Māju apsaimniekošanā – jauns pavērsiens

2017. gada 9. maijs 00:00

1620

SIA “Gulbenes nami” vēlas strādāt efektīvāk un perspektīvā priekšroku dos tiem klientiem, kuri uzticas uzņēmumam un izvēlas to kā mājas pārvaldnieku, nevis tikai atsevišķu maksas pakalpojumu sniedzēju.
Savukārt Gulbenes iedzīvotājos pamazām ceļas panika par to, ka “Gulbenes nami” it kā grasoties jau ar 1.jūniju noteikt lielāku namu apsaimniekošanas maksu, kā arī taisoties vai jau esot palielinājuši algas saviem darbiniekiem. Tik vienkāršoti nav - “Dzirkstelei” skaidro pašvaldības kapitāldaļu pārstāvis uzņēmumā “Gulbenes nami” novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.

Negrib strādāt ar zaudējumiem vai pa tukšo
A.Caunītis ir runājis par visiem šiem jautājumiem ar SIA “Gulbenes nami” valdes locekli Rihardu Kornu, kurš stāstījis, ka uzņēmumam jāplāno sava nākotne un jārēķina, lai strādātu rentabli. Šobrīd SIA “Gulbenes nami” daļai daudzdzīvokļu māju ir pārvaldniece, bet citām – tikai pakalpojumu sniedzēja, rēķinu gatavotāja, izsūtītāja, tiesvedības veicēja ar parādniekiem (ja to lūdz darīt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona vai pašu veidota biedrība) un mājas iedzīvotāju sapulču rīkotāja. Vai uzņēmumam ir vērts uzņemties tik plašu atbildību par mājām, kuras tas nepārvalda?
A.Caunītis ir sapratis, ka uzņēmums ir gatavs piedāvāt “mīkstāku” cenu politiku to māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārvaldnieka funkciju ir uzticējuši SIA “Gulbenes nami”. Savukārt citādas cenas varētu tikt piedāvātas mājām, kuras pārvalda dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona vai pašu veidota biedrība.
“Katrai mājai ir iespēja izvēlēties, kam uzticēt pārvaldīšanu un pakalpojumu sniegšanu. Tās ir demokrātiskās iespējas. “Gulbenes nami” negrib strādāt ar zaudējumiem vai pa tukšo. Ja ir mājas, kuras vēlas savu bankas kontu un pašas veikt pārvaldes funkciju, lūdzu! “Gulbenes nami” pret to nekādi neiebilst. Taču, protams, “Gulbenes nami” nemaksās par šo bankas kontu uzturēšanu. Tas jāapmaksā mājas iedzīvotājiem pašiem. “Gulbenes nami” ir gatavi par to runāt ar iedzīvotājiem un vēlas būt elastīgi,” saka A.Caunītis. Viņš arī uzsver, ka R.Korna iecere ir runāt par šiem jautājumiem, piedāvāt. “Tas nenozīmē tūlītējas izmaiņas bez variantiem,” saka A.Caunītis. Runa ir par brīvo tirgu. Tāpat kā par elektrību mēs katrs maksājam pēc sava izvēlētā tarifa, tāpat arī perspektīvā “Gulbenes nami” saviem klientiem piedāvās izvēles iespējas atkarībā no izmantoto pakalpojumu apjoma un klāsta.

Uzņēmumā iecer mainīt arī atalgojuma politiku
R.Korns “Dzirkstelei” saka, ka situācija ar maksas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumā tiek pārskatīta pēc revidenta rosinājuma. Pagaidām vēl tikai tiekot veikta izpēte. Uzņēmums līdz šim esot strādājis un sniedzis pakalpojumus iedzīvotājiem saskaņā ar 2008.gadā veiktajiem aprēķiniem. Taču deviņu gadu laikā ir mainījušās gan degvielas, gan citas izmaksas, kas ir jāņem vērā.
A.Caunītis stāsta, ka SIA “Gulbenes nami” vadītājs esot iecerējis arī pārskatīt atalgojuma politiku uzņēmumā. Ideja esot rīkoties tāpat kā daudzos darba kolektīvos, kur darbiniekam ir tā saucamā “cietā alga” un “mainīgā algas daļa”, kas atkarīga no darba slodzes, apjoma. Mainīt atalgojuma politiku uzņēmuma vadītājs vēloties tāpēc, lai darbiniekiem būtu lielāka motivācija strādāt efektīvāk. R.Korns šajā sakarā “Dzirkstelei” bilst, ka nav runa par algu palielināšanu, bet par to noturēšanu līdzšinējā apjomā.
Saskaņā ar datubāzes “Lursoft” datiem SIA “Gulbenes nami” 2016.gadā, kad tās priekšgalā vēl bija Ilgvars Kalmanis, valsts kopbudžetā ir iemaksājusi 206,70 tūkstošus eiro - par 45,86 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2015.gadā. Toties valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pagājušajā gadā SIA “Gulbenes nami” ir veiktas 2014.gada līmenī un ir mazākas nekā 2015.gadā. Nedaudz palielinājusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums ir bijis
755 817 eiro. Peļņa pēc nodokļu nomaksas - 17 926 eiro. “Lursoft” datos norādīts, ka pagājušajā gadā uzņēmumā bijuši 27 darbinieki. SIA “Gulbenes nami” ir simtprocentīgs pašvaldības uzņēmums.

