Kā veicas jaunajiem pedagogiem?

2010. gada 14. oktobris 18:52

1685

1.septembrī darbu skolās uzsāka jaunie speciālisti - Jānis Lapss, Sandris Rakovskis un Kristīne Korņejeva. Kā viņi vērtē darbu skolā?

Gatavs izaicinājumiem!

Sandris Rakovskis Lizuma vidusskolā pasniedz vēsturi, sociālās zinības un vada teātra studiju vidusskolēniem. Viņš pats ir no Vecpiebalgas, bet tagad mēģina iedzīvoties Lizumā. Ir iesaistījies arī amatierteātrī, lai aktīvāk darbotos arī pagasta dzīvē. Sandris ir programmas “Iespējamā misija” dalībnieks. “Tā jau ir misijas būtība - apgriezt pasauli kājām gaisā, mainīt savu un apkārtējo dzīvi. Nokļūt svešā vietā, vidē, bet viss ir iespējams,” saka Sandris.
Viņš atklāti stāsta, ka domas par darbu skolā ir mainījušās. “Agrāk domāju, ka skolā strādāt ir daudz vienkāršāk, tagad gribas teikt, ka saprotu, ko nozīmē būt pedagogam, un novērtēju skolotāju darbu. Esmu pārliecināts, ka tā ir viena no smagākajām un sarežģītākajām profesijām pasaulē,” uzsver jaunais pedagogs.

Viņš stāsta, ka skolā jau ir sācis iejusties, jo kolektīvs ir ļoti atsaucīgs. “Es jau pats kā jaunietis esmu piemērs tam, ka strādāt uz skolu nenāk tie cilvēki, kuriem vairs citur nav kur iet,” uzskata Sandris.

Viņš ir pārliecināts, ka darbs skolā - tā ir ļoti liela atbildība. “Problēma ir tā, ka man ir jārēķinās ar realitāti, lai varu īstenot idejas, ko esmu gribējis. Bet tas ir tikai normāli, ja ir grūtības. Es saredzu iespēju kaut ko skolā mainīt, bet ar laiku. Tā, piemēram, varētu būt skolēnu attieksme pret mācībām, pret savu brīvo laiku. Vēl viena problēma skolā, ar kuru saskaros, ir tā, ka skolēni neizprot, kāpēc viņiem ir jāmācās vēsture, kam tā ir vajadzīga, tāpēc man kā skolotājam tas nemitīgi ir jāskaidro,” stāsta Sandris. Viņš uzskata, ka skolēniem jārada piemērs, ka vajag tikai darīt un tad viss notiks.

Protams, skolas dzīvē ir arī daudz pozitīvu momentu. Kā vienu no brīnišķīgi pavadītām dienām Sandris min savu pirmo Skolotāju dienu. Īpašu apsveikumu sarūpēja 12.klases skolēni. “Svētkos saņēmām sirsnīgus apsveikumus. Divpadsmitie katram skolotājam individuāli mācīja deju, tad mēs šo deju dejojām kopīgi. Skolotāji kopīgi devās arī uz Valmieras teātri,” atceras Sandris.

Atgriežas skolās, kurās paši ir mācījušies

Savukārt Jānis Lapss, kurš tagad ir sporta skolotājs Stāmerienas pamatskolā, pats kādreiz mācījās šajā skolā. Par pirmo aizvadīto mēnesi skolā J.Lapss saka, ka darbs ir ļoti atbildīgs un tas viņam patīk. “Tikai atalgojums ir ļoti smieklīgs. Līdz ar to nav lielas motivācijas strādāt šajā profesijā. Man kā jaunam cilvēkam uzsākt dzīvi ar tādu atalgojumu gandrīz ir neiespējami. Labāka atalgojuma dēļ savu darbu varētu arī mainīt, kaut arī skolotāja darbs man patīk,” uzsver Jānis.

Viņš stāsta, ka nav grūti strādāt ar bērniem, jo viņš ir sporta skolotājs un sports bērniem patīk.

Arī Kristīne Korņejeva ir Gulbenes novada valsts ģimnāzijas bijusī audzēkne, un viņas skolotāji tagad ir Kristīnes kolēģi. “Darbu skolā uzsāku jau pagājušajā gada pavasarī. Mācu matemātiku. Es joprojām apbrīnoju skolotājus. Jau pirms tam zināju, ka tas nav no vieglākajiem darbiem, bet tagad, kad esi tajā “iekšā”, vēlreiz pārliecinos, ka tas nav viegli. Nav tā, ka atnāc, klases priekšā kaut ko pastāsti un ej mājās. Tā nenotiek. Beidzas mācību stundas, sākas gatavošanās nākamajai dienai. Brīvā laika gandrīz nav,” savās pārdomās dalās Kristīne.

Viņa saka, ka skolēni ir dažādi – atsaucīgi, zinātkāri un tādi, kuriem nav vēlēšanās mācīties. “Bet man patīk šis darbs. Tas manā dzīvē ir kaut kas jauns, un tāpēc ir interesanti,” saka Kristīne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā veicas jaunajiem pedagogiem?

Kategorijas