Kad krākšana kļūst bīstama

2017. gada 28. marts 00:00

Krāc tā, ka mājai jumts ceļas augšā. Neizturamo «zāģēšanu» nepārtrauc arī viegla iebakstīšana, deguna aizspiešana vai gultas gala pacelšana. Nereti trokšņa radītāju, miega izpurgātāju līdzcilvēki mēdz nerrot un ķircināt, taču vien retais aizdomājas, ka krākšana ar pārtraukumiem var liecināt par nopietnu slimību – obstruktīvo miega apnoju.

Drauds veselībai
Visbiežāk šo kaiti paši cilvēki neatpazīst, teic plaušu slimību ārste Anda Nodieva, kura nodarbojas arī ar elpošanas traucējumu miegā diagnostiku un ārstēšanu. Viņa uzsver, ka sirdzējs nevar arī pasūdzēties, jo pats neko neievēro. Gadu gaitā tikai pasliktinās cilvēka pašsajūta, parādās jaunas slimības, taču retais vien aizdomājas, ka tas ir miega traucējumu dēļ. A. Nodieva uzskaita, ko var just miega apnojas slimnieks: «cauru» miegu, pamošanos naktī ar smakšanas sajūtu, biežu tualetes apmeklējumu, pēc pamošanās izteikti sausu muti, galvassāpes. Tādēļ dienas laikā cilvēkam zūd koncentrēšanās spējas, pasliktinās atmiņa, novērojama miegainība, pazeminās darbaspējas. «Šis cilvēks nepārtraukti ir noguris, vārgs, depresīvs. Snauž visās iespējamās vietās, var aizmigt arī pie automašīnas stūres. Ja slimība nav laikus pamanīta un ārstēta, vairāku gadu gaitā attīstās arī sekundārās pārmaiņas – paaugstinās asinsspiediens, parādās sirds ritma traucējumi, var būt insults, infarkts, attīstās otrā tipa cukura diabēts, kā arī novērojama progresējoša aptaukošanās,» iespējamās sekas uzskaita mediķe.
Speciālista palīdzība tiek meklēta galvenokārt tajos gadījumos, kad uz to pamudina dzīvesbiedrs, kas nevar izturēt otra krākšanu vai ir uztraucies par novērojumiem, kad otram miegā uz ilgāku laiku apstājas elpa. Šī slimība bieži paliek nediagnosticēta, bet ir gandrīz tikpat izplatīta kā diabēts.
A. Nodieva secina, ka miega apnoja var skart jebkurā vecumā, tomēr īpaši tā izteikta cilvēkiem pēc pusmūža un vīriešiem.

Cilvēks neelpo
A. Nodieva uzsver, ka būtisks signāls par šo slimību, kuru pasaulē jau pazīst vairāk nekā 50 gadu, bet Latvijā tikai desmit gadu, ir elpošanas apstāšanās uz 10 sekundēm vai ilgāk un šīs epizodes vairākkārtēja atkārtošanās. Visbiežāk sievas, konstatējot, ka mīļotais dus bez dvašas, rauj to augšā un mudina sākt elpot. Miegā, atslābstot muskuļiem, elpceļu mīkstie audi sakļaujas un elpošana apstājas. Trūkstot skābeklim, organismā rodas trauksme – paātrinās sirdsdarbība, un paaugstinās asinsspiediens. Ieslēdzas aizsargmehānismi, un gulētājs daļēji pamostas, proti, atgriežas seklāka miega fāzē, lai ar skaļu gārdzienu ieelpotu. A. Nodieva norāda, ka par miega apnoju uzskata elpošanas apstāšanos no 10 sekundēm, un garākais elpošanas pārtraukums viņas pacientam ir bijis vienu minūti un
37 sekundes. Ja miega stundā novēro piecas līdz piecpadsmit šādas epizodes, ir viegla miega apnojas forma. Līdz trīsdesmit – vidēji smaga, bet, ja to vairāk nekā trīsdesmit, ir smaga slimības stadija.
Veselam cilvēkam skābekļa piesātinājums asinīs ir 98 – 100 procenti, bet elpošanas traucējumu dēļ tas var samazināties līdz 70 – 80 procentiem. Ja, izdarot kādu operāciju, narkozes laikā skābekļa līmenis samazinās līdz 90 procentiem, to uzskata par dzīvībai bīstamu situāciju.
Normāls miegs ir ļoti svarīgs veselībai un labsajūtai. Tam ir vairākas fāzes, tām naktī secīgi izejot cauri, ķermenis un prāts atpūšas, organismā noris enerģijas rezervju atjaunošana un šūnu dalīšanās, smadzenes apstrādā dienas gaitā iegūto informāciju, veidojas atmiņas. Apnojas slimniekiem miega struktūra ir izjaukta, tādēļ šie un citi būtiski procesi ir traucēti.