Daži jau izvēlas alternatīvu
Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji Gulbenē, Lazdu ielā 7a, pirms trīs gadiem paši sāka pārvaldīt savu kopīpašumu un veiksmīgi turpina to darīt. Mājā ir izveidota biedrība ar valdi, kuras priekšgalā ir būvniecības lietu lietpratējs Andris Pētersons. “Mēs esam komercreģistrā, mums ir savs bankas konts, uz kuru iedzīvotāji pārskaita apsaimniekošanas naudu. Tagad mēs redzam, kur paliek mūsu maksātā nauda. Paši plānojam darāmos darbus, veicam cenu aptaujas, parakstām līgumus un strādājam. Mūsu mājā dzīvo pašiem savs santehniķis, savs datorspeciālists,” viņš stāsta “Dzirkstelei”. Māja Lazdu ielā 7a vairs neizmanto SIA “Gulbenes nami” kā pakalpojumu sniedzēju. Biedrība savu padarīto darbu kontā ieskaita mājas jumta, siltummezglu, elektrosistēmas, balkonu sakārtošanu, pagrabu logu (ar ventilāciju) nomaiņu, bēniņu nosiltināšanu, ārdurvju nomaiņu, asfalta uzliešanu pagalmā, automašīnu stāvvietu izveidi, sētas apjošanu ap māju. Tas viss ir paveikts, neņemot bankā kredītus. Turpmāk paredzēts atjaunināt betona apmales, siltināt mājas pamatus, bet nākamgad - siltināt māju (projekts jau apstiprināts būvvaldē).
Pēc A.Pētersona aplēsēm, šobrīd Gulbenes pilsētā ir vēl kādas septiņas daudzdzīvokļu mājas, kuras izvēlējušās neatkarības ceļu un vēlas iztikt bez SIA “Gulbenes nami” aizbildniecības. Tagad Lazdu ielā 7a visi mājas apsaimniekošanā veicamie darbi tiekot izdarīti trīsreiz lētāk. Taču A.Pētersons uzsver – ne visas mājas var akli sekot šādai pieredzei. Pirmkārt, viņš iesaka apdomāt, vai mājā ir zinoši iedzīvotāji, kuri palīdzēs pārvaldīt kopīpašumu. Noteikti vajagot kādu speciālistu celtniecības lietās. Otrkārt, noteikti jāveido oficiāla biedrība, lai viss būtu pārskatāms. “Tas nav grūti. Vajag savu grāmatvedi, jo reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz pārskats par ienākumiem un izdevumiem,” saka A.Pētersons.

Uzziņai
◆ Minimālā mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa nav noteikta nevienā normatīvajā aktā – jo šiem maksājumiem ir jābūt balstītiem uz reāliem pasākumiem nama uzturēšanai tehniskā kārtībā. Dažādām ēkām tie, protams, ir atšķirīgi.
◆ Uz dzīvojamajām mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par minētajiem pasākumiem un ar tiem saistīto maksājumu kārtību un apmēru (tātad neliekas par māju ne zinis) attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
◆ Ja dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši par sava nama uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību un izdevumu apmēru (Dzīvokļu īpašuma likuma 13.pants) ar balsu vairākumu (likuma 16.pants un 17.pants), tad viss notiek pēc viņu ieskatiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Māju apsaimniekošanā – jauns pavērsiens

Kategorijas