Dzirkstele.lv ARHĪVS

Folkloristi dzied un dejo Lizumā

Folkloristi dzied un dejo Lizumā

Lizuma kultūras namā 9.aprīlī notika pirmais Gulbenes novada folkloras kopu saiets, kurā septiņas folkloras kopas atrādīja savu muzikālo sniegumu, ko stingri vērtēja folkloras eksperti.

Pasākuma pirmajā daļā katra folkloras kopa uzstājās ar desmit minūšu garu priekšnesumu. Tika vērtēts mākslinieciskais spilgtums, izpildījuma tehniskā meistarība, priekšnesuma formas atbilstība tradīcijai un saturam, jo skates tēma bija “Jāņi. Ziedēšana. Dzīve”. Tas nozīmē, ka priekšnesuma saturam bija jāatbilst starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018”, kas 11.reizi notiks nākamajā gadā no 16. līdz 21.jūnijam, tēmai “Jāņi. Ziedēšana”. Festivāls noslēgsies ar vasaras saulgriežu svinēšanu visos Latvijas novados un Rīgā.

Skatē skanēja gan savu pagastu tautas dziesmas, gan arī tādas, kas plaši zināmas. Folkloras kopas uzrādīja izcilu un labu sniegumu. Izcilu vērtējumu (1.pakāpi) žūrija piešķīra Druvienas kultūras nama folkloras kopai “Pērlis”, ko vada Dace Vītola, un Daukstu pagasta Staru kultūras nama folkloras kopai “Līgo” Ivetas Golovačas vadībā, kas darbojas jau 33 gadus.

Vērtējumu “labi” (2.pakāpe) ieguva Intas Zellītes vadītais Jaungulbenes tautas nama folkloras ansamblis “Dadzes”, Lizuma kultūras nama folkloras kopa “Ūdenszāles” (vadītāja Aisma Valtere), Lejasciema kultūras nama folkloras kopa “Smaršo siens” (vadītāja Inga Deigele), Stradu pagasta folkloras kopa “Saulgani” (vadītāja Linda Nebēdniece) un Rankas kultūras nama folkloras kopa (vadītāja Aelita Medejse).


Ar izpildītajām folkloras piederības dziesmām savam pagastam folkloras kopām būs iespēja piedalīties “Novadnieku dienās 2017” amatiermākslas koncertā “Ar gulbja spārniem”, kas notiks 29.jūlijā.

Žūrijas komisija, ko vadīja folkloras festivāla “Baltica” projektu vadītājs Pēteris Jansons, atzina, ka visas folkloras kopas, gatavojoties šai pirmajai skatei, ir daudz strādājušas, pilnveidojot sava snieguma dažādību. Tiesa, tika norādīts, ka divām folkloras grupām skatē sniegums vairāk līdzinājies postfolklorai.

Pasākuma otrā daļa bija atvēlēta latviskajiem dančiem un rotaļām.