Ar prasmi ieraudzīt, paņemt un īstenot

2017. gada 21. aprīlis 00:00

6225

Nākamajā piektdienā, 28.aprīlī, savas pastāvēšanas 70. dzimšanas dienu svinēs Gulbenes novada bibliotēka. Bibliotēka apkopojusi, ka pirmās ziņas par tās darbību rodamas jau 19.gadsimtā. Savukārt 1902.gadā “Pēterburgas Avīžu” kādā numurā rakstīts, ka Vecgulbenes barons fon Volfs bibliotēkas ierīkošanai dāvinājis 500 rubļus, bet nav ziņu, kur nauda tālāk izlietota. Tāpat bibliotēka Gulbenē darbojusies arī pirmās brīvvalsts laikā.
Kara gados daļa grāmatu gāja bojā, daļa tika pārrevidēta, sāktas jaunas uzskaites grāmatas. Jaunajā inventāra grāmatā 1947.gada 12.martā tika izdarīts pirmais ieraksts Nr.1. Tāpēc šis gads tiek uzskatīts par bibliotēkas dzimšanas gadu. Jubilejas pasākumā virmos atmiņas, tiks sumināti labākie, būs kopīga atpūtas brīža izbaudīšana. 70 gadu laikā bibliotēka, ejot līdzi laikam, ir mainījusies, kļūstot arvien modernāka, vispusīgāka un plašāka. Tomēr neviena no mūsdienu modernajām tehnoloģijām nav spējusi aizēnot bibliotēkas pašu galveno vērtību – grāmatas.
Pēdējos deviņpadsmit gadus Gulbenes bibliotēku, kas kopš 2014.gada 1.janvāra kļuvusi par novada bibliotēku, pārņemot savā paspārnē 18 pagastu bibliotēkas un tādējādi bibliotēku sistēmu novadā padarot centralizētu, vada Antra Sprudzāne, spējot pierādīt, ka prot plānot bibliotēku attīstības virzienus, uzdrošinās pieņemt atbildīgus lēmumus, lai iespējas būtu vienādas visiem un pagastu bibliotēku attīstība notiktu vienmērīgi un līdzsvaroti.

Izaicinājums caur lasītāja izjūtām
“Laiks, kad sāku strādāt bibliotēkā, sākotnēji bija liels pārmaiņu laiks ne tikai personiskajā dzīvē, bet arī sākot strādāt svešā nozarē. Atnākot no Rīgas dzīvot uz Gulbeni, strādāju skolā par skolotāju. Ģimenē bija piedzimusi meita, dzīvoju mājās un radās vēlēšanās kaut ko mainīt. 1998.gadā tika izsludināts konkurss uz bibliotēkas direktora vietu. Pieteicos. Komisija lēma, ka es varētu uzņemties šo amatu. Atceros, tika noteikts pārbaudes laiks – viens gads. Meitai Kristiānai tolaik bija tikai trīs mēneši, jauns darbs un kolēģi, jauna absolūti cita nozare - tas viss lika saspringt. Bibliotēku no Laimas Lupiķes saņēmu kā ļoti labu mantojumu ar ļoti labām tradīcijām. Uzsākot darbu, tolaik rajonā norisinājās lielā akcija “Svētavots”. Man tas bija pirmais izaicinājums, jo bibliotēkai šī akcija bija jānoslēdz. Bija jāsaprot, kā bibliotēka vispār funkcionē, jo kļūšana par bibliotēkas vadītāju tomēr bija liels izaicinājums. Jāsaprot, vai tu audz, attīsties un ej līdzi laikam, vai ej projām. Bibliotēkā tolaik jau bija pirmie divi datori, kas bija iegādāti Laimas laikā, jo viņa šo datoru ēru aizsāka. Tajā laikā arī valsts līmenī bija daudz dažādu konkursu, kur visām jaunajām iespējām bija arī finansējums. Sorosa fonds tajā laikā pavēra iespējas. Sākās projektu rakstīšana. Man kā paraugs bija divi Laimas rakstītie projekti, no kuriem mācījos. Mācījos un lasīju ļoti daudz, lai visu saprastu. Sākt strādāt par direktori bija vieglāk arī tāpēc, ka biju bibliotēkas lasītāja. Nenācu no bibliotekārās vides. Ļoti daudzas lietas darīju, tieši no lasītāju puses raugoties, ļaujoties lasītāju izjūtām. Pirms desmit gadiem, stāvot bibliotēkas 60 gadu jubilejas pasākumā, domāju, vai vēl pēc desmit gadiem būšu šajā bibliotēkā. Pārmaiņas notika ne tikai bibliotēkā, bet visā sabiedrībā kopumā. Pirms desmit gadiem nevarējām iedomāties, ka nespēsim iztikt bez mobilā tālruņa, interneta, datoriem,” stāsta direktore.

