Zaudē uzņēmēji un valsts

2017. gada 31. marts 00:00

2326

Jānis Lange norāda, ka nav godīgi autovadītāju maksātos akcīzes nodokļus izlietot citām vajadzībām, nevis tikai ceļiem. Tomēr saprot arī situāciju valstī - nepieciešamību finansēt izglītību, veselības aizsardzību un citas nozares. “Ko darīt? Palielināt vēl akcīzes nodokli? Noteikt maksu par ceļiem? Neviens no risinājumiem nav godīgs. Tāpēc par to ir jādiskutē un jācīnās,” saka J.Lange.
Rankas pagasta SIA “Kaudžu purvs” īpašnieks Jānis Dūte transporta līdzekļu masas ierobežojumus salīdzina ar pieejas slēgšanu Rīgas tirdzniecības centram “Alfa” pirms Ziemassvētkiem. “Ir saprotams, ka ceļi ir jāsaudzē. Arī tas ceļš, kurš man ir vitāli svarīgs. Katru dienu skatos un redzu, ka tajā ir dažas vietas, kuras vajadzētu pielabot - ielikt divas caurtekas un izrakt grāvīšus gar malu, lai pavasarī ātrāk nožūtu un pa ceļu varētu braukt. Tas netiek darīts, bet vieglāk ir uzlikt ceļa zīmi. Turklāt to noņem vēlāk, nekā tas būtu iespējams,” spriež J.Dūte. Viņš secina, ka “Latvijas valsts ceļu” darbiniekiem trūkst sadarbības ar vietējiem uzņēmējiem. Ja zvana un interesējas, tad atbilde ir viena – ceļš ir slēgts smagajam transportam. “Neviens uzņēmējs nebrauks pa ceļu, ja var bojāt tā segumu. Taču tajā brīdī, kad tas ir iespējams, vajag atļaut braukt. Es redzu, ka pa man svarīgo ceļu nākamajā nedēļā varēs braukt, bet zīmi droši vien noņems 20.aprīlī,” ir neapmierināts J.Dūte. Viņš uzskata, ka ceļu uzturētāju rīcībā vajadzētu būt izstrādātai metodikai, kā noteikt ceļu stāvokli. J.Lange atzīst, ka ierobežojumi tiek noteikti galvenokārt saskaņā ar atbildīgo darbinieku pieredzi.

Nepieciešams saīsināt ierobežojumu laiku
SIA “Grantiņi 1” īpašnieks Aldis Stūriška akcentē, ka bez grants ceļu izmantošanas mežizstrādes uzņēmuma darbība ir paralizēta. Turklāt šajā periodā zaudējumus cieš ne tikai uzņēmējs, bet arī valsts. “Uzņēmuma grāmatvede parēķināja, cik tika samaksāts nodokļos februārī, kad strādājām, un cik tika zaudēts martā, kad darbību nācās pārtraukt. Mēnesī peļņas nodoklis valstij neienāca 5000 eiro, akcīzes nodoklis –
20 000 eiro, algas nodokļi – apmēram 7000 eiro, kopā ir vairāk nekā 30 000 eiro,” atklāj A.Stūriška. Viņš atceras, ka deviņdesmito gadu sākumā ierobežojošas ceļa zīmes tika ieraktas ar lāpstām tad, kad zeme bija atkususi. Tagad jau no pusfebruāra tiek slēgti ceļi, jo zīmes ierakt var, izmantojot urbjus. Tāpēc ceļi ir slēgti apmēram trīs mēnešus. “Tas nozīmē, ka no tāda uzņēmuma, kāds ir mūsu, ceturksnī valsts budžets zaudē apmēram 100 000 eiro, ko nesaņem nodokļos,” skaidro A.Stūriška. Viņš norāda, ka visiem ir saprotams, ja ierobežojumi ceļiem ir noteikti divas trīs nedēļas, nevis vairākus mēnešus.
J.Lange informē, ka uzņēmējiem ir iespēja slēgt līgumu, lai saņemtu atļauju braukt pa ceļu, kuru vajadzētu slēgt smagajam transportam. Tādā gadījumā ir jāuzņemas atjaunot ceļa segumu stāvoklī, kādā tas ir bijis. “Tas nav godīgi, bet ir viens no risinājumiem, kādu var izmantot kūdras un mežizstrādes uzņēmumi,” atzīst J.Lange. Pirms diviem gadiem Gulbenē viņam bija līdzīga saruna ar pagastu pārvalžu vadītājiem, un jau toreiz tika uzklausīti pārmetumi, ka ierobežojošās ceļa zīmes netiek ilgi noņemtas. Tāpēc J.Lange apņemas aprunāties ar nodaļu vadītājiem par šo problēmu, kā arī aicina uzņēmējus vērsties ar saviem priekšlikumiem.

Valdība pagarina ceļu programmas izpildi
2013.gadā tika izstrādāta ceļu sakārtošanas programma, lai līdz 2020.gadam būtu atjaunoti ne tikai valsts galvenie autoceļi, bet arī 75 % reģionālo ceļu. Diemžēl valdība šo programmu pieņēma tikai zināšanai, un kopš 2014.gada finansējums tai nav piešķirts paredzētājā apjomā. Aprēķini liecina, ka programmas īstenošanai trūks 586 miljonu eiro. “Šai programmai tiek piešķirts mazāk par pusi no sākotnēji paredzētā finansējuma. Kad pērnā gada nogalē valdības sēdē vajadzēja izšķirties, ko darīt ar programmu, tika nolemts to pagarināt līdz 2023.gadam,” informē J.Lange.
21.aprīlī notiks konference, kurā spriedīs, kā piesaistīt alternatīvu finansējumu ceļiem. “Latvijas valsts ceļu” vadība regulāri saņem vēstules ar aicinājumu atjaunot ceļu fondu. “Esmu par fonda atjaunošanu, bet valdība baidās atvērt slūžas, jo galvenais nav izveidot fondu, bet gan to piepildīt ar naudu. Ja akcīzes nodoklis tajā nenonāk lielākā apmērā vai pilnībā, tad situācija nemainīsies,” skaidro J.Lange. Kopš 2003.gadā likvidēja fondu, nav izdevies to atjaunot, lai gan visā pasaulē pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa izmantošana ceļu atjaunošanai ir vislabākā un godīgākā sistēma. “Arī Igaunijā likvidēja ceļu fondu, bet valstī ir autoceļu sakārtošanas programma, kura konsekventi tiek īstenota,” salīdzina J.Lange.

Fakti
◆ Latvijā grants seguma ceļi ir vairāk nekā 11 000 kilometri, tas ir 55 % no kopējā ceļu garuma.
◆ Lai grants ceļus uzturētu labā stāvoklī, katru gadu tiem vajadzētu 132 miljonus eiro. Ikdienas uzturēšanas darbiem ir paredzēti 15 miljoni eiro un kapitālieguldījumiem 10 miljoni eiro.
◆ Vairāk nekā 20 gadu laikā ceļu remontdarbiem nepieciešamais līdzekļu deficīts izveidojies 4,5 miljardi eiro.
◆ Autoceļu lietotāji katru gadu akcīzes nodokļos samaksā 550 miljonus eiro, taču tie nonāk kopējā valsts budžetā.
◆ Situācija uz grants ceļiem turpina pasliktināties - katru gadu vidēji par 1 %.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zaudē uzņēmēji un valsts

Kategorijas