Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novēl nepazaudēt šaurības sajūtu

Malda Ilgaža

2017. gada 4. aprīlis 10:22

1276
Novēl nepazaudēt šaurības sajūtu

Pirms 35 gadiem (1982.gada 2.janvārī) darbību uzsāka Gulbenes vēstures un mākslas muzejs. Pagājušajā piektdienā, atzīmējot nozīmīgo jubileju, muzejā svinīgi tika atklāta ekspozīcija “Novada mākslinieki no 1818...”, kas apmeklētājus iepazīstina ar mūsu novadniekiem – māksliniekiem, kuriem ir liels nopelns latviešu profesionālajā mākslā un nākamo mākslinieku paaudžu radošā mantojuma ietekmē.
Ekspozīcijā ir aplūkojami Jūlija Madernieka, Ludolfa Liberta, Voldemāra Irbes, Leo Svempa, Jāņa Brektes, Ilgas Vanagas, Paula Duškina un Ilonas Brektes darbi.

Kā “ilgais ceļš kāpās”
“Muzejs pirms 35 gadiem tika dibināts ar Gulbenes rajona izpildkomitejas lēmumu. Šajā dienā sūtu sveicienus muzeja dibinātājam Pēterim Liepam, kuram ir milzīga nozīme šī muzeja lološanā, un viņa dzīvesbiedrei Līvijai. Diemžēl abu šo cilvēku vairs nav starp mums. Toreiz muzeja mājas bija Rīgas ielas 49.nama otrajā stāvā. Par muzeja direktoru savulaik strādāja arī Pauls Lasmanis. No Rīgas ielas 49 muzejs pārcēlās uz tagadējā Gulbenes kultūras centra trešā stāva telpām. Tolaik pie muzeja stūres stāvēja Irina un Juris Zeibārti, kuri centās saglabāt muzeja sūtību, krājumu, iekārtoja izstādes. Muzejā par direktori sāka strādāt Zaiga Mangusa. Viņai nācās uzņemties milzīgo atbildību, uzsākt ceļu uz mūsu tagadējām mājām – Vecgulbenes muižas oranžēriju. Visus šos gadus darbojās Vecgulbenes muižas klēts, kur jau 1977.gadā tika izvietots etnogrāfijas un darbarīku krājums. Tā bija slēgta krātuve, uz kuru visi manis iepriekš nosauktie cilvēki veda dažādus lielākus un mazākus priekšmetus no visa Gulbenes rajona. Tagad tā ir atklātā krājuma glabātava. Tas bija “ilgais ceļš kāpās”, kamēr mēs nonācām līdz šejienei 2001./2002.gada ziemā. Tomēr jau tad oranžērija atkal šķita par mazu, jo krājums ir liels, tāpēc mums ir, ko pētīt, par ko stāstīt,” nelielā vēstures ekskursā ekspozīcijas dalībniekus veda Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja vadītāja Valda Vorza. Viņa priecājās arī par to, ka muzeja rīcībā jau ir nonākusi Gulbenes Sarkanā pils, kas šajā gadā ar milzīgu atbalstu tiks pie jauna jumta seguma. “Jumts ir svarīgs visās dzīves jomās, tāpēc mēs ceram, ka arī Sarkanajā pilī varēsim izvērst savu darbību, mūsu novadniekiem atvēlot daudz plašākas telpas nākotnē. Šonedēļ mēs ieguvām vēl vienas pils nelielu daļu Stāmerienas pilī, kur atradīsies mūsu muzeja ekspozīcija, kas būs veltīta Svempu dzimtai,” piebilda V.Vorza.
Muzeja māksliniece Vineta Jogure pamatoja, ka 1818.gads ir vecākā novada mākslinieka Otto Bērtiņa dzimšanas gads, tāpēc arī ekspozīcijai dots šāds nosaukums. “Mūsu novadnieki – mākslinieki, kuru darbi redzami šajā ekspozīcijā, par spīti visam, ir spējuši izcīnīt savu vietu mākslas pasaulē, parādīt savus talantu un iegūt atzinību ne tikai  Latvijā, bet arī ārpus tās robežām,” lepojās V.Jogure.

Gūst labdarības fonda atbalstu
Pagājušā gada rudenī muzeja darbinieki uzrunājuši akciju sabiedrības “Rietumu Banka” izveidoto nodibinājumu “Rietumu Bankas labdarības fonds”, lūdzot finansiāli atbalstīt projektu, lai muzejs varētu saņemt dāvinājumu – Ludolfa Liberta gleznu “Vecāku portrets”, kas tapusi 1930.gados. Banka sniedza atbalstu, un glezna ir nonākusi muzeja krājumā. “Glezna atrodas īstajā vietā. Kad mūsu bankas labdarības fonds no jūsu muzeja saņēma pieteikumu, sapratām, ka neviena cita vieta šai gleznai nebūs tik piemērota, jo L.Liberts ir cēlies no Gulbenes novada - kur gan citur varētu atrasties viņa vecāku portrets!” teica “Rietumu Bankas” projektu vadītāja Laura Cimmere.  
Gulbenes novada dome muzejam dāvināja gleznu ar muzeja attēlu, kas tapa mākslas plenērā pagājušā gada vasarā, un līdzi tai – vēlējumu: nekad muzejam un tā kolektīvam nepazaudēt to šaurības sajūtu, lai vienmēr būtu vēlme augt!