Ātra, aizrautīga un azartiska

2017. gada 7. aprīlis 00:00

2125

Gulbeniete Līva Ejuba ir meitene, kas nebaidās izcelties un būt citādāka. Šobrīd viņa mācās Gulbenes vidusskolas devītajā klasē un savu brīvo laiku pavada... ak, jā, neiespējami uzskaitīt visus Līvas hobijus un aizraušanās vienā teikumā.
“Uz Ziemassvētkiem man bija pagatavots tērps ar eglīšu rotājumiem. Apkārtējie nesaprata un skatījās, it kā es būtu dīvaina. Bet tā ir mana ikdiena – es ģērbjos citādāk. Varu uzvilkt melnu kleitu un koši dzeltenas vai strīpainas zeķbikses. Man ļoti patīk atšķirties! Reiz sataisīju auskarus no vecajiem drošinātājiem un atceros, ka citiem šķita ļoti jocīgi. Bet galvenais, ka man patika,” par sevi stāsta Līva. “Tāpat arī klausos mūziku, kas citiem īpaši nepatīk. Mani aizrauj neierasta, veca, nedzirdēta mūzika, tāda, kas noteikti neskan „Eiropas Hītu Radio”.”

Vislielākā atbalstītāja - mamma
Jauniete teic, ka šī patika pret citādo ir radusies laika gaitā. Vislielākā atbalstītāja un iedrošinātāja noteikti bija un joprojām ir Līvas mamma Evita Zālīte. „Daudziem šķiet, ja mana mamma ir māksliniece, tad arī es tāda būšu,” saka meitene. Attiecībā uz nākotni gan Līvai ir mazliet citādāki plāni, taču māksla noteikti vienmēr ieņems svarīgu lomu viņas dzīvē. Mākslas skolu meitene pabeigusi jau pirms pāris gadiem, taču tagad turpina savas mākslas gaitas jauniešu grupā. Tur Līvai ir jauni mācību priekšmeti, tostarp arī aerogrāfija (krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru), kuru jauniete tik ļoti iemīļojusi. “Mani ļoti aizrāva aerogrāfija jau kopš pirmās stundas. Par to paldies skolotājai Lailai Uiskai.”
Arī modeļu skola ir tā, kas Līvu „atvērusi”. Tērpu teātrī „Varavīksne” meitene darbojas kopš trīs gadu vecuma. „Pirmos gandrīz desmit gadus es nedabūju nevienu lenti, nevienu apbalvojumu. Tā kā mana mamma pati šuva tērpus un visu laiku atbalstīja, spēju rast sevī motivāciju to visu turpināt. Tos desmit gadus es vienkārši mācījos un izbaudīju,” Līva atceras. Tā kā nākamajā gadā meitene grasās mācīties Valmieras Viestura vidusskolā ar teātra novirzienu, viņas ikdienas gaitas ar modeļu skolu vairs nebūs iespējams savienot. Tādēļ 25.martā Līva startēja pēdējā konkursā, kurā ieguva nomināciju „Labākais avangards”. Pati meitene smejas: „Šī ir sešpadsmitā lente, kuru piestiprināju savai lenšu kolekcijas sienai. Ironiski, ka šis bija mans pēdējais konkurss, jo vairāk lentēm tur man nemaz vairs nav vietas.”
Ātrums, aizrautīgums, azartiskums - šie vārdi ļoti spilgti raksturo ne tikai meitenes personību, bet arī ikdienas gaitas. “Jau kopš bērnības esmu ātra. Modeļu skolā, kad tu izej uz skatuves, katrā vietā vajag nofiksēt sevi, aizskaitot līdz trīs. Skolotājas man saka, ka es to nedaru... joprojām. Arī mākslas skolā man reizēm saka, lai esmu lēnāka, mierīgāka. Manī ir tas ātrums, ko es nespēju apstādināt. Runājot bieži vien „izšauju” to, kas uz mēles, pirms tam nemaz neapdomājot,” saka Līva.
Meitene labprāt uzsit džambas ritmus. Dejo tautiskās dejas kolektīvā „Saulgriezis”, kas ir izveidojies tikai šajā mācību gadā un lepojas ar deju skatē iegūto pirmo pakāpi. Spēlē teātri Gulbenes jauniešu teātra studijā un kopā ar teātri drīzumā dosies uz Valku. 18.aprīlī būs arī pirmizrāde Gulbenē, uz kuru aicināts ikviens. Meitene trenējas vieglatlētikā, tagad gatavojas vasaras olimpiādei. Kādreiz Līva skrējusi garos gabalus, tad treneris Voldemārs Mezītis ieteicis izmēģināt spēkus soļošanā. Veicās labi, un nu Līva praktizē tieši soļošanu.

