Sasmaržot un izgaršot augu valsti

2017. gada 24. marts 00:00

2364

Tāpat kā krūzi vajag iztukšot, lai to piepildītu ar citu saturu, arī katra cilvēka dzīvē pārmaiņas var notikt tad, kad maina iepriekšējo dzīves ritmu un ēšanas paradumus. Multimāksliniece Linda Nebēdniece dažādās auditorijās un aktivitātēs savās mājās “Pērļukrācēs” ir dalījusies pieredzē, kas gūta septiņu gadu laikā, kopš viņa kļuvusi par vegāni jeb svaigēdāju. “Daudzi pamēģina, bet reti kurš turpina šo praksi. Tomēr visi atzīst, ka šī pieredze viņiem ir kaut ko devusi – pavērusi jaunus apvāršņus izvēlēs,” secina Linda.

Palīdz stiprināt veselību
L.Nebēdniece nav kategoriska, tāpēc atzīst, ka nezina, kāda būs pašas nākotne, taču šobrīd svaigēšana ir dabisks iztikas veids ikdienā. Tiesa, kad viņa atteicās no iepriekš ierastā ēšanas veida, nebija vēlmes to turpināt ilgi. “Domāju, ka tā būs tikai organisma attīrīšanas kūre, pēc kuras atgriezīšos pie ierastās ēšanas. Taču izrādījās - tas ir tik patīkami, ka vairs nevēlējos atteikties no svaigēšanas. Sāku interesēties, kā pareizi sabalansēt augu valsts produktus, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas. Ja no ēdienkartes izslēdz gaļu, zivis un piena produktus, tad ir jāzina, kā tos aizvietot. Tas bija liels izaicinājums,” atceras Linda.
Viņa secina, ka ne visiem ir piemērots vegāna uzturs. Daudzi droši vien jūtas ļoti labi, visu mūžu ēdot vārītus kartupeļus un ceptu gaļu vai zivi. Turklāt, iespējams, ka viņiem tas ir veselīgāk, nekā izvēlēties tik ekstrēmu ēšanas veidu. Taču Linda no tā jūt ļoti labu efektu. Līdz pilngadībai viņai bija otrā invaliditātes grupa, jo slimoja ar astmu. Pievēršanās vegāna dzīvesveidam ļāva uzlabot veselību. “Tagad man līdz mūža beigām ir trešā invaliditātes grupa. Elpošanas mērījumi joprojām to nosaka, bet man vairs nevajag lietot zāles un nav arī slimības saasinājumu. Turklāt es jūtos brīnišķīgi, varu uzstāties un dziedāt pat satraukuma brīžos. Tiesa, pašsajūtu ietekmē ne tikai svaigēšana, bet arī mierīgā vide, kāda ir “Pērļukrācēs”, mīļas attiecības ar bērniem un draugu Tomu,” stāsta Linda.

Nav viegli mainīt paradumus
Dominē uzskats, ka burkānu laksti nav derīgi uzturā, taču patiesībā tie ir vērtīgāki nekā burkānu saknes. “Lakstos karotīna ir piecas reizes vairāk, tiesa, tie nav tik garšīgi. Kokteiļos izmantoju zaļos lakstus. Daudz dzelzs satur sarkanās bietes, arī dateles, turklāt tās var lietot cukura vietā. Sezama sēkliņas, kas satur kalciju, labāk lietot piena vietā. Ir ne tikai jāzina produktu uzturvērtība, bet arī jāsajūt, kas tieši ir vajadzīgs muskuļu un smadzeņu darbībai, lai būtu spēks un enerģija,” skaidro L.Nebēdniece.
“Katram ir jāpamēģina, lai justu, kāda bija pašsajūta līdz svaigēšanai un pēc tās. Es ļoti labi zinu, kā ir būt normālam jeb visu produktu ēdājam un kā ir tagad. Man roka stiepjas pēc ābola vai avokado, bet nekārojas apēst gaļas sautējumu,” salīdzina Linda.
Tomēr viņa zina, ka nav nemaz tik vienkārši pāriet uz svaigēšanu un mainīt ēšanas paradumus. Sākumā vērojamas izteiktas organisma attīrīšanās pazīmes, kas nereti izpaužas kā stipras galvassāpes. Iespējama slimību simptomu saasināšanās, ar ko gados vecākiem cilvēkiem ir grūti tikt galā. “Ar krasu uztura maiņu var sev nodarīt pāri. Ja nenobīstas un turpina iesākto, tad pamazām viss sakārtojas. Taču parasti cilvēki dodas pie ārsta, kas neiesaka turpināt,” skaidro L.Nebēdniece. Viņa pieļauj, ka ne vienmēr ir ieteicams ilgstoši nelietot dzīvnieku valsts produktus, kas satur olbaltumvielas. “Es ticu, ka svaigēšana man der. Taču, ja kādam ir bažas vai kāds cenšas sev iestāstīt, ka to vajag, tad tā arī būs – nekas neizdosies. Tas ir placebo efekts,” spriež Linda.

