Dārzos nevajag audzēt malku

2017. gada 28. marts 00:00

2020

Gulbeniete Larisa Stradiņa pirms trīs gadiem Bulduru dārzkopības tehnikumā ir ieguvusi parku dārznieces diplomu. Viņa ir arī puķkopības un dārzeņkopības un floristikas meistare. Šobrīd dienas galvenokārt aizrit, frizējot augļu koku vainagus, jo izrādās, ka daudzviet augļu koku saimnieki kociņus ir iestādījuši, bet baidās ķerties pie vainagu veidošanas, atzīstot, ka žēl izgriezt zarus.

Ir jāprot pārliecināt
“Varēju samierināties tikai ar puķu pušķu un kompozīciju veidošanu, bet ir taču vasara, kad dobēs uzzied tik daudz dažādu puķu. Tad uzreiz ir redzams, ka dobēs viena otra puķe ir iestādīta ne īsti tai piemērotā vietā, ka vajag kaut ko pamainīt, lai dobe izskatītos vēl labāk. Vasarā kopā ar dobes saimniekiem zīmējam plānus, kur un kā augus izvietot, lai gan dārza plāns uz papīra mēdz atšķirties no kopskata dabā. Ir pagalmi, kuros visu pēc tam veido paši to saimnieki. Daudz ko darām arī kopā. Nupat pie manis atbrauca no pirmsskolas izglītības iestādes, kas atrodas O.Kalpaka ielā, kur vajadzēja pieskatīt teritorijas apzaļumošanai iestādītos kociņus. Manā šefībā ir daudz dārzu un dobju ne tikai Gulbenē un novadā, bet arī Balvos un Smiltenē,” stāsta meistare. Viņa smejas, ka, pārlaižot skatienu dārzam, uzreiz esot skaidrs, kas apgriežams, kas ārstējams, kas pilnībā izmaināms.
“Es redzu, kāds konkrētais dārzs izskatīsies pēc pieciem vai desmit gadiem. Bieži vien cilvēks aizrautīgi stāsta, ko vēl vēlas iestādīt dārzā, bet man, to dzirdot, nākas būt psihologam, lai pārliecinātu, ka daudz ko no šīm vēlmēm nevajag. Tas ir ļoti grūti. Īpaši brīvdienās, kad cilvēki ir bijuši tirdzniecības vietās, kur pārdod dažādus dekoratīvos augus. Maisiņi ar augiem salikti rindās, un cilvēks stāsta, ka nevarējis atturēties no auga iegādes, jo, lūk, arī citi to ļoti pirkuši: “Kur lai es tagad šo augu stādu?” Tieši šī neziņa ir visnepareizākā, kad cilvēks nēsā augu pa dārzu, nezinot, kur to likt. Tāpēc es iesaku vispirms izveidot sarakstu, kādus augus vajag, kur tos stādīšu, un tikai tad pirkt. Mēs taču arī mājās, kad plānojam iegādāties jaunu mēbeli, vispirms izdomājam, kurā vietā to novietosim,” saka Larisa.

Kokam jābūt kā asakai
Speciālistei ne reizi vien nācies uzklausīt dārzu saimnieku izsaucienus pēc tam, kad augļu koki ir atbrīvoti no nevajadzīgajiem zariem, jo lielākoties esam pieraduši, ka ābeļu, bumbieru, plūmju un citu augļu koku lapotnes ir gandrīz necaurredzamas. “Nevajag audzēt malku! Augļu kokiem patīk, kad tos izgriež. Ja lapotne ir pārāk bieza, kociņi vairāk slimo, ir daudz dažādu kaitēkļu. Kokam ir grūti. Mēs pārāk sabiezinām stādījumus, kokam pēc zaru izgriešanas ir jābūt kā asakai. Koku vainagus var veidot visu gadu, tomēr to nevajadzētu darīt tad, kad pumpuri jau ir atvērušies. Šajā laikā var izgriezt visus tos augļu koku zarus, kas aug uz vidu, kā arī visus bojātos zarus. Ja ābelīte ir neliela, vajag to aiz stumbra pakratīt, lai redzētu, kuri zari sitas ar otru zaru. Tas nozīmē, ka tie viens otram traucē. Nevajag ļauties žēlumam! Zari, kas skatās tikai uz augšu debesīs, domā tikai par augšanu, nevis par ražu. Zari, kas sāk liekties uz sāniem 35 vai 40 grādu leņķī, dod ražu. Ābelei pirmais vainags veidojams cilvēka nabas augstumā. Zemāk ābelei zarus atstāt nevajag. Pēc iestādīšanas pie ābeles ir jādzīvojas pirmos piecus gadus,” uzsver Larisa. Viņa atgādina, ka ir pēdējais laiks pārliecināties, vai augļu kokiem nav kāds mehāniskais bojājums uz stumbra, piemēram, mizu nograuzis zaķis, aizlūzis kāds zars. Tādā gadījumā stumbrs ir jānotīra un ar brūču ziedi jāaizsmērē bojātā vieta. “Tiklīdz gaisa temperatūra būs augstāka par plus desmit grādiem, var sākties sēņu sporu slimības. Ja kokam brūce vaļā, tas var inficēties,” brīdina speciāliste. Tiem, kas iecerējuši frizēt ķiršus un plūmes, Larisa iesaka pie tā ķerties nevis tagad, bet tad, kad ir novākta raža, jo pavasarī to ziedi atrodas tieši zaru galos. Tas attiecas uz visiem kauleņiem. Nevajadzīgos zarus gan var izgriezt vienmēr. Izrādās, ka arī ogu krūmiem pietiek ar divpadsmit ražojošiem zariem.

