Jārēķina un jārēķinās ar realitāti

2017. gada 3. maijs 00:00

Ar asu prātu un savu viedokli! Tāds vienmēr ir bijis Guntis Blūms, kurš jau labu laiku ir zudis no vietējās politiskās dzīves skatuves. “Dzirkstele” pārliecinājās, ka viņš joprojām cītīgi seko līdzi visam notiekošajam un par visu saka, ko domā.
- Ejot uz Latvijas simtgadi, kādas domas nāk prātā?
- Nevar noliegt, ka Latvijā notiek izaugsme. Pārmaiņu laikos vienmēr, kā saka, visādi mēsli uzpeld. Taču pamazām viss ir nostājies savās vietās. Jā, vecajai paaudzei ir nācies ciest. Manā dzimtā tāpat kā daudzās Otrajā pasaules karā viens brālis karoja leģionāros, bet otrs - sarkanajā armijā. Pēc tam daudziem bija Sibīrija. Arī manā dzimtā. Radinieki izcieta stļiniskās koncentrācijas nometnes režīmu un skarbo klimatu, atgriezās Latvijā. Pēckara gadi bija smagi. Bija grūti jāstrādā. Taču daudzi tagadējie pensionāri ir ar mazām pensijām, jo nemaz vai maz paspējuši strādāt algotu darbu atjaunotajā brīvvalstī. Deviņdesmitajos gados politikā viss bija vienkārši - Tautas fronte un interfronte. Tagad ir sarežģītāk. Latvijas politiķu vidē ir raksturīga nelaime - vieni sagrābj varu un pārējiem vairs nepiegriež vērību. Tāpēc arī cilvēki negrib stāties partijās, jo uzskata, ka neko nespēj ietekmēt. Es runāju par lielo politiku valstī. Novadā tas nav tik krasi jūtams. Saeimā frakcijas karo cita ar citu, nevis meklē, kur ir vājie punkti tautsaimniecībā. Milzīgi daudz tērē spēku un resursus savstarpējām ķildām. Cīnās tikai par noturēšanos spicē. Premjeru Māri Kučinski es vērtēju augstu, taču problēma, ka viņš nav brīvs, viņš ir atkarīgs no Aivara Lemberga. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir atkarīga no A.Lemberga un M.Kučinskis ir atkarīgs no ZZS. Kamēr nenomainīsies ZZS vadība, tikmēr būs, kā būs.
- Kā vērtējat Rīgas mēru?
- Man viņš nav jāvērtē, lai rīdzinieki vērtē! Rīgā visi zina, kas ir “Misters 20 procenti”, tāpat kā Ventspilī visi zina, kas ir A.Lembergs. Un viņi atkal stabili tiks ievēlēti! Ko tauta grib, to dabū. Rīdziniekos tiek kultivēta doma, ka galvaspilsēta uztur laukus, kuri lielā mērā pārtiek no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Bet vai Rīgā kāds ir parēķinājis, ko patiesībā lauki dod Rīgai katru gadu? Mūsu bērni aiziet studēt uz galvaspilsētas augstskolām. Bērni, kuros savus finanšu līdzekļus ir ieguldījuši gan vecāki, gan pašvaldības. Tā ir milzīga nauda! Mūsu spējīgākie, uzņēmīgākie bērni arī pēc tam paliek Rīgā vai dodas tālāk pasaulē. Uz vietas laukos paliek tie jaunieši, kuri diemžēl nav varējuši vai spējuši mācīties un veidot karjeru.
- Aktīvākie vēlētāji mūsu novadā ir seniori - “Tautas panorāmas” fani.
- Veciem cilvēkiem, tajā skaitā man, ir mode jaunos pamācīt. Un jaunie nekavējas paskaidrot, ka “vecums nenāk viens”. Tāda tā dzīves kārtība vienmēr ir bijusi un tāda tā būs. Tāpēc es atturos pārlieku pamācīt. Vienmēr jau jaunā paaudze ir gudrāka par veco. Vecajiem ir pieredze, tomēr dzīve ir jāvirza jauniem cilvēkiem. Pa kādam pieredzējušam cilvēkam derētu būt pie novada pārvaldīšanas, tomēr kopumā jādod ceļš jaunajiem. Kurš nākamajā sasaukumā vadīs novada domi, to prognozēt ir grūti. Kā ievēlētie savā starpā pa frakcijām vienosies, tā būs. Esmu iepazinies ar gaidāmajām novada domes vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem. Visos sarakstos ir cienījami cilvēki, kuriem ir arī negatīvas īpašības. Kā jau mums katram. Mēs neviens neesam ideāls. Pašlaik esošie novada domes deputāti absolūtajā vairākumā ir savu amatu cienīgi. Piemēram, internetā visvairāk lamā deputātu Valti Kraukli, taču man no laikiem, kad abi bijām deputāti, par šo cilvēku palicis iespaids kā par viszinošāko. Viņš vienmēr visrūpīgāk no visiem bija gatavojies domes sēdēm.