Darbība kļuvusi vispusīga
Pēdējo desmit gadu laikā ir paplašinājušies arī bibliotēkas darbības virzieni. Darbs neaprobežojas ar grāmatu apmaiņu, pastāv plašās informācijas meklēšanas iespējas dažādās datubāzēs Latvijas un pasaules mērogā. Cilvēki var nākt uz bibliotēku, lai veiktu dažādus maksājumus. Bibliotēka aktīvi iesaistās arī iedzīvotāju mūžizglītībā, strādājot ar dažādiem iedzīvotāju vecumiem, interešu grupām. Tradicionālā izpratnē bibliotēkā tiek rīkotas tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem, kas ir kļuvušas plašākas, jo tiek piesaistīti arī dažādu citu nozaru cilvēki. Tiek organizēts plašs semināru spektrs. Bibliotēkas pakalpojumus var izmantot arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Bibliotēka bija starp pirmajām iestādēm gan pilsētā, gan novadā, kur 2001.gadā pie tās sadarbībā ar uzņēmējiem tika ierīkota uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Labklājības ministrija šo projektu atzina par vienu no veiksmīgākajiem projektiem Latvijā. Pieprasīts pakalpojums ir grāmatu piegāde mājās. Izveidojusies arī sadarbība ar Neredzīgo biedrību, no kuras tiek iznomātas audiogrāmatas. Lasītāji jau paspējuši novērtēt pirms sešiem gadiem ieviesto grāmatu nodošanas ierīci, jo tā ir iespējams nodot bibliotēkai grāmatas ārpus tās darba laika. Kopš bibliotēkā tika ieviesta automatizētā lasītāju apkalpošana, šis process ir daudz ērtāks un ātrāks. 2005.gadā bērnu bibliotēka bija pirmā, kas uzsāka automatizēto grāmatu izsniegšanas procesu. 2004.gadā Gulbenes bibliotēka bija starp pirmajām Latvijā, kas sadarbībā ar Gulbenes vēstures un mākslas muzeju un Alūksnes zonālo arhīvu izveidoja kompaktdisku par Gulbenes vēsturi. Arī bibliotēkas moderni aprīkotā konferenču zāle bija pirmā visā novadā. 17 gadus ikvienam ir pieejama bibliotēkas interneta mājaslapa, kā arī interneta lasītava.
Direktore atzīst, ka šobrīd ir tas brīdis, kad iespējams atskatīties uz paveikto. “1999.gadā bibliotēka bija pirmā vieta Gulbenē, kur tika ierīkots interneta pieslēgums ar iezvanpieeju. Līdz ar mūsu projektu pilsētā ienāca jauns pakalpojumu sniedzējs. Tā pakalpojumu izmantoja arī “Dzirkstele”, nemaz nerunājot par vairākiem uzņēmumiem un pašvaldībām. Visai drīz sapratām, ka ar iezvanpieslēgumu vien nepietiek, tāpēc tapa projekts šoreiz jau patstāvīgam interneta pieslēgumam. Lai arī dažkārt ironizējam par statistikas datiem, lai arī samazinās iedzīvotāju skaits, reģistrēto lasītāju un bibliotēkas apmeklētāju skaits ir ļoti stabils, tam ir tendence pieaugt. Viņiem sakām paldies par mums dāvāto uzticību!” bilst direktore, uzskatot, ka ir jābūt stratēģiskajam redzējumam, lai izmantotu visu to, kas konkrētajā brīdī tiek piedāvāts, jābūt prasmei saskatīt, paņemt un īstenot, jo katram laika periodam ir savas iespējas. Šobrīd grūti paredzēt, kāds būs bibliotēkas piedāvājums nākamajiem desmit gadiem, jo tehnoloģiju attīstība notiek ārkārtīgi strauji. Viens gan ir skaidrs - grāmata kā taustāms priekšmets paliks, tā netiks lasīta tikai virspusēji, bet iedziļinoties.

Vienota komanda
Novada bibliotēka ir uzskatāma par lielu iestādi ar 50 darbiniekiem, jo tās pakļautībā ir 18 pagastu bibliotēkas. Kopumā novadā darbojas 35 bibliotēkas, starp kurām 16 ir izglītības iestādēs. Gulbenē bibliotēkā šobrīd strādā 20 darbinieki, kuriem bibliotēku centralizācija liek uzkrāt sadarbības pieredzi. Direktore uzskata, ka viņas vadītais kolektīvs strādā kā vienota un laba komanda, kas spēj paust savas idejas, apspriest, pieņemt, ja vajag, arī noraidīt idejas. Savulaik darbiniekiem, iespējams, viena otra ideja šķitusi pārāk traka, bet, pārvēršot to realitātē, tā guvusi vispārēju atzinību. Pēdējos gados bibliotēkā notiek arī paaudžu maiņa. “Ideāli, ka jaunie cilvēki strādāt kopā ar pieredzējušajiem darbiniekiem, jo jaunības trakums kopā ar pieredzi dod labu rezultātu,” uzsver A.Sprudzāne.

