Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

7 kognitīvie aizspriedumi, kas ietekmē mūsu naudas tērēšanas paradumus

.
Reklāmraksti

2017. gada 18. maijs 09:56

228
7 kognitīvie aizspriedumi, kas ietekmē mūsu naudas tērēšanas paradumus

Ikvienam patīk domāt, ka viņš ir racionāls patērētājs – lēmums iegādāties vienu vai otru produktu balstīts vērā ņemamos argumentos, izvērtējot gan preces cenu, gan kvalitāti. Taču patiesībā bieži vien mūsu izvēlēm nav nekāda sakara ar konkrētās preces īpašībām – vienu vai otru pirkumu izdarīt mums liek gan mūsu emocijas, gan kognitīvie aizspriedumi, kuri galu galā apmāna mūs pašus.

Turpinājumā daži kognitīvie aizspriedumi, kas liek mums iztērēt vairāk naudas, nekā plānots:

Paļaušanās uz pirmo iespaidu

Apmeklējot lielveikala izpārdošanas, pircējs par preces cenu spriež, ņemot vērā pirmo informāciju. Piemēram, plakāts, kas vēsta, ka mobilais tālrunis agrāko 300 eiro vietā tagad maksā tikai 200 eiro, daudziem liek sajūsmā saberzēt rokas, taču tikai tādēļ, ka ir zināma preces pamata cena bez atlaides.

Tomēr jāņem vērā, ka pārdevēji šo triku mēdz izmantot savā labā, dažas dienas pirms izpārdošanas paceļot preces regulāro cenu, lai pēc tam varētu piedāvāt ļoti lielu atlaidi. Ar to vajadzētu rēķināties, apmeklējot nākamo izpārdošanu lielveikalā.

Pūļa efekts

Nav noslēpums, pūļa efektam ir milzīgs spēks. Tas ietekmē arī naudas tērēšanas paradumus. Kā spilgtu piemēru var minēt sekošanu modes tendencēm – apģērbs tiek iegādāts nevis racionālu iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka tāda gluži vienkārši ir mode. Sekošana pūlim var ietekmēt arī citus lēmumus, piemēram, mūzikas un izklaides izvēli, jo tas ir modē un tā tagad dara visi.

Protams tas nebūt nenozīmē, ka sekot pūlim ir milzīga kļūda. Īstā problēma rodas, ja tas tiek darīts bez domāšanas. Tādēļ ikreiz, kad jāpieņem kāds finansiāls lēmums, veic izpēti un pieņem lēmumu, kas balstīts Tavās reālajās vajadzībās un iespējās, nevis citu ieteikumos!

Izvairīšanās no nožēlas

Nekas neliek justies tik slikti, kā atklāsme, ka iegādātā prece tomēr izrādījusies nevajadzīga un bijusi viena vienīga naudas izšķiešana. Lai no tā izvairītos, mēs izdomājam dažādus argumentus un attaisnojumus, jo nevēlamies atzīt, ka iegādātais nav bijis izdotās naudas vērts, sevišķi, ja tā dēļ noformēta, piemēram, kredītlīnija.

Lielākā problēma ir tā, ka šādi rīkojoties mēs dodam sev zaļo gaismu sliktu lēmumu atkārtotai pieņemšanai.

Aizspriedumi

Mūsu lēmumus ietekmē arī dažādi aizspriedumi un tendence redzēt tikai tos faktus, kas apstiprina mūsu viedokli. Piemēram, ja cilvēks dod priekšroku viena konkrēta modeļa telefonam, pārējos viņš vienmēr centīsies saskatīt trūkumus, pat, ja tie nebūs pamatoti.

Šāds domāšanas veids mazina spēju spriest objektīvi un līdz ar to arī pieņemt izdevīgus lēmumus. Labākais veids, kā sevi pasargāt no šīs tendences, ir neignorēt arī to informāciju un viedokļus, kas ir pretrunā ar Tavu pārliecību.

