Kultūras centrs – pieņemts

2010. gada 19. oktobris 10:44

2110

Egons Kliesmets: "Gulbenieši jau interesējas, kādus tuvākos pasākumus varēs apmeklēt."
Valsts komisija 15.oktobrī ar kritisku aci vērtēja par 1,2 miljoniem latu renovēto Gulbenes kultūras centru. Lai arī kopumā gūtais iespaids bija labs, komisija tomēr saskatīja vēl neizdarītus darbus vai kļūdas, ar kurām piecu darbdienu laikā ir jātiek galā. Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna "Dzirkstelei" saka, ka niansēs varētu vienmēr tiekties pēc kaut kā labāka, taču kopumā veikums ir labs un nemaz vairs nav laika "piekasīties". Publiski renovēto kultūras centru plānots atklāt 6.novembrī.

Objekta būvuzraudze Ausma Auzāne "Dzirkstelei" saka, ka, uzsākot kultūras centra renovāciju, pamazām atklājies, cik patiesībā nolietojusies bija šī ēka. Kopā ar citiem speciālistiem un pilsētas pārvaldes vadītāju Osvaldu Lucānu izvērtētas visas nianses un konstatēts, kādus darbus nepieciešams veikt vēl papildus projektētajam. Tāpēc projekta realizācija ieilga.

Aiz ārējā spožuma arī ir kārtība

Arī "Dzirkstele" novērtēja, ka kādreizējā kultūras nama vietā gulbenieši ir ieguvuši īstu gaismas pili - ar mirdzošām lustrām, spoguļiem un elegantu dizainu.

"Būvējot atklājās, ka ārpus projekta vēl nepieciešams pamatīgāk uzlabot vestibila grīdu, jānomaina jumta segums. Sākums neritēja gludi, bet risinājām visu mierīgi, bez konfliktiem," saka A.Auzāne. Aiz kultūras centra spožā ārējā skaistuma ir jābūt arī kārtībai visā saimniecībā. "Ēkai ir sakārtoti inženiertīkli - elektrība, kanalizācija, ūdensvads," piebilst A.Auzāne.

Objekta autoruzraugs, akciju sabiedrības "Komunālprojekts" nodaļas vadītājs Zigmunds Zemzars "Dzirkstelei" stāsta, ka viņa pārstāvētā firma vairākkārt atgriezās pie Gulbenes kultūras centra renovācijas projektēšanas.

"Mainījās pašvaldības vadītāji, mainījās prasības, mainījās finansējuma iespējas. Sākumā finansējums bija paredzēts minimāli - lai būtu nomainīti inženiertīkli, apgaismojums un tiktu sakārtota zāle. Tad radās doma par slitināšanu, tad - par jumta nomaiņu un par mazās zāles siltināšanu. Arī pie interjera izveides strādājām," stāsta Z.Zemzars. Viņš piebilst, ka Gulbenē gūtā pieredze noderēs turpmāk Jēkabpilī, strādājot pie divus miljonus latu vērtās Krustpils kultūras nama renovācijas.

Paveikts daudz un salīdzinoši lēti

SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes loceklis Didzis Vītols "Dzirkstelei" stāsta, ka arī ideja par laukuma bruģēšanu ap ēku sākumā nebija iekļauta projektā. Tomēr vēlāk apzināta vēlme nevis vienkārši asfaltēt apkārtni, bet tieši bruģēt.

"Tas ir skaisti," saka D.Vītols. Viņš stāsta, ka, sākot būvdarbus, konstatēts, ka ēkai trūkst jaudas elektropieslēgumiem. "Pasūtītājs bija spiests parakstīt jaunu līgumu ar akciju sabiedrību "Latvenergo" un veikt elektropieslēguma izmaiņas, līdz ar to kavējās objekta nodošana. Taču tagad ar prieku vēl pirms sniega varam rezumēt paveikto," bilst D.Vītols.

Viņš saka, ka ir patīkami redzēt Gulbenē sasniegto rekonstrukciju, atceroties, kāda šī ēka bija pirms tam. "Mēs esam centušies, lai pasūtītājs būtu apmierināts," klāsta D.Vītols.

Iepirkuma rezultātā tiesības veikt kultūras centra renovāciju ieguva SIA „Latvijas Energoceltnieks". Kā apakšuzņēmējs tika nolīgta pašmāju SIA "Rubate" un citas firmas.

Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns "Dzirkstelei" saka, ka gulbeniešiem ir jājūtas apmierinātiem par kultūras centra renovāciju.

"Mēs esam ieguvēji! Ja salīdzinām ar šādām iestādēm kaimiņos, piemēram, Madonā, tad redzam, ka Gulbenē apjoma ziņā ir izdarīts daudz vairāk un arī daudz lētāk, pat uz pusi lētāk," viņš lepojas.

"Mākslinieki un kultūras centra apmeklētāji interesējas par gaidāmajiem pasākumiem. Plānā jau ir vairākas viesmākslinieku uzstāšanās. Galvenais - lai publikai būtu interese nākt, kaut arī biļetēm cenas samazināt nevaram," "Dzirkstelei" saka Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kultūras centrs – pieņemts

Kategorijas