Var sēdināt koka galotni
Larisa novērojusi, ka augļu dārzos tiek ļauta vaļa bumbierēm un ķiršiem, kā arī ābelēm, kas sasniedz tādu augstumu, ka ir grūti novākt ražu. “Arī lielus kokus var sēdināt, tiem apgriežot lielo zaru galotnes. Pirms trīs gadiem arī pašu dārzā lielas ābeles zarus nosēdinājām par trešo daļu. Nākamajā gadā bija ļoti lielu ābolu raža. Kokam vajag sauli. Tai jāpiekļūst visiem zariem. Cilvēki stāsta, ka augļu koki mēdzot sveķoties. Tas notiek tad, ja, griežot zaru, netiek atstāts kaut neliels celmiņš. Jo resnāks zars, jo lielāks celmiņš jāatstāj. Ja tiek izgriezti pirksta resnuma zari, griezuma vietu var ar brūču ziedi neapsmērēt, jo ziede palēnina aizaugšanu. Vislabākā brūču smēre augļu kokiem ir saule. Koptiem, bet veciem augļu kokiem var uzdāvināt otru mūžu,” ir pārliecinājusies Larisa. Ja veidojas tā sauktie ūdenszari, tie ir jānoplēš, nevis jāgriež, jo grieztā vietā izaugs divi ūdenszari. Tas jādara pēc Jāņiem. “Plēsta brūce ir dabiska, tāpēc labāk sadzīst,” saka dārzniece.

Kaļķot var arī pavasarī
Larisa augļu koku stumbrus regulāri kaļķo arī pavasarī, vispirms no tiem notīrot atmirušo mizu. “Ja uz stumbra vai zariem ir sūnas, tās var noberzt ar drāšu birsti vai ar izturīgu cimdu. No tā nevajag baidīties. Sūnas uz koka stumbra un zariem rada aizvēju un siltumu dažādiem kaitēkļiem. Vislabāk sūnas no zariem berzt mitrā laikā, jo tad tiek pasargātas acis. Kad sūnas noberztas, kociņus var kaļķot, izmantojot kā saistvielu kaļķi, kam pievienots krīts un vara vitriols, jo tas aizkavē sūnu augšanu. Rudenī kaļķošanu veic, lai pa ziemu neplaisātu koka miza. Ja tas nav izdarīts, tad jārīkojas pavasarī, jo pa dienu saule koka stumbru sasilda, bet naktīs, kad gaisa temperatūra ir mīnusos, tas atdziest. Augļu kokiem tas nepatīk. Ja augļu koks tiek kaļķots pavasarī, tas mazliet vēlāk ziedēs, jo kaļķojamais materiāls neļauj stumbram sasilt, toties salnās neapsals ziedi,” pamato parku dārzniece. Viņa iesaka pavasarī ap augļu kokiem iestrādāt arī mēslojumu. Ja to zaru vainagi ir lieli, tad visā to platumā ieteicams ar lāpstu izveidot bedrīti un tajā ielikt kūtsmēslus. Bedrīti pēc tam aizber. Tas veicina arī sakņu sistēmas elpošanu. Apdobes ir svarīgas pirmos piecus gadus.

Larisa iesaka
◆ Vispirms izdomāt, ko vajag, kur nopirkto augu stādīs, tikai tad pirkt.
◆ Augļu kokus var kaļķot arī pavasarī, ne tikai rudenī.
◆ Ja augļu kokus kaļķo pavasarī, tie ziedēs mazliet vēlāk.
◆ Sūnas no augļu koku zariem vislabāk berzt mitrā laikā.
◆ Vainagus var veidot visu gadu, jo kokam jāizskatās kā asakai.
◆ Ja pavasarī vēlas apgriezt ķiršus un plūmes, tas jādara, kad novākta raža.
◆ Pirksta resnuma brūci var neaizsmērēt ar brūču ziedi. To sadziedēs saule.
◆ Ābeles pirmajam zaru vainagam jābūt cilvēka nabas augstumā.
◆ Ūdenszari ir jānoplēš, nevis jānogriež.
◆ Ābelēm patīk smaga, mālaina augsne.
◆ Augļu kokus pavasarī pret kaitēkļiem un slimībām var apsmidzināt ar zaļajām ziepēm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dārzos nevajag audzēt malku

Kategorijas