Vai var izlaist no mūža ieslodzījuma?

2017. gada 28. marts 00:00

1058

Pēc diviem gadiem apritēs 20 gadi, kopš tā saucamais bērnudārza slepkava izcieš viņam piespriesto mūža ieslodzījumu.
“Dzirksteles” lasītāji ir pauduši bažas, ka šis cilvēks tad varētu izmantot tiesības lūgt apžēlošanu, lai atgrieztos brīvībā. Nepārbaudīta informācija liecina, ka cietumā šis vīrietis, kurš tagad ir 39 gadus vecs, esot apguvis piecas valodas.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs “Dzirkstelei” skaidro, ka mūža ieslodzījumā esošai personai ir divas iespējas lūgt apžēlošanu – pēc 20 vai pēc 25 cietumā pavadītajiem gadiem. Minimālais termiņš, kas jāpavada mūža ieslodzījumā, pirms var lūgt apžēlošanu, ir 20 gadi. Vienīgais, kas tad var apžēlot uz mūžu ieslodzīto, ir Latvijas Valsts prezidents. Lai atgrieztos brīvībā, uz mūžu ieslodzītajam ir jāiztur filtrs. Tas nozīmē – ne jau katrs, kurš lūdz apžēlošanu, to var arī saņemt. Apžēlojamajam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, ir jābūt sasniegtam noteiktam resocializācijas līmenim. Par to liecina cietuma administrācijas sniegtais personas raksturojums. Jārodas pārliecībai, ka ir mainījies personas tiesiskās apziņas līmenis. Tāpat tiek ņemts vērā, vai notiesātā persona ir atmaksājusi cietušo pieteiktās kompensācijas vai vismaz ir mēģinājusi to darīt. Tā kā cietumā ir iespēja arī strādāt un nopelnīt, tiek vērtēts, kādu daļu no nopelnītajiem līdzekļiem persona ir novirzījusi saistību kārtošanai attiecībā pret cietušajiem. Tiek ņemts arī vērā, vai notiesātais, ja tas nepieciešams, ieslodzījumā ir izmantojis iespēju ārstēties no atkarībām.
Mūža ieslodzījums ir kriminālsoda veids, kurā cilvēkam tiek atņemtas tiesības uz brīvību līdz dzīves beigām vai apžēlošanas brīdim. Latvijā ir publiski zināms tikai viens gadījums, par kuru prese rakstīja 2012.gadā, kad uz mūžu notiesāta sieviete cietuma kameru ir nomainījusi pret slimnīcas palātu. Cietumā viņa bija sasirgusi ar depresiju un viņai tika noteikta ārstēšana Tiesu psihiatrisko ekspertīžu centrā piespiedu ārstēšanas nodaļā ar apsardzi. Šādu iespēju – veselības stāvokļa dēļ atbrīvot no piespriestā soda izciešanas - paredz likums. Pēc izārstēšanās teorētiski viņa būtu tiesīga pamest ārstniecības iestādi un atgriezties brīvībā. Vai tas ir noticis, nav zināms.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar 1995.gada septembra paziņojumu izveidoja Apžēlošanas padomi desmit cilvēku sastāvā ar padomdevēju tiesībām, kuru aicināja piedalīties, izskatot ar nāves sodu notiesāto personu apžēlošanas lūgumus. Latvijā pēdējos nāves sodus izpildīja 1996.gada janvārī diviem notiesātajiem.
Uz mūžu notiesātie sodu izcieš Jelgavas un Daugavgrīvas cietumos, sievietes - Iļģuciema cietumā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai var izlaist no mūža ieslodzījuma?

Kategorijas