Likumu līkločos zūd cilvēcība

2017. gada 18. aprīlis 00:00

1303

Vai tiešām vēlā vakarā personiskajā mājā var ienākt sveši cilvēki, piekaut mājas saimnieku un palikt nesodīti? “Kur ir manas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz mājokļa neaizskaramību?” ar tādiem jautājumiem redakcijā vērsās lejasciemietis Gaidis Dille. Pagājis nedaudz vairāk par gadu, kura laikā cietušais ir saņēmis Gulbenes policijas un prokuratūras atbildes uz saviem iesniegumiem un pieprasījumiem. Taču nekas neliecina, ka vainīgie varētu saņemt sodu.

Nelūgti viesi ielaužas mājā un piekauj
Mēģinot saprast, ir vai nav kāds cietis un par to atbildīgs, atgriezīsimies liktenīgajā 2016.gada 22.marta vakarā. G.Dille stāsta, ka ap pulksten 23.00 jau bija devies pie miera savas mājas otrā stāva guļamistabā, pat nenojaušot, ka viņu varētu traucēt nelūgti viesi. Izdzirdis aiz istabas durvīm troksni, viņš tās atvēra. Tur stāvēja trīs vīrieši un sieviete, kas viņu pagrūda un ienāca istabā. “Kas noticis? Kas jūs esat?” jautāja G.Dille un lūdza atstāt māju. Taču atbildes vietā tika apliets ar ūdeni, turklāt viens no vīriešiem sāka viņu grūstīt, iesita ar krēslu un vairākas reizes ar dūri sita pa galvu. Lai izsargātos, G.Dille patvērās gultā, bet vīrietis turpināja viņu sist. G.Dille ir trešās grupas invalīds, kurš galvas traumas ir guvis smagā avārijā, vairākkārt viņam bijušas galvas operācijas. “Sitējs nevarēja neredzēt, ka man ir ļoti lielas rētas uz galvas. Taču sita tieši tur, acīmredzot vēloties mani nosist,” pieļauj G.Dille. Par laimi, izdevās iegalvot nelūgtajiem viesiem, ka viņš nav Gaidis, bet ir viņa brālis, tāpēc sišana tika pārtraukta. Viņi pieprasīja nosaukt Gaida telefona numuru, bet telefons bija cietis pēc apliešanas ar ūdeni, tāpēc viņu sazvanīt nevarēja un līdz ar to arī atklāt, ka viņš tomēr ir meklētais. Iespējams, ka tas vīrieti paglāba.
“Pēc šīs vizītes es sajutos ļoti slikti, gribēju izsaukt ātro palīdzību un policiju, taču mans telefons nedarbojās. Ārā iet baidījos, jo man tika piedraudēts,” skaidro G.Dille. Nākamajā rītā viņš devās uz pagasta pārvaldi pēc palīdzības - sazvanīja policiju un devās uz Gulbenes slimnīcu, kur tika sniegta pirmā nepieciešamā palīdzība. Pēc tam G.Dille ārstēšanos turpināja pie ģimenes ārstes. “Pēc nakts vizītes man ir pasliktinājusies veselība, kā arī ir pamatotas bailes par savu drošību. Draudi nogalināt bija ļoti reāli,” atzīst G.Dille. Krimināllikuma 132.pantā ir noteikts, ka kriminālatbildība iestājas par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī gadījumos, ja ir pamats baidīties, ka draudi var tikt izpildīti. Līdz pat šai dienai neviens no policijas nav bijis notikuma vietā, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un pārbaudītu, cik viegli vai grūti ir atvērt G.Dilles mājas ārdurvis, kā arī citus apstākļus.

Trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva?
Pēc G.Dilles iesnieguma policijā tika ierosināts kriminālprocess, bet 2017.gada martā viņš tika informēts, ka tas ir izbeigts “noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”. Tāpēc G.Dille vērsās Gulbenes rajona prokuratūrā, taču arī tā cietušā sūdzību ir noraidījusi kā nepamatotu. Sūdzībā tika norādīts, ka Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā noteikta atbildība par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošo personu gribu. Policijas izmeklētāja terminu “iekļūšana” attaisnojusi ar vainīgo personu skaidrojumu, ka viņi gribējuši tikai parunāties par kopējās paziņas un G.Dilles savstarpējām attiecībām. “No tā izriet, ka vēlā vakarā personu grupas iekļūšana svešā mājoklī nav prettiesiska rīcība. Katrs, kurš spontāni iedomājas ar kādu aprunāties, var droši kaut nakts vidū attaisīt ar krampi nostiprinātas ārdurvis un doties uz otrā stāva guļamistabu. Vai tas nav absurdi?” secina G.Dilles pilnvarotā persona jurists Guntars Freijs.
Lai gan prokurore savā atbildē norāda, ka nevienam no pierādījumiem nav dodama priekšroka un augstāka ticamība, bet ir svarīgi izvērtēt visu faktu un pierādījumu kopumu, secinājumi liecina, ka viņa tāpat kā policijas izmeklētāja vairāk tic vainīgajiem. “Analizējot lietas materiālu kopumā, kā savā lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu jau izsmeļoši ir izklāstījis procesa virzītājs (..), darbībās iztrūkst Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva viena no obligātajām pazīmēm – subjektīvā puse, jo pārkāpt personas mājokļa neaizskaramību var tikai ar tiešu nodomu, tas ir, kad vainīgais apzinās, ka nelikumīgi iekļūst mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu,” pamato prokurore.
Atsaucoties uz “Krimināllikuma zinātniski praktisko komentāru”, G.Dilles sūdzībā norādīts, ka ar iekļūšanu jāsaprot gan iekļūšana slēgtā, gan neaizslēgtā telpā, izmantojot viltu vai citādi ieejot citas personas dzīvesvietā pret viņas gribu. Bet prokurore savā atbildē norāda, ka sūdzībā minētie argumenti ir “subjektīvais vērtējums par notikumiem 2016.gada 22.martā, būtiska ir arī pārējo notikumā iesaistīto personu attieksme, motīvi un radušās situācijas uztvere”. “Tas nozīmē, ka svarīgākas ir četru personu, tātad pārspēka, liecības un uztvere, nevis cietušā bailes par savu veselību un dzīvību,” norāda G.Freijs. Jāpiekrīt G.Dilles pilnvarotajam juristam, ka diezin vai invalīds, kurš nespēj sevi aizstāvēt, ar prieku sagaida sitējus. Viņu mērķis bija pārmācīt vīrieti par it kā pāridarījumu atnācēju paziņai, par kuru G.Dille nav interesējies un kuru nav sastapis jau desmit gadus. Un kā vispār iespējams iekļūt mājā, ja nav nodoma to darīt? Ja nu vienīgi alkohola reibumā neapzinās savu rīcību.

Ir cietušais, bet nav neviena vainīgā
No ierosinātā kriminālprocesa, kurš tika izbeigts 2016.gada decembrī, tika izdalīta administratīvā lietvedība par nodarītajiem miesas bojājumiem. Uz G.Dilles lūgumu informēt par administratīvās lietvedības virzību tika saņemta atbilde, ka 2017.gada 27.janvārī ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Turklāt secināts, ka neviena iesaistītā persona nav izteikusi ne rakstisku, ne mutisku lūgumu, lai kāds tiktu atzīts par cietušo. “Līdz ar to jums nav cietušās personas tiesību šajā administratīvā pārkāpuma lietā,” teikts policijas atbildē G.Dillem. Tātad nav arī tiesību saņemt informāciju, vai vainīgais ir saņēmis sodu. Tāpēc G.Dille ir iesniedzis policijā lūgumu atzīt viņu par cietušo, lai gan jau 2016.gada 22.aprīlī ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, no kura tika izdalīta administratīvā lietvedība.
Gulbenes rajona prokuratūras noraidīto sūdzību var pārsūdzēt virsprokuroram, kas jau ir izdarīts. “Atbilde vēl nav saņemta, tātad ir izredzes uz taisnīgu lietas atrisinājumu,” informē G.Freijs. “Ja prokurore atzīst, ka šīm personām nebija nodoma pārkāpt personas dzīvesvietas neaizskaramību, tad nav saprotams, kas viņiem lika ar spēku atvērt mājas ārdurvis un pēc tam nepildīt saimnieka prasību atstāt māju. Kas viņus dzina? Vējš? Ja neviens pēc pieklauvēšanas neatsaucas, tad ir tiesības pašiem iekļūt? Nē, tieši ar šo rīcību sākas prettiesiska darbība,” komentē G.Freijs. Ja kriminālprocess ir izbeigts pamatoti un neviens nav jāsoda, jo “gribēja tikai parunāties”, tad var secināt, ka iekļūšana svešā mājoklī un piekaušana nav nekas nosodāms. Tādā gadījumā ir ļoti iespējams, ka no kaimiņu novada kādā vēlā vakarā atkal ieradīsies kāds vai kādi, kuri bez nodoma, nejauši iekļūs G.Dilles mājā, sitīs viņu, jo tā jau ir tikai tāda parunāšanās forma. Tas nozīmē, ka viņam ir nopietns pamats baidīties par savu veselību un drošību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Likumu līkločos zūd cilvēcība

Kategorijas