Fakti
◆ Bibliotēku darbs mūsu pilsētā aizsācies 19.gadsimtā, kad 1871.gadā tikusi nodibināta Bibliotēkas biedrība.
◆ 1910.gads - Vecgulbenē dibināta Latvijas Jaunatnes savienības Vecgulbenes nodaļas bibliotēka ar sākuma fondu -
62 izdevumi.
◆ 1931.gadā ar Kultūras fonda atbalstu ierīkota Gulbenes pilsētas pašvaldības bibliotēka ar 659 sējumiem 1350 latu vērtībā, grāmatu kopsvars - 14 pudi (117,6 kg).
◆ 1935.gadā Gulbenes pilsētas bibliotēka atrodas pilsētas valdes ēkā Pils ielā 2.
◆ 1940./41.gadā pilsētas bibliotēku pārceļ uz Rīgas ielu 51.
Ēka nojaukta 70.gados.
◆ 1943.gadā bibliotēka no Rīgas ielas 28 pārceļas uz Rīgas ielu 44.
◆ 1950.gadā bibliotēka mājvietu rod Rīgas ielā 47.
◆ 1960.gadā Gulbenē uzceļ jaunu kultūras namu, kura
2.stāvā iekārtojās rajona bibliotēka, bet 3.stāvā - bērnu bibliotēka.
◆ 1985.gada 22.martā svinīgi atklāta jaunā rajona bibliotēkas ēka O.Kalpaka ielā 60a.

Atceras Laima Lupiķe (bibliotēkas direktore no 1977. līdz 1998.gadam)

- Man bija iespēja vadīt Gulbenes bibliotēkas darbu laikā no 1977. līdz 1998.gadam. 21 gads mana un bibliotēkas mūža ir gājis kopā. Sākot strādāt, pirmais uzdevums bija sīki iepazīties, kā bibliotēkas funkcionē republikā, kas notika neatraujami no PSRS sistēmas. Diezgan labi pārzināju literatūru, mākslu, kultūras dzīvi, tāpēc apgūt bibliotēkas specifiku nebija sarežģīti. Tikai bija vairākas pretrunas, ar kurām man nācās grūti samierināties, piemēram, ar “Glavļita” pavēlēm bez iebildumiem bija jāizņem un jālikvidē labas grāmatas, kuru autori nebija pa prātam komunistiskās partijas ideologiem vai bija emigrējuši no „komunistiskās laimes zemes”. Ideoloģiskās prasības visiem bija vienādas, tomēr bibliotēkā tās izpildīt bija vieglāk, jo ķeksīšus pasākumu skaitā varējām godīgi salikt, izliekot literatūras izstādes ar atbilstošu literatūru un nosaukumiem. Mums bija vieglāk nekā lauku klubā panākt, lai cilvēki ierodas uz svinīgo sēdi par godu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas n-tajai gadadienai. Bibliotēku vadība Rīgā nebija patoloģiski ideoloģiska. Pietika ar obligātajiem ķeksīšiem. Zem atbilstoša virsraksta paliktu novada un novadnieku pētīšanu un popularizēšanu atzina par pilnīgi atbilstošu.
Sēžot komunistiskās partijas komitejas organizētā sapulcē par to, kā uzvesties Dzejas dienā, kur vest, kur nevest dzejniekus, ko runāt un par ko nerunāt, biju visai izbrīnīta, ka šo pasākumu organizē partijas komiteja. Tas taču jādara bibliotēkai. Kopīgi ar Gulbenes kultūras namu mūsu rajonā ienāca Jāņa Poruka Dzejas dienas 13.oktobrī. Partijas komiteja akceptēja notikumus, ja nosaukumā dažreiz tika piesaukta kāda svarīga valstiska jubileja. Nesapratu, kā tas var būt, ka paši ar savu darbu esam diži apmierināti, godinām un slavējam labākos, tomēr republikas mērogā tādu Gulbenes bibliotēku nezina, nepazīst un gada atskaitēs neko pieminēšanas vērtu neatrod. Tātad esam bāla viduvējība! Nu tas ir kauns, to tā nevar atstāt. Apliecinājām, ka te esam un mums ir gan labi darbinieki, gan idejas. Tikai par tām ir jāstāsta, nebaidoties paust savus viedokļus gan par labo, gan to, kas neapmierina. Protams, ar kritiku jāmāk apieties. Zinot, ka neko nemainīsi, jāatrod pieklājīgs veids, kā pateikt savu viedokli, nelecot uz oglēm tikai sava egoisma pēc.
Dīvaini šķita, ka septiņdesmito gadu beigās rajonā neviens vairāk par pieciem sešiem slaveniem novadniekiem bez garas domāšanas nevarēja nosaukt. Pēteris Liepa bija sācis veidot kaut ko muzejam līdzīgu, viņš izveidoja pirmo sarakstiņu, kas laika gaitā pamatīgi apauga. Tas, ka muzejs veidojās vēlu, mudināja pētīt, izzināt savu novadu, kas vēlāk izauga līdz novadpētniecības lasītavai ar visai pamatīgu fondu. Vienu gadu pat biju Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Sabiedrībā šis darbs guva skaistu atbalsi, organizējot „Svētavotu” ar visu pagastu iesaistīšanos. Tā ir mana darbības laika augstākā stunda.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar prasmi ieraudzīt, paņemt un īstenot

Kategorijas