Īpaša diagnostika
Apnoju iespējams diagnosticēt ar īpašu miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju. Pacients visu nakti pavada miega laboratorijā. Speciālists ķermenim pievieno aptuveni trīsdesmit sensorus, kas pārraida signālu uz datoru. Tie fiksē gaisa plūsmu caur muti un degunu, krūškurvja un vēdera kustības elpojot, ķermeņa stāvokli guļot, krākšanu, skābekļa koncentrāciju asinīs, smadzeņu aktivitāti, acu kustības, kardiogrammu un pulsu. Miega grafiskais pieraksts sniedz informāciju par miega fāzēm, to ilgumu un miju, apnojas epizodēm, to ilgumu, kā arī smakšanas izraisītām mikropamošanās epizodēm. Tiek veikta videonovērošana un ierakstīts audiosignāls. Blakusistabā visu nakti atrodas medmāsa, lai uzraudzītu, kā pacients guļ un vai nav atvienojies kāds sensors. Šādas miega laboratorijas ir pieejamas tikai galvaspilsētā – RSU Stomatoloģijas institūtā un «Veselības centrā 4».
Pacientiem daktere Anda Nodieva piedāvā vienkāršāku metodi, kuru var izmantot mājas apstākļos. Tiek izsniegta pārnēsājama ierīce, par kuras lietošanu instrukcijas sniedz medmāsa. Cilvēks dodas uz savu dzīves telpu, ejot gulēt, pats pievieno aparātu, izguļas, bet nākamajā dienā to atnes atpakaļ dakterim, kas iegūtos datus izanalizē un sniedz slēdzienu par konstatēto. Vai Valkas, Alūksnes un Gulbenes pusē ir apstiprināti miega apnojas gadījumi? A. Nodieva atbild apstiprinoši. Precīzus datus mediķe nav apkopojusi, taču pāris reizes cilvēki paši nākuši ar aizdomām par šo slimību, bijuši gadījumi, kad doma par šo kaiti radusies arī ģimenes ārstam. Nereti arī daktere mudinājusi pacientu pārbaudīties, jo pazīmes liecinājušas, ka pacientam varētu būt miega apnoja.
Ģimenes ārsta norīkojums nav obligāts, jo pagaidām valsts miega apnojas diagnostiku neapmaksā, bet tas ir ļoti vēlams, jo, atspoguļojot pacienta diagnozes, iespējams spriest par miega apnojas sindroma esamību, iemesliem un smaguma pakāpi. Valsts pašlaik vēl neapmaksā arī ārstniecisko titrēšanu, kas ir nepieciešama pie vidēji smagām un smagām miega apnojas sindroma formām. Taču pie šādas klīniskās ainas šogad pieejams valsts atbalsts 80 % apmērā palīgierīces iegādei. Diagnostikai mūspusē jāatvēl 60 eiro, bet ārsta vizītei vēl papildus 20 eiro, ārstnieciskā titrēšana maksā 60 eiro, 20 eiro jāatvēl analīzei un slēdzienam.

Neārstētas miega apnojas sekas:
miegs nesniedz atpūtu;
stipra miegainība dienā, nepadarīti darbi;
pasliktināta dzīves kvalitāte;
vielmaiņas traucējumi, vēl lielāks liekais svars;
asinsspiediena celšanās, stenokardija, nakts aritmija, miokarda infarkts, insults.

«STOP-BANG» tests «Es krācu. Vai jāuztraucas?»
Vai krācat skaļi (tā, ka var dzirdēt cauri aizvērtām durvīm)?
Vai bieži bez redzama iemesla (piemēram, gulēts mazāk par sešām stundām) jūtaties noguris un miegains dienas laikā?
Vai kāds novērojis jums elpošanas apstāšanos miega laikā?
Vai jums ir paaugstināts asinsspiediens?
Vai jūsu ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks par 35 (ĶMI aprēķina, svaru kilogramos dalot ar auguma garumu metros kvadrātā; normāls – 18,5 līdz 25)?
Vai esat vecāks par 50 gadiem?
Vai jūsu kakla apkārtmērs pārsniedz 40 centimetrus?
Vai esat vīrietis?
Ja atbildējāt apstiprinoši uz vismaz trim jautājumiem, ir paaugstināts risks, ka ciešat no miega apnojas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kad krākšana kļūst bīstama

Kategorijas