Viss ir saplānots pa minūtēm
Līva atzīstas, ka neprot būt bezdarbībā: „Man viss katrai dienai ir saplānots pa minūtēm. Nepatīk, ja ir brīvais laiks, kurā nekas nav ieplānots. Neatbalstu slinkošanu – aiziet mājās un neko nedarīt. Tādēļ katru dienu brīva esmu tikai ap pulksten astoņiem,” viņa saka.
Lai relaksētos un gūtu mieru, Līva pērļo. Taisa dažāda formāta darbus – rokassprādzes, vāciņu noformējumus. Pērļošanas aizrautība Līvai sākusies skolā. „Palūdzu mammai, lai nopērk vairāk pērlīšu. Sataisīju sev rokassprādzes, tad arī mammai, māsai, draudzenēm. Vēlāk pievērsos arī kaut kam lielākam. Man ir, piemēram, blūze ar pērļotām maliņām un plānotājs ar pērļotu rakstu. Tagad skolā šuju apmetni, kuram arī būs pērļota maliņa,” stāsta meitene. Pērļošanai jāvelta laiks, uzmanība un jābūt pacietīgam, tādēļ tie mirkļi, kad Līva pieķeras pērlītēm un stellēm, ir atslodze no saspringtās ikdienas.
Arī esot lauku mājās Baltinavā, kur apkārt ir tikai pļavas, meži un dažas mājas, Līva relaksējas. Tā ir būšana ārpus sociālās vides un mūsu pilsētiņas rosības. Tieši laukos Līvu aizrāvusi fotografēšana, kas ir vēl viena neatņemama meitenes dzīves sastāvdaļa. „Sāku fotografēt ar laukos esošo fotoaparātu – it kā tikai pa jokam. Kad sapratu, ka patiešām ļoti patīk, izgāju fotokursus, tādēļ tagad protu fotografēt daudz labāk. Fotografēju dabu, cilvēkus, pasākumus, neprasot par to nekādu atlīdzību. Daru to prieka pēc,” par savu fotografēšanas kaislību stāsta jauniete. Kad Līva uzsāka savas fotografēšanas gaitas, viens no populārākajiem foto objektiem bija pamesta ēka netālu no meitenes mājas. “Katru dienu, ejot mājās, es redzu, kā tur iespīd saule, esmu lūrējusi tur iekšā un izsapņojusi visādu pasakainu vietu izveidi. Vienu brīdi domāju, ka tur varētu būt mammas darbnīca, jo mājās vienmēr ir par maz vietas. Nesen iedvesmoju savus draugus – to māju varētu izveidot par jauniešu “čillotavu”. Turklāt tur iekšā aug koki, kas visu padara īpašāku.”
Runājot par būšanu laukos un būšanu pie dabas, meitene atklāj, ka jau kādu laiku kopā ar tēti nodarbojas ar geokešingu jeb slēpņošanu. Līva atklāj: “Sākumā apskatījām Gulbenes slēpņus, vēlāk jau devāmies arī uz citām novada vietām. Man tā šķiet lieliska iespēja, kā apskatīt vēl neredzētas vietas savā novadā. Esmu izveidojusi arī savus slēpņus. Viens ir Litenē pie avota. Un labākais, ka tev pat nav jāizmanto nekādi resursi. Paņem tikai riteni un brauc apkārt Gulbenes novadam!”

Gūst gandarījumu no visa, ko dara
“Cik tik spēju, darbojos brīvprātīgi, īpaši jau vasarā. Esmu pieteikusies arī vasaras darbam par kultūras pasākumu organizatora palīgu vai palīgu „Bāzē”. Ļoti ceru, ka tikšu apstiprināta, jo grasos savu nākotni saistīt ar kultūru un šī būtu lieliska iespēja gūt pieredzi.” Bet jebkurā gadījumā – brīvprātīgi Līva noteikti darbosies. “Izklausās, ka tu, darot brīvprātīgo darbu, tikai strādā bez atalgojuma, bet īstenībā tu gūsti pieredzi, jaunus draugus,” arī citus jauniešus iesaistīties mudina Līva. Šajā gadā jauniešu balvu pasniegšanas ceremonijā „Gada atsitiens” meitene ieguva titulu “Brīvprātīgais jaunietis 2016”.
Jau vairākus gadus Līva aktīvi darbojas skolēnu pašpārvaldē. “Visa sākums bija mazi darbiņi, vēlāk jau lielāku pasākumu organizēšana. Pašpārvalde man ir ļoti daudz iemācījusi: uzdrīkstēšanos, runāšanu cilvēku priekšā. Visi skolēni ir kā savējie. Tādēļ nebaidos komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Kāpēc gan neiepazīties, neparunāties? Ja tu nesāksi pirmais runāt, varbūt arī tas cilvēks nesāks ar tevi runāt. Bet svarīgi ir radīt dialogu, kaut ko no viņa uzzināt, iemācīties,” saka Līva.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ātra, aizrautīga un azartiska

Kategorijas