- Kāpēc pats nekandidējat?
- Jau otro sasaukumu, būdams pensijā, būšu pagājis malā no aktīvās dzīves. Domāju arī citiem nav viegli izšķirties par kandidēšanu, jo, tiklīdz esi piekritis, kļūsti zaglis, blēdis, muļķis. Daļa sabiedrības tā domā! Radi, draugi, bērni, mazbērni to lasa internetā... Kam tas vajadzīgs!?
- Tomēr joprojām esat SIA “Balvu un Gulbenes simnīcu apvienība” valdes loceklis, par kuru tikāt ievēlēts, kad bijāt vēl novada deputāts!
- Arī tur esmu gatavs dot vietu kādam jaunākam. Vairs nebūšu valdē. Skumji, ka pa šiem gadiem iedzīvotāju negatīvā attieksme pret slimnīcu apvienību nav mainījusies. Zināmā mērā mēs, valde, paši pie tā esam vanīgi. Slimnīca taču bija bankrotējusi! Mums bija tas jāskaidro iedzīvotājiem. Ar skaitļiem, ar faktiem! Mēs to nedarījām. Esmu redzējis slimnīcu apvienības finanšu pārskatu par 2011.gadu. Parādi tolaik bija lielāki par aktīvu vērtību. Nebija maksāts sociālās apdrošināšanas nodoklis par darbiniekiem. Kapitāldaļām nebija absolūti nekādas vērtības. Slimnīcu apvienība bija novesta tik tālu, bezatbildīgi rīkojoties ar finanšu līdzekļiem.
- Atceros, ka vēl pirms novada izveides rajona padome regulāri apmaksāja Gulbenes slimnīcas parādus.
- Izmantojot Tautas partijas ietekmi, slimnīca taisīja zaudējumus un pēc tam gada beigās attapās, ka vajag naudu. Tā tas turpinājās. Beigās bija galīga bezizeja. Arī Gulbenes slimnīcas apvienošanās ar Balvu slimnīcu neko nemainīja. Kad pašvaldības slimnīcu apvienības glābšanu uzticēja ekonomistei Alīdai Vānei un juristam Marģeram Zeitmanim, pirmajos mēnešos, kamēr tika darīts viss iespējamais, lai nepalielinās zaudējumi, bažījāmies par maksātnespējas izsludināšanas iespēju. Ja tas notiktu, slimnīcu apvienība tiktu pilnīgi likvidēta. Bija jāmeklē nauda parādu segšanai, sociālo garantiju nodrošināšanai bijušajiem un esošajiem darbiniekiem. Vēl bija vajadzīgs līdzfinansējums slimnīcu ēku renovācijai. Mēs par to visu klusējām, sabiedrībai neko daudz nestāstījām. Mums izdevās savilkt galus, un jau pirmajos gados bilance bija mazliet virs nulles. Valdē, kurā darbojos arī es, bijām vienojušies: neķidāsim pagātni, pieņemsim situāciju, kāda tā ir, un rīkosimies. Mans ieguldījums slimnīcu apvienības glābšanā ir mazs, salīdzinot ar to, ko paveikuši A.Vāne un M.Zeitmanis. Viņi ir gudri, talantīgi un darbspējīgi civēki, kurus diemžēl ne visi sabiedrībā novērtē. Drīzāk pat neieredz. Tie, kuri ķengājas, neanalizē situāciju. Ne jau velti A.Vāne ir kļuvusi veselības ministres padomniece. A.Vāne ir ar ļoti labu izglītību, asu prātu. Tā ka neapšaubāmi viņa ir savā vietā.
- Gulbenieši domā, ka pašvaldībai vajadzētu atgūt slimnīcu un pašai to vadīt!
