Ādolfa Liepaskalna fenomens Gulbenē

2017. gada 28. marts 00:00

Tam, ka izcilais latviešu vieglatlēts Ādolfs Liepaskalns (1910-1972) 1947.gadā sacensībās Maskavā 50 kilometru soļošanā uzrādīja Vissavienības un pasaules rekordus, bija rezonanse Latvijā un Vidzemē. Tajā skaitā arī Alūksnē un Gulbenē. Sportists labprāt dalījās savu panākumu noslēpumos un mācīja soļošanas tehniku skolu jauniešiem Alūksnes pusē. Atceros, par to vēstīja kāda dokumentālā kinohronika, kuru tiku redzējis 1951.gadā. Tomēr Alūksnes pusē tādu īstu konkurentu vai sekotāju šim slavenajam soļotājam nebija un, šķiet, nav arī šodien. Soļošana ir specifisks sporta veids, ne visiem tas iet pie sirds. Tomēr Gulbenē Ā.Liepaskalna fenomens ir guvis dedzīgus atbalstītājus.
1962.gadā Alūksnes rajons beidza pastāvēt, jo līdz 1967.gadam tika pievienots Gulbenes rajonam. Alūksniešos tas raisīja dažādas emocijas. Notika sūdzēšanās dažādās instancēs. Un tā – visus piecus gadus. 1967.gadā Alūksnes rajons atguva savu statusu. Toties gulbeniešiem šie pieci gadi bija ciešākas sadraudzības iespēja ar alūksniešiem, piedaloties kopīgās aktivitātēs. Mēs, vieglatlēti, tolaik bijām vienas komandas sastāvā.
Ar Ā.Liepaskalnu personīgi iepazinos 1958.gadā Rīgā. Notika republikas čempionāts garo distanču skriešanā un soļošanā. Viesnīcā “Viktorija” satiku Ādolfu un lūdzu viņam padomu, kā nokļūt Mežaparkā. Viņš bija ļoti atsaucīgs un piedāvāja turp doties kopā. Sacensībās Ā.Liepaskalns 30 kilometru soļojumā izcīnīja 3.vietu, es šāda paša garuma distanci skrienot pievarēju, ierindojoties 4.vietā. Atceros, cik saudzīgi izcilais soļotājs izturējās pret viņam piešķirto diplomu un nozīmīti.
Nekļūdīšos, ja teikšu, ka soļošanas sporta attīstībā Gulbenes rajonā/novadā ir vērojams tieši Ā.Liepaskalna pozitīvais iespaids. Viņš ar savu piemēru iedvesmoja. Daudzi viņa laikabiedri mūsu pusē vēlējās kļūt tikpat slaveni kā Ā.Liepaskalns. Taču tas nebija tik vienkārši. Pirmkārt, vajadzīgs talants, otrkārt, darbaspējas, pat ziedošanās sportam, treškārt, laba veselība un apstākļu sakritība.
Piecdesmitajos gados Gulbenē uzplauka soļošanas entuziasta Viktora Kazāka (1916-2011) laimīgā zvaigzne. Viņš patiešām bija pašaizliedzīgs šā sporta veida entuziasts, kurš palika uzticīgs soļošanai līdz brīdim, kamēr vēl juta spēku. 1957.gadā skolu jaunatnes konkurencē sacensībās startēja druvēnietis Jānis Augstkalns un Gulbenes vidusskolas sportists Gunārs Rubenis. Jāņa talants sportā iemirdzējās 1958.gadā, uzvarot laikraksta “Sports” balvas izcīņas sacensībās, tomēr veselības problēmu dēļ viņš aprobežojās ar sporta meistarkandidāta rezultāta sasniegšanu soļošanā. Savukārt Gunārs ir soļotājs ar izcilu stāžu, godājamu neatlaidību un stabiliem rezultātiem. Viņu kā šā sporta veida veterānu pazīst un ciena ne tikai Gulbenē, bet visā Latvijā, kā arī pasaules sporta veterānu lokā.
