Kad gaisma gūst uzvaru pār tumsu

2017. gada 13. aprīlis 00:00

Saules atmošanās un pilnīga gaismas uzvara pār tumsu jeb dzīvības uzvara pār nāvi. Šāds ir Lieldienu galvenais vēstījums, kuru, izmantojot dažādus simbolus un izteiksmes līdzekļus, šajā laikā sludina gan kristīgā, gan tautas tradīcija. Atšķiras tikai kalendāri – latviskās Lielās dienas svinētāji pavasara saulgriežus jau aizvadījuši marta divdesmitajos datumos, kad arī iestājas astronomiskais pavasaris. Savukārt 14., 15., 16. un 17. aprīlis saistīti ar kristietību, kur Kristus augšāmcelšanos tradicionāli godā pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc pavasara ekvinokcijas (brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru) vai tās laikā. Tāpēc Lieldienu datumi katru gadu atšķiras. Jāpiebilst, ka tie atšķiras arī dažādās konfesijās. Piemēram, pareizticīgie balstās uz Juliāna, nevis Gregora kalendāru. Taču šogad Rietumu kristieši un pareizticīgie Kristus augšāmcelšanos svinēs vienā laikā.

Kāpēc zaķis nes olas?
Lieldienu svinībās ievijušās arī vairākas pirmskristiānisma laika tradīcijas, piemēram, olu krāsošana un Lieldienu zaķa tēls. Pieļauj, ka angļi Lieldienu vārdu (Easter) ir aizguvuši no Esteres – teitoņu pavasara un auglības dievietes vārda. Viņai bijis veltīts gada mēnesis, kas atbilst mūsdienu aprīlim. Esteri godināja īpašos svētkos, kas notika pavasara ekvinokcijas dienā. No tiem saglabājies Lieldienu zaķa, kurš simbolizē auglību, tēls, kā arī olu krāsošana spilgtās krāsās, lai atainotu pavasara saules gaismu. Tās izmantoja arī olu velšanas sacīkstēs un dāvināja.

Dzina putnus un šūpojās
Latviešu folkloras pētnieki secinājuši, ka dainās trūkst pārliecinošu pierādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Tomēr olām, kā arī plāceņiem, kuri simbolizē dzīvību, veselību un sauli, allaž bijusi goda vieta Lieldienu mielastā. Latviešu tradīcijā Lieldienas, kas simbolizēja pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu, tika svinētas trīs (garajā gadā četras) dienas. Nozīmīgākie priekšdarbi bija apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana, kā arī šūpoļu kāršana. Lieldienu rītā ļaudis steidzās mazgāt muti tekošā ūdenī, jo ticēja, ka tam piemīt sevišķi dziedinošs spēks. Nomazgājušies viņi devās modināt citus, pērdami gulētājus ar pūpolu zariem, kas veicina modrību un izturību. Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana. Mūsu senčiem putni nozīmēja ļaunumu un slimības, tāpēc viņi ar lielu troksni dzina putnus ārā no sētas. Savukārt šūpošanās bija Lieldienu galvenā izdarība. Tā simbolizēja auglību, kā arī bija priecīgs notikums un labs veids, kā puišiem un meitām iepazīties. Tāpat ļaudis cits citu apdāvināja ar olām, cienāja ar plāceņiem un rīkoja dažādas jautras izdarības.

Klusā nedēļa kristietībā
Kristīgajā tradīcijā Lieldienas ir galvenie kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Šo procesu ievada Lielais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā – 40 dienas pirms Lieldienām. Savukārt nedēļa pirms svētkiem ir Klusā jeb Svētā nedēļa, kas sākas ar Pūpolsvētdienu. Tajā ietilpst Zaļā ceturtdiena, kad tika iedibināts Svētais Vakarēdiens – Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem. Tai seko Lielā piektdiena, pieminot Jēzus Kristus krustā sišanu un nāvi Golgātā, Lielā sestdiena un pašas Lieldienas, gavilējot par Kristus augšāmcelšanos, uzvaru pār nāvi, dāvāto glābšanu un mūžīgo dzīvību.

Būt nomodā Lieldienu naktī
Nakts pirms Lieldienām kristiešu tradīcijā tiek uzskatīta par pāriešanu no nāves dzīvībā, tāpēc daudzās baznīcās notiek Lieldienu vigīlija (no latīņu valodas – būt nomodā). Uz šo naktssardzi simboliski norāda Lieldienu nakts ugunskurs, kas tiek aizdedzināts ārā pie pustumšās baznīcas pirms dievkalpojuma. Tam parasti ir četras daļas – gaismas, kas sākas ar Lieldienu sveces ienešanu, vārda, kristību un Svētā Vakarēdiena liturģija.

Lieldienu dievkalpojumi Gulbenes novada dievnamos

Ekumeniskais krustaceļš 14.aprīlī 12.00 sāksies no Gulbenes katoļu baznīcas uz luterāņu baznīcu.

Gulbenes luterāņu baznīcā 14.aprīlī 12.00 - krustaceļš, 15.00 – Lielās piektdienas dievkalpojums, Klusajā sestdienā ,15.aprīlī, 23.00 – Nakts vigilija, Lieldienu sagaidīšana. 16.aprīlī 10.00 – Lieldienu dievkalpojums, 17.aprīlī – dievkalpojums Otrajās Lieldienās.

Velēnas baznīcā 16.aprīlī 15.00 -
Lieldienu dievkalpojums.

Tirzas baznīcā 14.aprīlī 11.00 – Lielās piektdienas dievkalpojums, 16.aprīlī 11.00 – Lieldienu dievkalpojums.

Gulbenes katoļu baznīcā 13.aprīlī 18.00 – Liela ceturtdiena, svētā mise.
14.aprīlī – Lielā piektdiena, no 8.00 - Vissvētākā Sakramenta adorācija, 15.00 – Kunga ciešanu liturģija, Vissvētākā Sakramenta adorācija, 15.aprīlī 20.00 – Lielā sestdiena, Lieldienu vigilijas svētā mise, 16. aprīlī – Lieldienu svētdiena – Kunga augšāmcelšanās svinības, svētā mise - 9.00, 18.00, Rankas kapelā – 14.00, 17.aprīlis – Lieldienu pirmdiena, svētā mise – 10.00, 15.00.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kad gaisma gūst uzvaru pār tumsu

Kategorijas