču jaunieši teic, ka toreiz bijuši vēl mazi. Tagad gribas kaut ko labāku, nopietnāku, bet, lai radītu kaut ko skaistu, ir vajadzīgs laiks, kura esot pārāk maz. Grupa jau arī ir dibināta pavisam nesen. „Vajag mazliet vairāk saspēlēties, tad arī dziesma noteikti taps!” saka Aleksis.
Komponists L.van Bēthovens reiz teicis, ka „mūzikai jāuzšķiļ uguns cilvēku sirdīs”. „Pieci” tam piekrīt, jo gandarījuma sajūta esot tad, kad publika dzied līdzi vai sajūsmināti aplaudē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Pieci” – kā cimds ar roku

Kategorijas