Var konfiscēt un bargi sodīt

2017. gada 11. aprīlis 00:00

Tuvojas jaunā biškopības sezona. Latvijas Biškopības biedrība atgādina, ka neaprūpētas bišu saimes rada draudus pārējo bišu saimju veselībai un sakarā ar pastāvošo likumdošanu var radīt krietnus finansiālus zaudējumus to īpašniekiem.
Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis brīdina arī mūsu novada biteniekus, ka par bišu saimju nereģistrēšanu vai izvairīšanos no uzskaites var noteikt naudas sodu no 7 līdz 700 eiro, bet saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 108.pantu, neziņojot par Amerikas peru puvi vai neveicot tās apkarošanu, var uzlikt naudas sodu no 15 līdz 1400 eiro, konfiscējot arī bišu saimes.

Atbildīgs ir stropu īpašnieks
“No prakses zinām, ka dažkārt grēko arī profesionāli biškopji, tomēr lielākas iespējas tikt sodītiem ir tieši nelielu dravu īpašniekiem, kuri bišu saimju ārstēšanai un labturībai pievērš maz uzmanības. Bieži tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem maz rūp, kas iemājojis stropos viņu dārzā. Piemēram, spietošanas laikā stropā apmetas spiets, dzīvo tik ilgi, cik daba to ļauj, un tad, slimību novājināts, rudenī tiek izlaupīts un iet bojā. Nākamajā gadā cikls atkārtojas. Līdzīgi var notikt arī cilvēku atstātās mājās. Īpašnieks ir atbildīgs par to, kas dzīvo viņa īpašumā, arī pamestās dravas pamestajos stropos. Tāpēc labāk šādiem stropiem tomēr aiznaglot skrejas vai arī, ja tiem vēl ir lietošanas vērtība, tos pārdot citam biškopim,” iesaka J.Šteiselis.

Dravās – dažāda situācija
Viņš brīdina, ka bišu saimes apdraud parazitārās bišu ērces, vīrusu slimības, kas nāk komplektā ar ērcēm, bakteriālās slimības - Amerikas un Eiropas peru puves. “Pēdējā laikā iespējama jauna, Latvijas dravās līdz šim neredzēta kaitēkļa parādīšanās – Eiropas dienvidos Itālijā konstatēta mazā stropa vabolīte. Lieki piebilst, ka tieši novārtā pamestas un neaprūpētas bišu saimes ir ceļš, pa kuru kaitēkļi ienāk mūsu dravās,” uzsver padomes priekšsēdētājs.
To, ka arī Gulbenes novadā ir pamesti veci bišu stropi, nenoliedz arī Gulbenes novada biškopības biedrības priekšsēdētājs Rolands Krevics. Pieredzējušais bitenieks līdzīgi kā citi jau pārbaudījis, kā šajā ziemā dravā pārziemojušas bišu saimes, jo tiek uzskatīts, ka šī ziema ar krasajām gaisa temperatūras svārstībām bitēm bijusi nelabvēlīga. “Latvijā ir biškopji, kuri stāsta, ka bišu saimes ir pārziemojušas ļoti labi, bet ir arī tādi biškopji, kuru dravās situācija ir sliktāka. Piekrītu, kopumā ņemot, laikapstākļi tiešām nebija labvēlīgi, jo ziema bija silta un mitra. Tas veicināja bišu pāragru attīstību un perošanu. Bites vairāk patērēja arī barību, kas pavasarī varēja novest dažus biškopjus pie situācijas, ka bitēm pietrūka barības. Ja mums būtu iespējams precīzi paredzēt laikapstākļus uz priekšu, šo problēmu varētu novērst, bet tā nav. Pārziemošanas rezultāti katrā dravā ir atšķirīgi. Viss atkarīgs no tā, kā rudenī bišu saimes tika sagatavotas ziemošanai. Manā bišu dravā saimes ir pārziemojušas pat labāk nekā iepriekšējos gados. Protams, ir arī atbirums, jo simtprocentīgi visas saimes nav saglabājušās, bet tas ir normāli. Biškopībā uzskata, ja pa ziemu iet bojā līdz 15 procentiem bišu saimju, tad tas ir normāli,” stāsta R.Krevics.
Citādāka situācija ir ilggadējā biškopja Armunda Galviņa bišu dravā, kur bojā aizgājuši aptuveni 30 procenti bišu saimju. “Tas ir salīdzinoši vairāk nekā iepriekšējos gados. Drava man ir izvietota vairākās vietās. Ir vietas, kur situācija labāka, ir vietas – kur sliktāka. Pie visa vainīgi laikapstākļi,” secina A.Galviņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Var konfiscēt un bargi sodīt

Kategorijas