Pulcējas ģimenes ārsti

2017. gada 31. marts 00:00

1001

“E-konsultācijas, telefona konsultācijas, e-recepšu izrakstīšana nav čatošana, tā ir atbildība par to, ko mēs darām,” sacīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, trešdien, 29.martā, Gulbenē tiekoties ar reģiona ģimenes ārstiem. Kopā bija pulcējušies apmēram 70 ārstu no Gulbenes, Madonas, Balvu un Alūksnes novadiem.
L.Kozlovska pastāstīja, ka Veselības ministrijā sagatavotā jaunā veselības aprūpes reforma ir raksturīga ar daudziem jaunumiem, kas ietekmēs gan pacientus, gan primāro veselības aprūpi kā tādu. Labā ziņa ir tā, ka reformas ietvaros ir paredzēts palielināt kopējo primārās veselības aprūpes finansējumu. Tagad tie ir 9 procenti no kopējā veselības aprūpes budžeta valstī, bet turpmāk plānots, ka varētu būt līdz 12 procentiem.
L.Kozlovska uzskata - ģimenes ārstiem par katru viņu veikto e-manipulāciju valstī jābūt paredzētai konkrētai samaksai tāpat, kā tas ir, piemēram Igaunijā. Tur viena konsultācija pa telefonu, e-veselības recepte maksā 3 eiro.
L.Kozlovska uzsvēra, ka e-veselības sistēmā nāksies dzīvot. Šajā sakarā viņa pieskārās šobrīd jūtamajai atpakaļsaiknes neesamībai starp speciālistiem, pie kuriem tiek nosūtīti pacienti, starp tiešās pieejamības speciālistiem (pie kuriem pacienti var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, maksājot pacienta iemaksu 4,27 eiro) un ģimenes ārstiem. “Pacients saņem fragmentāru veselības aprūpi. Mums nav pozitīvās atpakaļsaiknes starp speciālistiem. To mēs reāli dzīvē redzam.” Labi, ja šodien pēc ārstu-speciālistu apmeklēšanas pacients pēc tam atnāk ar visiem dokumentiem pie ģimenes ārsta. Taču bieži vien tā nenotiek. L.Kozlovska pauda - šobrīd šajā sistēmā “rezultāts nav redzams – ne valstij, ne arī pašam pacientam”. Turpretim “e-veselības sistēmā tiks iesaistīti visi spēlētāji – gan privātie, gan valsts”. Šobrīd vēl tikai 14,2 procenti ģimenes ārstu ir parakstījuši līgumu par e-veselības sistēmas izmantošanu, taču reāli liela daļa no viņiem vēl nestrādā šajā sistēmā. Valstī kopš gada sākuma ir izrakstītas apmēram 7200 e-darbnespējas lapas. Tomēr arī L.Kozlovska pati vēl nesteidzas lietot jaunās iespējas, jo pirms tam katra ārsta praksei ir jāsarūpē drošības sertifikāts. Iepriekš ārsti par to neesot brīdināti. Šāds sertifikāts maksimāli ir derīgs diviem gadiem un izmaksā apmēram 300 eiro.
L.Kozlovska runāja arī par darbnespējas lapām. Bieži vien tiekot pārmests, ka ģimenes ārsti tās izraksta par daudz un par biežu. Taču statistika liecinot – darbnespējas lapas Latvijā ģimenes ārsti raksta apmēram tikpat daudz, cik kolēģi Igaunijā. Pēc L.Kozlovskas domām, pacientu ambulatorā ārstēšana ir vērtējama pozitīvi, ņemot vērā, ka Latvijā pagaidām nav iespējama pacientu plānveida ārstēšana tādā apjomā, kādā faktiski būtu vajadzīgs. Viņa arī klāstīja, ka Latvijā palielinās ātrās palīdzības mediķu “sekundāro izsaukumu” skaits. Runa ir par izsaukumiem, kuriem nevajadzētu būt, jo faktiski vajadzētu ārstēties ambulatori. Iemesls – ir situācijas, kad lauku pacienti nespēj aizkļūt līdz ģimenes ārstam kādu specifisku, piemēram, psihisku problēmu vai naudas trūkuma dēļ.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pulcējas ģimenes ārsti

Kategorijas