Lieldienās - īpašas olas
L.Nebēdniece augu valsts produktus izmanto dažādās kombinācijās ar izdomu, no tiem gatavojot salātus, smūtijus, kokteiļus, pudiņus un kūkas. Ar laiku tie ir kļuvuši vienkāršāki, taču var arī gatavot, piemēram, marinētus kabaču rullīšus ar puķkāpostu rīsiem un lasi imitējošiem burkāniem vai kabaču nūdeles. Atšķirīgs ir Lindas ģimenes ēšanas režīms. Pirmā ēdienreize ir pulksten 11.00. “Esmu atklājusi, ka ir ļoti labi neēst brokastis un neēst arī pēc pulksten 19.00, lai ilgāks būtu nakts badošanās laiks. Tajā organisms attīrās, turklāt vēdera muskulatūra saglabājas stingra. Sevišķi labi to ievērot pēc dzemdībām. Te slēpjas indiāņu gudrība - ja tu neēd tik ilgi, tad šajā laikā pakāpeniski attīrās visi orgāni. Turklāt vajadzētu sākt dienu ar vieglākiem produktiem, nevis olām un šķiņķi. Mēs ēdam augļus, turklāt tādus, kas nekairina kuņģi, - mellenes, ābolus, kas nav ļoti saldi vai skābi. Otrajās brokastīs jeb pusdienās var ēst riekstus, aplietus griķus, uzņemt olbaltumvielas kopā ar dārzeņiem un zaļumiem. Vakarpusē var ēst saldumus no riekstiem, datelēm un medus. Turklāt dienas laikā var pagrauzt ķirbju sēklas vai baudīt ananasu, kas man ļoti garšo,” pieredzē dalās L.Nebēdniece. Viņa uzskata, ka nevajag taupīt naudu tam, ko ļoti gribas, tāpēc uzreiz iegādājas piecus ananasus vai trīs melones, sešus mango un desmit avokado. Lindai nav nepieciešams veikalā pirkt daudz produktu. Dārzeņus viņa audzē piemājas dārzā: puķkāpostus, brokoļus, lapu kāpostus, zirņus, pupas, burkānus, spinātus, redīsus... Turklāt lielā vairumā tiek izmantoti zaļumi – gārsa, balandas, pienenes... Zaļumu slotiņas ir izkaltētas arī ziemai, tās dzirnaviņās samaļ pulverī un pievieno kokteiļiem. Uz mūrīša tiek kaltēti tomāti, sēnes, ogas gan sasaldē, gan kaltē.
“Šķiet, ka augu valsts produktu sagatavošanai vajag daudz laika. Patiesībā, kad viss ir zināms un izveidojusies pieredze, viss notiek ātri. Piemēram, linsēklu maizītēm paņem krūzi linsēklu, uzlej divas krūzes ūdens, pēc stundas piegriež zaļumus, sīpolus, pieliek sāli, eļļu un visu sablenderē. Sagatavoto masu izsmērē kā plāceņus uz īpaša silikona papīra, to liek uz mūrīša vai saulē un ļauj izkalst, iegūstot kraukšķošas maizītes,” skaidro L.Nebēdniece.
Tiek gatavoti arī veselīgi našķi, kuri garšo ne tikai pašiem, bet ir pieprasīti arī tirdziņos. Lindai nav ilgi jādomā, lai pagatavotu marcipāna vai citus saldumus – konfektes un kūciņas. Tuvojas Lieldienas, kurām tiks veidotas īpašas olas. Tās gatavos no griķiem, medus, kakao, žāvētām aprikozēm un bumbieriem, visu sablenderējot. Tiesa, ar šīm olām nevarēs rīkot kaujas, bet citādi tās neradīs mazāk prieka kā vistu olas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sasmaržot un izgaršot augu valsti

Kategorijas