Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Izaudzina piecus bērnus un uzņemas aizbildnību

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2017. gada 12. maijs 00:00

3200
Izaudzina piecus bērnus un uzņemas aizbildnību

Gulbeniešiem Allai un Kamilam Rahimoviem ir seši bērni, pieci – pašu un mazdēls, kas ņemts aizbildniecībā. Abiem vecākiem visi ir vienlīdz mīļi. Sākumā bāriņtiesa vēlējās, lai aizbildnību par četrgadīgo Ruslanu uzņemas četrus mēnešus, taču ne velti mēdz teikt, ka nav nekā pastāvīgāka kā - pagaidām. Ir pagājuši 10 gadi, Ruslans mācās 8.klasē, aktīvi spēlē basketbolu un ir Rahimovu ģimenes pilntiesīgs loceklis.

Visa pamatā – nesavtīga mīlestība
“Visus šos gadus Ruslana māte, kurai tika atņemtas bērna audzināšanas tiesības, nav interesējusies par dēlu, nav atcerējusies viņu pat dzimšanas dienās. Bet katram bērnam ir svarīgi just, ka viņu mīl un atbalsta. Mēs priecājamies, ka sacensībās mazdēla U15 komanda ir izcīnījusi 1.vietu. Arī Mātes dienā, kad skolā notiks koncerts māmiņām, uz to ir jāiet, lai bērnos neradītu rūgtumu ar savu nevērību vai vienaldzību. Visi bērni, ne tikai mazāko klašu skolēni, gaida savu māmiņu,” atzīst A.Rahimova. Protams, nav vienkārši uzņemties aizbildnību, tomēr Alla ne brīdi nešaubījās. Viņa ir pārliecināta, ka svarīgākais - kādā ģimenē bērns aug. Vecmāmiņa ievērojusi, ka ir vecāki, kuri neinteresējas, kādas ir bērnu sekmes skolā, neiet uz sapulcēm. “Tagad skolotāji uzsver, ka viņi tikai palīdz mācīties. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir jāsaprot – zināšanas ir vajadzīgas viņiem, nevis vecākiem, skolotājiem vai kādam citam. Kad no skolas pārrodas Ruslans, es jau zinu, kādas atzīmes viņš ir saņēmis, vai arī to, ka ir kādas piezīmes. Visu var apskatīt internetā e-klases informācijā,” skaidro A.Rahimova.
Viņu sarūgtina, ka vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, bet bērnus pamet vecvecākiem vai pat kaimiņiem. “Tagad to tik vien dzird – nauda, nauda, nauda...” secina Alla. Viņai ar vīru nauda nav galvenais dzīvē. Lai gan ģimene visus šos gadus dzīvo daudzdzīvokļu mājā un nav iegādājusies savu automašīnu, ir saglabāta mīlestība. “Ja ir mīlestība, tad uz visu mūžu,” saka Kamils. Nav brīnums, ka saticībā un labvēlīgā vidē izaug brīnišķīgi bērni. Sevišķi bieži uz Gulbeni atbrauc jaunākais dēls Renāts. “Mums ir vislabākā mamma! Zinu, ka vienmēr palīdzēs. Tagad gribu palīdzēt vecākiem, bet viņi to negrib pieņemt. Uzskata, ka arvien vēl esmu bērns, vai arī kautrējas, bet cenšos,” saka Renāts. Tiesa, Mātes dienā atbraukt viņš nevarēs, jo piedalīsies futbola sacensībās.

