Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas čempions – Amadeus no Kalnienas

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2017. gada 28. aprīlis 00:00

1829
Latvijas čempions – Amadeus no Kalnienas

“Ar caururbjošu skatienu tiek tēmēts uz izbiedētām stirnām! Lai kā Amadeus gribētu mesties pakaļ, komanda ir: “Stāt! Mierā!” Un tikai garā siekala līdz zemei liecina par instinktiem, bet statujas poza - par paklausību!” tā par savu vācu aitu šķirnes suņu puiku savā “Facebook.com” profilā raksta Iveta Sarmanova no Kalnienas.
Sunim, kuram ir dots cēls vārds – Amadeus Vildnerhof, janvārī palika divi gadi. Viņam šis gads ir sācies ar lieliskiem panākumiem starptautiskajā suņu izstādē “Suņu planēta”, kas notika Lieldienās Rīgā, “Skonto” hallē. “Izstādē bija ieradušies ārvalstu eksperti no Armēnijas un Vācijas. Armēnijas ringā Amadeus pārliecinoši ieguva 1.vietu un tika atzīts par labāko šķirnes pārstāvi. Arī pie vācu eksperta viņš ieguva augstāko novērtējumu. Trešajā, Latvijas, ringā tāpat -1.vieta! Paldies stiprajiem konkurentiem, kuri liek “sapurināties” un parādīt sevi vēl labāk. Patiess prieks par mīluļa panākumiem!” saka Iveta.

Labi gēni
Amadeus ir vācu aitu šķirnes suns ar lielisku izcelšanos. Viņa tēvs 2016.gadā ieguva kārtējo augsto titulu - septītais no desmit pasaules elites klases suņiem. Amadeus ir nokārtojis eksāmenu paklausībā. Līdz divu gadu vecumam piedalījies un uzvarējis vairākās izstādēs. Ieguvis “Latvijas jaunā izstāžu čempiona” titulu un ir 2016.gada “Latvijas izstāžu čempions”. Iveta stāsta, ka vārdu savam mīlulim ir piemeklējusi tā, lai tas būtu īpašs, tiktu pieminēts un daudzināts viņa bērnu - kucēnu ciltsrakstos. Amadeus tiekot dižciltīgi audzināts. Tieši ar viņu Iveta pa gariem laikiem bija nolēmusi atsvaidzināt zināšanas un pieredzi, vedot savu dzīvnieku uz suņu skolu. Sakarā ar savlaicīgo suņa audzināšanu, sākot no divu mēnešu vecuma, Amadeus ir socializēts un ieturēts.
“Ārpus mājas viņš ir nosvērts, uz ielas nerej, neizrāda agresijas pazīmes, neuzbrūk citiem cilvēkiem, suņiem. Neskrien pakaļ automašīnām un riteņbraucējiem. Toties mājas teritorijā - lielisks sargs!Tieši tāpēc pirmajā suņa dzīves gadā ar viņu ir ļoti cītīgi jāstrādā. Tā arī darīju,” saka Iveta.
12 gadu laikā viņa par šo šķirni ir daudz ko uzzinājusi un iemācījusies. Viņai ir vairāki šādi dižciltīgi mīluļi, kuri reģistrēti Latvijas Kinoloģisko biedrību asociācijas sistēmā un Lauksaimniecības datu centrā. Čipi jau pirms desmit gadiem bija obligāti. “Mana pieredze ir tāda, ka šīs šķirnes suņi lauku dzīvē, daudznozaru saimniecībā, nav uzskatāmi par neproduktīviem dzīvniekiem. Tā ir universāla šķirne. Palīgs! Daudz vairāk par tikai sargsuni! Palīdz pie aitu, liellopu ganīšanas, pie vistu sadzīšanas kūtī. Katram savi pienākumi! Suņi atvieglo cilvēkam darbu. Piemēram, kad karstās vasaras dienās mazie teliņi ganībās paslēpjas krūmos, viņi labprātīgi vakaros no turienes nenāk ārā. Suņi ātri vien tiek galā ar darbiņu.. Atliek tikai dot komandu: “Meklē!” Un visi lopiņi pa vienam tiks sadzīti barā. Saimniekam atliek tikai tos pārskaitīt. Man gan vācu aitu suņi ir patikuši jau kopš bērnības. Kinofilmu varoņus Rintintinu un komisāru Reksi tika iemīļojuši lielākā daļa bērnu. Tomēr ar patikšanu vien ir par maz. Ikvienam cilvēkam, pirms iegādājas suni, ir rūpīgi jāizvērtē šķirnes piemērotība konkrētajiem apstākļiem. Ir arī jāapzinās, ka suns ir jāaudzina,” saka Iveta.

Suņiem – savs ledusskapis
Pirmo vācu aitu šķirnes suni ar ciltsrakstiem viņa savulaik esot iegādājusies kādā dzīvnieku audzētavā Alūksnes pusē. Suns ticis izskolots, plūcis laurus izstādēs. Ar to pašu arī Ivetai bijis “āķis lūpā”. 12 gadu laikā viņa savus pašas izskolotos suņus ir vedusi atrādīt neskaitāmās izstādēs. Taču ne mazāk aizraujoša esot arī ikdiena, suņu apmācīšana. Šajā ziņā saimniecei daudz palīdzot pati pirmā viņas sunīte Cara Marienburg, kura uzņēmusies tādas kā audžumammas lomu visiem pārējiem suņiem sētā. “Katrs kucēns jau no divu mēnešu vecuma nāk līdzi lielajiem suņiem visos lauku darbos, mācās, dara līdzi. Esmu novērojusi, ka vācu aitu suņi ir ļoti attapīgi. Pietiek divas reizes parādīt un viņi jau atceras un saprot, kas ir jādara,” lepojas saimniece.
Ivetas suņi nav nodoti savai vaļai un nav arī domāti nebrīvei. Viņas dzīvnieki ir audzināti paklausībā, apzinīgi, savu vietu zinoši, taču – arī draugi, kompanjoni un sirds mīļumam. Gan suņiem, gan saimniecei ļoti patīk garas pastaigas. Kad Iveta dodas izjādē ar zirgu, suņi skrien līdzi. Tāpat viņa izmanto iespēju ņemt līdzi savus suņus ogojot vai sēņojot. No ērcēm viņas saime nebaidoties. Uzreiz pēc pastaigas viņa pārbraucot pāri suņu kažokiem ar gaišas krāsas lupatiņu, kas piesūcināta ar kukaiņiem netīkamu līdzekli. Tā izdodas nolasīt ērces, pirms tās paspēj piesūkties. Izvaicāta par Ivetas suņu ēdienkarti, viņa stāsta, ka suņiem ir atsevišķs ledusskapis, kur tiek glabāta tikai šiem dzīvniekiem domāta gaļa – aitas, kazas, liellopa. Tiekot izbarota gan vārīta, gan svaiga gaļa. Specializēto suņu barību Iveta saviem mīluļiem nepiedāvā kā pamata maltīti.

Kategorijas

Kategorijas