Eiropas malā Malnavā

2017. gada 18. aprīlis 00:00

1657

Pie pašas Krievijas robežas Kārsavas novadā atrodas Malnavas pagasts. Par Malnavas nosaukuma rašanos ir vairākas leģendas. 1782.-1799.gadā, kad zemnieki izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, viņi kungu iesaukuši par “melno kungu” (latgaliski “malns”), tāpēc radies nosaukums Malnava. Cits nostāsts ir par kungu, kurš slikti pratis latviešu valodu. Viņš staigājis pa visām zemnieku mājām un secinājis, ka visās ir milti, bet kādā nabadzīgā būdiņā sapratis, ka miltu nebūs. Gribēdams pateikt, lai saimniece samaļ graudus, kungs teicis: “Mal!” Bet saimniece atbildējusi: “Nava!” Tad nu, saliekot kopā, radies nosaukums Malnava. Vēl citā nostāstā kāds kungs braucis uz šo muižu un ceļš bija tik ilgs un tāls uz šejieni kā uz pasaules “malu”, bet pasaules malas te “nava”. Un atkal kopā sanākusi – Malnava.
Malnavas muiža sākotnēji bijusi Cecinas pusmuiža un līdz 1724.gadam piederējusi Hilzenu dzimtai. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jānis Hilzens no sava tēva mantojis īpašumus, kuru kopplatība bijusi 163 777 hektāri. Kad Hilzena meita Jadviga apprecējusies ar Janu Šadurski, Malnava kļuvusi par Šadursku dzimtas īpašumu (1774.g.). Grāfs Šadurskis mīlējis dabu un interesējies par dārzkopību, tāpēc arī nolēmis izveidot parku. Īpaši viņu interesējuši eksotiski koki un krūmi. Parks kopumā aizņem 18 hektārus un ir viens no vecākajiem Latvijā. Tur aug, piemēram, tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts un daudzi citi interesanti svešzemju koki. Mēs aptaustījām Amūras korķkoku – pa gabalu kokam miza kā miza, bet uz tausti īsts mīksts korķis! Visizplatītākais koks parkā esot baltā lapegle. Kopā iestādīta 51 koka suga. 1784.gada ģenerālmērīšanas laikā Malnavas muižā bijušas 169 sētas, kurās dzīvojuši 950 vīrieši un 793 sievietes. 1920.gada agrārās reformas laikā Malnavas muiža ar 12 402 hektāriem bijusi viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā 1921.gadā tika iekārtota Latgales lauksaimniecības vidusskola, kas tagad saucas Malnavas koledža. 1928.gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi lauksaimniecības skolas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19.gs. 1.pusē celta klēts klasicisma stilā, kurai priekšā ir četras milzu kolonnas, kā arī vīna māja, saimniecības ēkas. Visapkārt parkam bijis akmens mūris ar dakstiņu jumtu, kura fragmenti redzami arī mūsdienās. Pēc nostāstiem parkā bijušas pazemes ejas uz Kārsavas staciju un Goliševu. Diemžēl neviens tās nav izpētījis.
2. pasaules kara laikā pēc Latgales ieņemšanas 1941.gada bijušajā Malnavas muižā iekārtojās Vērmahta karaspēka grupas “Ziemeļi” štābs. Pārsteidzoši, bet pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem 1941.gada 21.jūlijā Malnavu esot apmeklējis pats Ādolfs Hitlers. Arī vēsturnieki apgalvo - 98 %, ka tā esot patiesība. Parkā atrodas vācu laikā celti bunkuri, kurus apmeklējuši arī “leģendu mednieki”. Viņi savā raidījumā apgalvo, ka bunkuri tiešām celti īpašām vajadzībām, jo ir ļoti pamatīgi. Vāciešiem esot bijusi īpaša betona tehnoloģija, jo arī šobrīd tas nav sabojājies. Un Vācijā līdzīgu bunkuru esot ļoti daudz. Vienā bunkurā pat ir ar ķieģeļiem aizmūrēta eja, kas, iespējams, varētu vest uz muižu. Tāpat kādā hronikā par Hitleru redzami gan baltie Malnavas muižas vārtu stabiņi, gan ieejas durvis ar ovāliem lodziņiem, kas tagad aizmūrēti. Netālu no muižas atradies lidlauks, un vietējie iedzīvotāji atceras, ka toreiz gaisā deviņas lidmašīnas pavadījušas vienu lielu lidmašīnu, kas nolaidusies tuvāk muižai. Kanādā dzīvojošais Viesturs Šķidra uzrakstījis grāmatu “Mana Malnava”, kurā raksta, ka vācu karavīri Hitlera ierašanos toreiz noliedza, bet nākamajos Ziemassvētkos skolā ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas teicis, ka Malnavā bijis viņu vadonis.
Par to, kas vēl interesants ir Kārsavas pusē, lasiet kādā no nākamajiem numuriem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Eiropas malā Malnavā

Kategorijas