Ceļo kopā ar bērniem un mazbērniem
Kamils atceras, ka Alla vēlējusies piecus bērnus, un tie viņai ir – divas meitas un trīs dēli. Ruslana tēvs Vadims strādā celtniecībā Anglijā, Jūlija ir friziere, Dina ir bērnudārza audzinātāja Rīgā un studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, Renāts ir IT speciālists, bet Marats joprojām ir kopā ar vecākiem, jo kopš dzimšanas ir pirmās grupas invalīds. Alla kopā ar dēlu dodas gan tuvos un tālos ceļojumos, gan katru trešdienu piedalās invalīdu pasākumos, gan brauc uz sacensībām Alūksnē, Balvos un citviet, kā arī Gulbenes novadā. “Maratam patīk piedalīties sacensībās, reizēm viņš uzvar, reizēm zaudē, jo vajadzīga gan prasme, gan veiksme. 24.maijā būs sacensības Gulbenes sporta centrā,” stāsta Alla.
Kad no Rīgas atbrauc Renāts, var doties izbraukumos pa Latviju un Igauniju. “Esam apceļojuši visu Latviju un pusi Igaunijas. Ir tik daudz skaistu vietu! Braucam arī uz Rīgu, kur apmeklējam zoodārzu un botānisko dārzu,” skaidro A.Rahimova.  “Zinu, ka mammai patīk kaut kur aizbraukt, tāpēc bieži kopā dodamies īsākā vai garākā ceļojumā. Kopā bijām arī Vācijā,” saka Renāts.
Pagājušā gada 18.novembrī mātei dzimšanas dienā īpašu pārsteigumu sagādāja Dina, uzdāvinot ceļojumu uz Milānu. “Trīs dienas Itālijā kopā atpūtāmies, turklāt par visu bija padomāts,” atklāj Alla.

Mātes mantojums – visgardākie pīrādziņi
Alla ir dzimusi Gulbenē. Viņa ar māsu auga divatā, bet vienmēr šķitis, ka ģimenē vajag lielāku bērnu pulciņu. “Ja ir tikai viens bērns, viss tiek gādāts un dots tikai viņam. Viņš tiek pārāk uzmanīts un lolots. Taču jāsaprot, ka visu mūžu neviens nedzīvos vecāku paspārnē, pašam ar visu būs jātiek galā un arī jāiemācās dalīties,” uzskata Alla. Viņa atceras savu bērnību, kad daudz laika pavadīja pagalmā kopā ar kaimiņu bērniem. “Kad pārnācām no skolas, paņēmām kādu maizes gabalu un laukā – pagalmā. Toreiz nebija ne mobilo telefonu, ne datoru, tāpēc vasarā braucām ar riteņiem, ziemā slēpojām... Tikai ārā! Arī tad, kad mūsu bērni bija vēl mazi, mājas pagalms skanēja dažādu spēļu un rotaļu čalās, bet tagad ir klusums,” salīdzina A.Rahimova.
Viņa atceras, ka vecāki visu laiku strādāja, turklāt vēl mācījās, tomēr bērni bija labi aprūpēti. “Kopā ar mammu apguvu prasmi gatavot ēst. Sevišķi gardi bija viņas pīrādziņi un virtuļi, kādus tagad cepu pati. Uz mežu braucām ogās un sēnēs, dārzā izaudzējām saknes. Toreiz veikalos maz ko varēja nopirkt, plaukti bija tukši. Tagad visa ir diezgan, bet trūkst naudas,” secina A.Rahimova.
Tagad šīs prasmes mantojusi mazmeita Liāna, kura Ogres tehnikumā apgūst viesmīles profesiju. “Man vecmāmiņa ir kā mamma, jo bieži mani pieskatīja, kad biju maza. Arī mācīja, palīdzot pildīt mājasdarbus skolai. Viņa ļoti labi gatavo, tāpēc esmu no viņas to iemācījusies,” stāsta Liāna. Tiesa, tagad viņa nevar bieži atbraukt uz Gulbeni, bet vismaz reizi mēnesī vai divos mēnešos te ciemojas. Rūpes, padoms un mīlestība ir vērtīgākās dāvanas, ko cilvēkbērns var saņemt. Tās nevar nopirkt vai izmērīt, bet var sajust.


◆ Allas bērni: Vadims, Jūlija, Dina, Marats un Renāts.
◆ Mazbērni:
Ruslans, Matvejs, Ksenija, Liāna, Viktors.
Kategorijas

Kategorijas