Sešdesmitajos gados Lizuma vidusskolā tika izveidota soļotāju grupa: Indulis Rautmanis, Jānis Klimons, Helmuts Traidāss, Andrejs Strautiņš, Andrejs Saltups. Helmuts un A.Strautiņš zēnu grupā kļuva par republikas čempioniem trīs kilometru soļošanā. Par to man bija liels prieks, tobrīd strādājot par fizkultūras skolotāju Lizuma vidusskolā. Sešdesmitajos gados Ozolkalna skolā par fizkultūras skolotāju pēc dienesta armijā sāka strādāt Edvīns Špakovskis. Viņa sporta karjera bija bagāta ar startiem sacensībās.1967.gadā viņam pietrūka dažu sekunžu, lai kļūtu par sporta meistaru 20 kilometru soļošanas distancē. Vēlāk veselības problēmas traucēja Edvīnam sasniegt šo mērķi. Šajā pašā laikā pēc Gulbenes vidusskolas beigšanas sacensībās sevi pieteica jauns talantīgs soļotājs – Zigurds Irbe (1936-2016). Atceros, ka viņš bija zelta sporta meistara goda nozīmītes īpašnieks. Šādu nozīmīti padomju gados piešķīra, ja sportists piecus gadus pēc kārtas izpildīja sporta meistara normu. Viņa gaitas šajā sporta veidā bija ilgas – līdz pēdējam elpas vilcienam. Zigurda sasniegumi bija ievērojami, stabili. Viņu Latvijā pamatoti uzskata par izcilu personību veterānu sportā.
Septiņdesmitajos gados soļošanas sportā uzplauka gulbenieša Jura Gjača talants. Viņš bija soļotāju grupas audzēknis pie sporta biedrības “Vārpa” Gulbenes rajona padomes. Viņa treneris bija Jānis Miesnieks. Juris izpildīja sporta meistara normu. Žēl, ka šā sportista aktīvās gaitas nebija tik ilgas, kā gribētos - sevi manīt lika traumas. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados jaunu, talantīgu soļotāju Gulbenes pusē nekļuva vairāk. Iespējams, tāpēc, ka ne tikai soļošana, bet arī vieglatlētika kā tāda tolaik skolās nebija populāra. Starp skolotājiem trūka šā sporta veida speciālistu un entuziastu.
Šodien vieglatlētika un soļošana bērnu un jauniešu vidū sāk atgūt popularitāti. Tas noticis tāpēc, ka novada sporta skolā atkal ir ierādīta pienācīga vieta sporta karalienei – vieglatlētikai. Par labu piemēru jauniešiem kalpo savulaik izcilais soļotājs J.Gjačs, kurš tagad Druvienā strādā kā treneris un sporta darba organizators. Ar soļošanas sporta veidu savus audzēkņu iepazīstina arī pārējie sporta skolas treneri-vieglatlēti - Irēna Aizpure un Voldemārs Mezītis. Šodien dažāda līmeņa sacensībās Gulbenes novadu izcili pārstāv jaunie, talantīgie soļotāji Ilma Melne un Edgars Gjačs.
Pateicoties G.Rubeņa aktivitātei un neatlaidībai veterānu sportā, Gulbenes novada soļotāji ir augstā vērtē. Gulbenes veterāniem ir labi sasniegumi valsts, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Starp aktīvajiem soļotājiem veterāniem ir Harijs Āboliņš, Guntis Balodis, Andrejs Vācietis, Raivis Bērziņš, J.Klimons, Rita Vucēna, Zaiga Baltā, Ņina Jurciņa, Anita Žavrida, Inese Sirmā, Irita Bačka. Lai pietiek veselības, enerģijas un dzīvesprieka veiksmīgiem turpmākajiem startiem!

Uzziņai!
Ādolfs Liepaskalns ir dzimis Trapenes pagastā (tagad Apes novadā).
No 1932. līdz 1933.gadam bijis karadienestā 7. Siguldas kājnieku pulkā Gulbenē un Alūksnē.
Ar 1934.gadu sācis piedalīties soļošanas sacensībās.
Esot Latvijas izlasē, 1938.gadā Ā.Liepaskalns uzstādījis pasaules rekordu 25 un 30 kilometru soļošanā.
1940.gadā kā pirmais pasaulē nosoļojis 25 kilometrus ātrāk par divām stundām.
Laikā no 1946. līdz 1952.gadam labojis piecus pasaules un 21 PSRS rekordu dažādās distancēs.
1950.gadā Ā.Liepaskalnam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukums.
Ādolfs Liepaskalns no dzīves aizgājis savās dzimtas mājās - „Avotenēs”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ādolfa Liepaskalna fenomens Gulbenē

Kategorijas