- Domāju, ka tas varētu izdoties kādus 3 vai 4 gadus, bet pēc tam mēs nonāktu turpat, kur jau bijām. Nav jau viegli un vienkārši vadīt un noturēt slimnīcu apvienību virs ūdens. Iedzīvoties uz slimnīcas rēķina, kā kāds varbūt domā, nevar. Neviens tur nesaņem dividendes. Katrs saņem tikai savu darba algu. Un, ja tagad kāds man saka, ka Gulbenē slimnīca ir likvidēta, es parasti atbildu, lai tie, kas tā runā, aizbrauc saskaitīt automašīnas pie slimnīcas. Cik tur stundas laikā iebrauc un izbrauc! Maizes ceptuve Gulbenē arī ir likvidēta, bet pie tās automašīnas nepiestāj. Gulbenē slimnīca darbojas. Tā ir citādāka, nekā agrāk bija, bet ir! Cilvēki to izmanto. Ja slimnīcu apvienībai arī turpmāk būs prasmīga vadība, prognozēju, ka šis uzņēmums vēl diezgan ilgi pastāvēs. Zīmīgi, ka pagājušajā gadā slimnīcu apvienības sniegto medicīnisko pakalpojumu skaits ir palielinājies, neņemot vērā uz to, ka šajā reģionā iedzīvotāju skaits samazinās. Galvenie klienti jau ir vecie cilvēki, kuri nekur projām no novada nebrauc.
- Kā vērtējat novada domes darbu šajā sasaukumā?
- Viss ir darīts diezgan izsvērti. Tikai viena vaina bijusi - nav pietiekami reaģēts uz realitāti, uz to, ka iedzīvotāju skaits novadā samazinās. Un samazināsies vēl! Pēc pārdesmit gadiem novadā dzīvos puse no šobrīdējā iedzīvotāju skaita. Ar modernajām sporta bāzēm un citām ekstrām iedzīvotājus novadā nenoturēt. Cilvēki te dzīvos tikai tad, ja būs darbs un varēs pieklājīgi nopelnīt. Pašvaldībā vajag matemātiski sarēķināt, cik iedzīvotāju novadā būs pēc 10, pēc 15 gadiem, ņemot vietā administratīvās teritorijas struktūru, migrācijas tendences. Piedzīvosim vēl tādu brīdi, kad renovētā lauku kultūras namā būs vairāk krēslu nekā iedzīvotāju pagastā. Tomēr ir arī skaidrs, ka pavisam bez cilvēkiem nepaliksim. Novads ir piemērots meža produkcijas pārstrādei, lauksaimniecībai, lopkopībai. Zeme ir jāapstrādā. Šeit vēl ir potenciāls. Ir daudz neizmantotu platību. Pasaulē ir pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas. Jāņem gan vērā, ka šodien laukos darbaspēks ir vajadzīgs 4 un pat 5 reizes mazāk, salīdzinot ar padomjlaiku kolhoziem/sovhoziem. Lauksaimniecība ir modernizējusies ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Lielu ražošanas uzņēmumu novadā ir maz. Ražošana vairāk ir attīstīta Lizumā, nevis Gulbenē. Pilsēta ir pakalpojumu sniedzēja. Ja nebūs laucinieku, kuri uz Gulbeni brauc pēc izglītības, pēc medicīnas, uz aptiekām, uz autoservisiem, tad gulbeniešiem arī nebūs, ko darīt. Pilsētā iedzīvotāju skaits samazināsies proporcionāli laucinieku skaitam. Pieļauju, ka nākotnē novadā ne visiem cilvēkiem māju tuvumā būs darbs, slimnīca, skola, sporta zāle, Valsts ieņēmumu dienests un citas iestādes. Vajadzēs rēķināties ar zināmu attālumu pārvarēšanu. Pieļauju, ka visgrūtāk klāsies sievietēm pirmspensijas vecumā. Bet jaunajiem cilvēkiem no novada ir jābrauc projām - tuvāk Rīgai. Arī uz ārzemēm! Ir jāmācās, jāstrādā. Tā ir objektīva nepieciešamība.
- Algu kārtējā palielināšana novada domē. Vai pareiza rīcība?
- Nav tik lielas tās algas, ja salīdzinām ar algām citās pašvaldībās, mūsējiem tās ir pat niecīgas. Taču novada pašvaldībā algas ir lielas pret iedzīvotāju pamatmasu. Domē algas palielinās līdz ar minimālo algu valstī. Tomēr daļa iedzīvotāju ir dusmīgi, jo viņiem ir grūti iztikt. Mazas pensijas, mazas algas.
