Nu atnāca Lielā diena

2017. gada 18. aprīlis 00:00

160

“Manā bērnībā arī tika svinētas Lieldienas. Krāsojām olas pelavās, upenēs un dažādos ievārījumos. Tolaik jau nekādu ķīmisko krāsvielu nebija. Kas par šūpošanos tad bija! Tika taisītas lielas šūpoles no pamatīgiem kokiem. Šīs šūpoles, kas ir te parkā, tām nestāv klāt - pārāk niecīgas. Šūpojāmies kliegdami, cik vien augstu varējām. Parasti šūpolēs šūpojās viens puisis un viena meita. Par šūpošanu puisim devām krāsotas olas. Toreiz visi arī daudz dziedājām. Cilvēki pat tautas tērpus vilka šajos svētkos. Visi bija uzposušies. Brauca cits pie cita ciemos. Tika klāti lepni mielasta galdi. Kur tad vēl pirts, kas tika izkurināta Lieldienu vakaram! Sēžu, vēroju šo pasākumu un salīdzinu, ka manā jaunībā cilvēki, lai gan bija nabadzīgāki, tomēr bija daudz draudzīgāki un saliedētāki. Cits ar citu satiekoties, patiesi priecājās. Šodien visi vairāk ir katrs par sevi,” saka gulbeniete Antonija Stūrīte. Viņa uzskata, ka Spārītes parkā šūpoļu varētu būt vairāk, lai cilvēkiem pie tām nenāktos stāvēt rindā.
Gulbeniete Valda Lapiņa uz pasākumu bija ieradusies kopā ar saviem bērniem. Arī viņa atzina, ka parkā būtu vajadzīgas vismaz vēl vienas lielās šūpoles, kā arī Lieldienu pasākumā vairs neesot iespējams sajust svētku mīļumu. “Pietrūkst arī jautrības. Viss it kā ir, bet notiek tik klusi. Manuprāt, šajā pasākumā vajag skanēt jautrai latviskai mūzikai, liekot kājām pašām cilāties mūzikas ritmā, mudinot dancot ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Gribētos, lai parkā šurpu turpu šaudās vairāk Zaķu,” iesaka Valda. Savukārt jaunieši bilda, ka varētu padomāt ne tikai par mazo bērnu izklaidēm, ka būtu vajadzīgs vairāk pat sportisku atrakciju, kā arī radošo darbnīcu.
Sanitai Kalinkaridei, kura šobrīd ar ģimeni dzīvo Gulbenē, ir bijusi iespēja Lieldienas svinēt Kiprā. “Kiprā lielākās svinības notiek naktī no Klusās sestdienas uz Pirmajām Lieldienām. Pulksten divpadsmitos naktī visi pulcējas pie baznīcas, kur no vienas svecītes tiek aizdedzinātas visas pārējās. Pēc tam visi dodas mājās, lai mielotos, jo Kiprā ir ļoti svarīgi ieturēt četrdesmit dienu gavēni. Pati to nedarīju, bet visam pieskaņojos. Olu krāsošana tur nav tik aktuāla,” stāsta Sanita.Par Lieldienu pasākuma norisi Spārītes parkā gādāja Zaķis, kurš atzina, ka neraksturīgi šim garausainajam dzīvniekam viņš daudz runājot. “Pirms šī pasākuma kopā ar pārējiem Zaķiem mēs sakopojām visus spēkus un dienu pirms Lieldienām veicām saules rituālu. Paši iešūpojām Lieldienas, tāpēc šodien spīd saule, jo viss tika sarunāts un speciāli pasūtīts. Tas būtībā nav pareizi, ka jāšūpojas tikai Lieldienās. Tas ir jādara arī citkārt, kad gribas iešūpot labu garastāvokli, prieku, iekšēju brīvību. Šodien man izdevās daudziem bērniem uzaudzēt zaķa ūsas, jo ar ūsām ir pavisam cita svētku jušana. Ūsas ir kā sensori, kā radari uz olām, saldumiem, interesantām nodarbēm. Aktīvākajiem krustvārdu mīklas un uzdoto mīklu minētājiem, olu meklēšanas čempionāta dalībniekiem un konkursa “Skaistākā ola” dalībniekiem balvās ir sarūpēti saldumi,” savos rituālos dalījās Zaķis, kurš liriskas pavasarīgi muzikālās noskaņas radīšanu bija uzticējis trio “Mediante” no Rīgas, kas šoreiz gan uzstājas divatā. Zaķu komanda bija gādājusi arī par 60 litriem tējas, kas tika vārīta no kumelītēm, liepziediem un piparmētrām. Bija sarūpēts pusotrs simts olu. Daļa no tām meklēšanai tika noslēptas dažādās parka vietās, daļa tika krāsotas un ripinātas.
Olu krāsošanas noslēpumos dalījās pieredzējušās amata meistares no Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša”. “Viss olu krāsošanas noslēpums ir dabā, jo daba ir neatkārtojama māksliniece. Tā rīkojas tā, kā pati grib. Mēs esam tikai tās palīgi - skolēni. Lieldienu brīnums ir tas, ka nav iespējams paredzēt, kāda būs krāsotā ola. Mēs olas krāsojam pēc senču metodēm, izmantojot dabas materiālus, piemēram, graudus, putraimus, sīpolu mizas, sulas un citus. Brīnums atklājas tikai tad, kad ola tiek iztīta - divu vienādi krāsotu olu nav! Par Lieldienām var jau padomāt rudenī, lasot mellenes, gatavojot dzērveņu un citu sulu koncentrātus. Olu krāsošana ir arī sava veida māksla, un katrs šajos svētkos kļūst par mākslinieku,” bilda “Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nu atnāca Lielā diena

Kategorijas