Strausa sindroms

Cilvēkam ir tendence ignorēt sliktas ziņas, cerot, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Taču ir skaidrs, ka šāda attieksme situāciju nevis uzlabo, bet var padarīt daudz sliktāku. Tādā veidā cilvēki mēdz reaģēt arī uz finanšu problēmām, piemēram, ja pienākusi vēstule par nenokārtotām parādsaistībām, tā paliek neatvērta. Taču problēma neizzūd – tā kļūst tikai lielāka.

Tikt vaļā no šī sindroma nav viegli – atzīt savas kļūdas un problēmas mēdz būt sāpīgi, taču tas ir vienīgais veids, kā uzlabot savu situāciju ilgtermiņā.

Pašpārliecība

Vēl viens aspekts, kas mums liek aizmirst par piesardzību un riskēt vairāk, ir pašpārliecība. Piemēram, tirgojoties ar akcijām cilvēks ir piedzīvojis veiksmi un tas viņam ir licis sajusties kā zinošam speciālistam. Šī pārliecība, savukārt, viņam likusi uzņemties lielākus riskus, neizvērtējot reālo situāciju, un, kā zināms, risks ne vienmēr atmaksājas.

Ir labi priecāties par izaugsmi un sasniegumiem, taču bīstami tas kļūst tad, ja sāk šķist, ka esi liels eksperts. Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, der atcerēties, ka nav iespējams zināt visu.

Tieši tādēļ pirms lielāku finansiālu lēmumu pieņemšanas, piemēram, apdrošināšanas noformēšanas, ieguldījumu veikšanas vai kredīta ņemšanas, ir vērtīgi iepazīties ar dažādiem viedokļiem un zinošu speciālistu ieteikumiem, lai spētu izdarīt pareizāko izvēli.

Ieradumi

Liela nozīme ir arī mūsu ieradumiem un grūtībām tos mainīt. Mums ir tendence turēties pie ierastā pat tad, ja zinām, ka ir pieejams kaut kas labāks un izdevīgāks. Tas attiecas uz dažādām dzīves sfērām – mājokli, darbu un pat iemīļotajiem džinsiem.

Taču, baidoties no pārmaiņām, var palaist garām daudz labu iespēju, turklāt palikšana pie ierastā mēdz izmaksāt pārāk dārgi. Lūk, daži piemēri, kā ieradumi var ietekmēt finansiālo situāciju:

  • Cilvēks ir uzticīgs kādam konkrētam zīmolam, neskatoties uz to, ka pieejama arī lētāka un nebūt ne sliktāka alternatīva;

  • Viņš izmanto ierastā mobilo sakaru operatora pakalpojumus, pat, ja par to sanāk pārmaksāt;

  • Savā ieguldījumu plānā cilvēks nav veicis nekādas izmaiņas kopš tā izveides, neskatoties uz to, ka viņa finansiālā situācija kopš tā laika ir būtiski mainījusies

Pārmaiņas var būt biedējošas – ar šīm sajūtām saskaramies mēs visi. Tomēr, lai sāktu doties pareizā virzienā, pietiks ar mazām pārmaiņām. Piemēram, ja esi nolēmis atteikties no ierastā zīmola precēm, jo apzinies, ka tām pieejamas labas alternatīvas, uzreiz neatsakies no tā pavisam, bet pārmaiņas ievies pakāpeniski, aizvietojot dažus ierastos produktus ar citiem.

Vēl viens veids, kā izkļūt no ieraduma ciešajām ķetnām, ir izdarīt izvēles, neņemot vērā pieredzi – it kā visu sāktu no nulles. Tā vietā, lai veikalā atkal stieptos pēc labi zināmā vai uz ieguldījumu kontu pārskaitītu ierasto naudas summu, pavaicā sev, kas ir izdevīgākais un labākais tieši šajā konkrētajā situācijā.

Kategorijas

Kategorijas