- Kam pašvaldībā būtu jāpievērš pati lielākā uzmanība?
- Ceļi ir pats galvenais jautājums. Kaut kur jau dzirdēta doma, ka varbūt mums laukos nevajag tik platus ceļus, pietiks ar šauriem, bet asfaltētiem. Laikā, kad Nikolajs Stepanovs vēl vadīja rajona padomi, es biju deputāts Daukstu pagastā un tur mēģināju panākt, lai mums būtu šauri, asfaltēti ceļi. Uz Daukstu ceļa diemžēl tādu šauru asfaltu neuzlēja. Pieļauju, ka šauro ceļu idejai būtu daudz protestētāju. Arī zemniekiem varētu būt pretenzijas. Sak, izmainīties uz tāda ceļa pretimbraucošām automašīnām būs grūti. Bet Vācijā esmu braucis pa tādiem ceļiem, kur vieta ir tikai vienai automašīnai, kā arī ir atsevišķi ceļa paplašinājuma posmi, lai izmainītos. Norvēģijā ir daudz tādu ceļu, kaut gan tam ir citi iemesli, ne naudas trūkums. Protams, pa šauriem ceļiem nevar braukt milzīgā ātrumā. Labāk braukt ar 60 kilometru ātrumu stundā pa labu asfaltu nekā ar 40 kilometru ātrumu pa dubļiem. Jāsaprot, ka visur laukos 12 metrus platus, asfaltētus ceļus izveidot nespēsim. Vēl viens jautājums, kam pašvaldībā jāpievērš uzmanība, - tāds sociālās palīdzības veids kā transporta nodrošināšana tiem, kam pašiem nav. Piemēram, ārsta apmeklēšanai, ja nav iespējams izmantot privāto vai sabiedrisko transportu. Pašvaldībai vairāk vajag nelielus autobusus, nevis lielos. Jau 1990.gadā es par to runāju. Pagāja 20 gadu un gan SIA “Gulbene autobuss”, gan pagasti tika pie nelielajiem autobusiem un praksē pārliecinās par to priekšrocībām, kad ir neliels pārvadājamo cilvēku skaits. Esmu par to, ka šā transporta izmantošana, palīdzot iedzīvotājiem, tomēr ir jāorganizē no pagastiem, nevis no novada centra. Lai SIA “Gulbenes autobuss” būtu situācijas pārvaldītāja, bet lai teikšana tomēr ir arī pagastu pārvaldēm.
- Par ko jūs esat - par rotācijas apli vai “Marķīza” ēku Gulbenē?
- Rotācijas aplis - tas ir labs un vajadzīgs projekts. Loģiski! Ir arī pēdējais brīdis piesaistīt Eiropas Savienības naudu! Brīvības iela vienmēr ir pilna ar automašīnām. Satiksme tur ir intensīva. “Marķīza” ēka jau gadiem stāv neizmantota. Šis fakts runā pats par sevi. Mēs jau gan dikti visu veco gribam aizstāvēt. Veco koku dēļ Rēzeknes ceļa rekonstrukcija novada teritorijā aizkavējās par gadu.
- Nesen novada dome izsniedza bērza ciršanas atļauju Gulbenē svešam cilvēkam, nevis privātīpašniekam. Ko teiksiet?
- Vajadzēja atvainoties un viss. Koks ir nozāģēts. Ko nu vairs... Tie ir tādi nevajadzīgi strīdi. Kļūdas visiem gadās. Skandāli ne vienmēr ir jātiražē. Cilvēkiem gadās strīdi savā starpā. Bieži vien pat nevar īsti saprast, kam ir taisnība.
- Par kuru sarakstu balsosiet novada domes vēlēšanās?
- Vēl neesmu izlēmis.

Guntis Blūms

◆ dzimis 1942.gadā, šobrīd pensionārs,
◆ bijis pirmās Gulbenes novada domes deputāts (no 2009. līdz 2013.gadam),
◆ valdes loceklis SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kopš 2013.gada 7.janvāra,
◆ Kopš 2010.gada - IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks,
◆ bijis PSRS tautas deputāts (no 1989. līdz 1991.gadam) un 1990.gadā vēstulē PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam parakstījās, ka ir par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jārēķina un jārēķinās ar realitāti

Kategorijas