Kā sadalīt istabas pilī?

2017. gada 24. marts 00:00

838

Stāmerienas pilī varētu atrasties ne tikai šobrīd tur jau esošais tūrisma informācijas centrs, bet arī izstāžu telpas, par kurām atbildētu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs.
Par to diskusija izvērtās šonedēļ, gatavojoties 30.marta šīs pašvaldības domes sēdei, kurā izlems, vai nodot muzejam bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem pils sešas telpas pirmajā stāvā un deviņas telpas otrajā stāvā. Kopumā tie ir 239,8 kvadrātmetri.

Grib sākt apdzīvot telpas
Deputātiem vēl ir daudz jautājumu, kurus viņi vēlas izrunāt ar muzeja vadītāju Valdu Vorzu un pašvaldības izpilddirektori Gunu Šviku līdz domes sēdei. Šajā sakarā 21.martā tika izveidota darba grupa, lai pārrunātu strīdīgos jautājumus arī starp Stāmerienas pagasta pārvaldi un pašvaldības iestādēm, kuras pretendē uz telpām pilī. Vislielākie strīdi, kā varēja noprast no publiskajām diskusijām 22.marta tautsaimniecības komitejas sēdē, ir par pils telpu ar balkonu. Par to ir interese gan muzejam, gan tūrisma speciālistiem. G.Švika arī norādīja, ka runa ir par Stāmerienas pils telpu apdzīvošanu - lietderīgu izmantošanu. Nebūt nav domas, ka tur atradīsies tikai muzejs. Pielietojums būšot dažāds. Turklāt Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pati galvenā interese ir un paliek par Gulbenes Sarkanās pils izmantošanu pēc tās remonta.
Paredzams, ka muzejs varētu sākt apdzīvot Stāmerienas pils telpas vēl līdz brīdim, kad notiks šīs ēkas rekonstrukcija. Lai tas notiktu, muzejam oficiāli (ar domes lēmumu) ir jākļūst par pils telpu lietotāju. V.Vorza deputātiem tautsaimniecības komitejas sēdē pastāstīja, ka Stāmerienas pilī paredzēts izvietot ekspozīciju no Nacionālā muzeja krājuma. Pilī varētu tikt izvietotas izcilā novadnieka Leo Svempa (1897-1975) gleznas. Esot uzsāktas sarunas ar Rundāles pils muzeja vadību par viņu neeksponētās daļas nodošanu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam eksponēšanai tieši Stāmerienas pilī. Konkrēti tās varētu būt, piemēram, 18. un 19.gadsimtam atbilstošas mēbeles. Šī iespēja jāizmanto tagad uzreiz vai arī tā tiks palaista vējā! Sākumā Stāmerienā šīs mēbeles tiktu iedotas glabāšanai, taču, ja tiktu apliecināta nopietna attieksme un labā griba, iespējams, tās varētu tikt nodotas pastāvīgai eksponēšanai ilgtermiņā. Drošībai pilī tiks ierīkota signalizācija.

Pils restaurācija sāksies nākampavasar
Uz jautājumu, kas notiks brīdī, kad sāksies pils jumta maiņa un citi restaurācijas darbi, V.Vorza atbildēja – krājuma priekšmeti tiks nogādāti drošā pagaidu glabāšanas vietā, lai vēlāk atgrieztos atpakaļ pilī. Novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis pauda – kad sāksies pils jumta un fasādes atjaunošanas darbi, šī ēka cilvēku drošības dēļ apmeklētājiem uz to laiku būs slēgta. Paredzams, ka reāli būvdarbi tur varētu notikt nākampavasar. Tas nozīmē – sākotnēji muzejiskā ekspozīcija pilī varētu tikt izvietota un būt pieejama apmeklētājiem vienu gadu. Protams, pirms tam telpām būs vajadzīga atestācija, lai noskaidrotu, vai tur var glabāt vērtīgus eksponātus.
Deputāts Stanislavs Gžibovskis sacīja, ka Stāmerienas pils daļēja izmantošana muzejisku vērtību eksponēšanai būs svarīgs lēmums ne tikai novadam, bet arī Latvijai. Deputāts Normunds Mazūrs pauda, ka viņš vēlētos saprast, vai pils turpmāk būs pieejama arī kultūras pasākumu, koncertu rīkošanai. Tā kā noritēja diskusija par termiņu, uz kādu nododamas muzeja lietošanā pils telpas, V.Vorza pauda – muzejs ir gatavs apdzīvot pili 10 gadus un, ja veiksies, arī 50 gadus. Jau 18.maijā, Starptautiskajā muzeju dienā, pilī notiks pirmais lielais muzejiskais pasākums tādās telpās, kādas tās būs tajā brīdī.

Kur vien var jāmeklē nauda
Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunotnei no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saņemamais finansējums, kas akceptēts Kultūras ministrijā, ir aptuveni 350 000 eiro. Tas nav pat pusmiljons eiro! “Projekta nosaukums - “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Tas ir vairāku pašvaldību, arī Cesvaines, Alūksnes un Smiltenes, projekts. Stāmerienas pilij vēl nauda nav piešķirta, bet ir lēmums, ka tāda būs. Veiksim publisko iepirkumu. Pašvaldībai būs jāliek sava nauda klāt,” “Dzirkstelei” saka G.Švika.
30.marta domes sēdē novada deputāti lems arī par pašvaldības līdzfinansējumu projektam “Stāmerienas pils balkona pārbūve”, kas iesniegts biedrības “Sateka” projektu konkursam un paredz pils balkona atjaunošanu sākotnējā, vēsturiskajā, izskatā. Plānots esošo pusloka balkonu papildināt ar diviem taisnstūra spārniem, kā arī vienā no spārniem iebūvēt kāpnes starp pirmā stāva un cokolstāva līmeņiem. Būvdarbi sola ne tikai balkona atjaunošanu, bet arī fasādes aiz tā atjaunošanu, logu un durvju restaurāciju, jumta dzegas, tekņu un noteku nomaiņu minētajā ēkas daļā. Projekta attiecināmās izmaksas ir 25 000 eiro, no tiem 90 procenti ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums, bet pašvaldības līdzfinansējums – 10 procenti jeb 2500 eiro. Arī šajā projektā iegūtais finansējums būs nepietiekams ieceres īstenošanai. G.Švika “Dzirkstelei” skaidro, ka pašvaldība turpinās meklēt papildu finansējumu no citiem avotiem. Tās droši vien būs vairākas nelielas summas. Pašvaldība vērsīsies pēc atbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. “Mums ir vairāki projekti par pils atjaunošanu. Kur vien var, ir jāmeklē nauda,” bilst G.Švika.
Jau vēstīts, ka novada dome Stāmerienas pils pārbūvei izvēlējusies SIA “Warss+” pakalpojumus par 69 854,53 eiro līgumcenu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvprojekta un autoruzraudzības veikšanai šīs pils jumta un fasādes restaurācijai pašvaldība ir izvēlējusies SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” par 51 760,08 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā sadalīt istabas pilī?

Kategorijas