Kontrolēs frizētavas un kafejnīcas

2010. gada 8. oktobris 06:26

1960

Iespējams, ieejot kādā frizētavā vai kafejnīcā, apmeklētāji vairs nedzirdēs skanam radio vai mūzikas CD, jo kopš septembra vairāk tiek kontrolēta mūzikas atskaņošana publiskās vietās. Lai tā skanētu likumīgi, uzņēmuma īpašniekam par to ir jāmaksā.

Saskaņā ar Autortiesību likumu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās ir jāmaksā. Kā liecina atbildīgās organizācijas - biedrības “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pieredze, uzņēmēji, īpaši reģionos, bieži nav informēti, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība un tādēļ to neievēro.

Ir pret šādiem maksājumiem
Gulbenē par mūzikas likumīgu atskaņošanu pašlaik rūpējas tikai daži uzņēmumi. Viens no tiem ir frizētava “Visai ģimenei”. Frizētavas īpašniece Vēsma Upīte “Dzirkstelei” stāsta, ka atlīdzības maksājums atkarīgs no tā, cik liela ir frizētava, proti, no kvadrātmetriem. “Par mūzikas atskaņošanu frizētavā sanāk maksāt apmēram 36 latus gadā. Es šo maksājumu jau veicu ceturto gadu,” stāsta V.Upīte.
Vaicājot, vai nav sajūta, ka ar dažādiem maksājumiem uzņēmumus, kas cīnās un vēl “elpo”, grib piespiest pie zemes, frizētavas īpašniece atzīst, ka tāda sajūta ir. “Visur prasa tikai maksāt. Uzskatu, ka par mūzikas atskaņošanu frizētavās nevajadzētu iekasēt maksājumu. Kā to var izkontrolēt, kas skan. Varbūt es pats esmu izcils solists un ierakstu savas dziesmas, kuras pēc tam klausos. Un kā var zināt, ka visiem dziedātājiem pēc tam godīgi samaksā. To es neizprotu,” savās pārdomās dalās V.Upīte.
Līdzīgās domās ir arī frizētavas “La Rosa” īpašniece Žanna Lūse, kurai arī ir licence. “Mēs netaisām naudu ar mūzikas atskaņošanu. Tā nav diskotēka! Neesmu arī pārliecināta, vai šī nauda aiziet līdz izpildītājiem. Visur, kur vien iespējams, grib no mums paņemt naudu. Laikam negrib pieņemt to, ka kaut kāds mazs uzņēmums vēl peld virs ūdens. Mums tikai jābaro lielās haizivis, par to vistrakāk arī sāp sirds,” saka Ž.Lūse.

Kādas frizētavas īpašniece, kurai nav licences, uzskata, ka par mūzikas izmantošanu atmosfēras radīšanai frizētavā nebūtu jāmaksā. “Ja tā būtu izklaides vieta, kur es kā uzņēmēja ar to gūstu peļņu, tad par to arī varētu iekasēt naudu,” uzsver frizētavas īpašniece.

Domā, ka problēmu nebūs
Vai uzņēmēji Latvijas reģionos mūziku atskaņo likumīgi, to pastiprināti apzinās un informēs par nepieciešamajām licencēm uzņēmējiem LaIPA reģionālie pārstāvji, kas kopš septembra darbojas desmit pilsētās, tajā skaitā arī Gulbenē.
Reģionālā pārstāve Gulbenē Aija Smeile “Dzirkstelei” skaidro, ka sākumā uzņēmējus vienkārši informēs, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība. “Daudzi to nezina, nav informēti, tāpēc iešu, runāšu un skaidrošu, ka likumā ir paredzēts maksāt par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās. Šī summa jau nav tik liela, lai to nevarētu samaksāt. Domāju, ka uzņēmēji, iepazīstoties ar likumdošanu, būs saprotoši un problēmu nebūs,” saka A.Smeile.
Viņa norāda, ja maksājums par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās netiek veikts, tiek piemērota soda nauda līdz 200 latiem. “Gadā divas reizes var pārbaudīt konkrēto publisko vietu un uzlikt soda naudu, un sods ir liels,” uzsver A.Smeile.

Var tikt ierosināts pat kriminālprocess
Autortiesību likums paredz, ka mūzikas fonogrammu atskaņošana publiskās vietās (vienalga, vai tā tiek atskaņota ar radio, TV, CD, datora vai cita mūzikas nesēja palīdzību) bez atlīdzības maksājuma veikšanas ir nelikumīga un var būt pat krimināli sodāma. Sekas nelikumīgai mūzikas izmantošanai - pēc divu administratīvu sodu uzlikšanas var tikt ierosināts kriminālprocess. Tas nozīmē, ka veikalu, bāru, kafejnīcu, salonu un citu sabiedrisku vietu īpašniekiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā.

Latvijā šo maksājumu veikšanu uzrauga un par mūzikas likumīgu atskaņošanu atbild biedrība LaIPA, kas aizstāv blakustiesības, kas pieder mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un Latvijas autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Maksājamās atlīdzības lielums ir atkarīgs no tā, kāda nozīme uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai – vai tā tiek izmantota kā fona mūzika (lielveikali, frizētavas, saloni, solāriji, slidotavas, spēļu zāles, arī kafejnīcas, bāri, restorāni) vai ir saimnieciskās darbības būtiska sastāvdaļa (mūzikas un deju klubi; kafejnīcas, bāri, restorāni, kuros ir paredzētas dejas; aerobikas, deju nodarbības un priekšnesumi). To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos – apmeklētāju skaita un ieejas maksa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kontrolēs frizētavas un kafejnīcas

Kategorijas