Nedomāju, ka būšu lauksaimnieks

2017. gada 13. jūnijs 00:00

2437

Dzimtās zemes pievilkšanas spēkam, ir grūti turēties pretim. Tas sauc un aicina atgriezties mājās. Šim spēkam nespēja pretoties arī Aigars Vajevskis, kurš trīspadsmit gadus dzīvoja un strādāja Īrijā, cītīgi krājot nopelnīto, jo nekad netika atteicies no domas, ka pienāks laiks un viņš atgriezīsies Latvijā. Kopš pagājušā gada ziemas Aigars atkal dzīvo un saimnieko savā dzimtajā pusē.
“Labi varēju nopelnīt, tomēr visu laiku gribējās atgriezties. Dzīvojot Īrijā, centos sev iestāstīt, ka esmu mājās, bet tas neizdevās. Nekas īsti Īrijā arī nesaistīja, jo bija tikai darbs un no tā - ceļš uz īrētu dzīvesvietu. 2007.gadā ar mērķi iegādāties lauku māju biju atbraucis ciemos uz Latviju. Meklēju šādu iespēju, līdz Daukstu pagastā nopirku “Kalna Dambeniekus” - nelielu dzīvojamo māju ar dažām saimniecības ēkām un divdesmit hektāriem zemes. Galvenais noteikums bija, lai lauku īpašums atrastos aptuveni sešus kilometrus no centra, lai uz to nevajadzētu braukt pa grunts ceļu, bet pa asfaltu,” savu izvēli pamato Aigars. Ar plašu rokas vēzienu saimnieks norāda uz divus hektārus lielu dīķi, kurā šogad jau ielaistas karpas, bet rudens pusē tajā iemājos arī zandarti. Īpašuma zemākajās vietās ir plānots izrakt vēl kādu dīķi foreļu audzēšanai. Izrādās, ka Aigaram labprāt patīk makšķerēt arī pašam. Ir doma arī par zivju pārdošanas iespējām.

Ģimenē - tēvs un divas mātes
Lai pamatīgāk izzinātu lauksaimnieciskās saimniekošanas metodes un gūtu pieredzi, viņš trīs mēnešus uzturējies Dānijā, kur, apmeklējot lauksaimniekiem rīkotos kursus, ticis pie dažādiem sertifikātiem, tāpēc Aigaram, piemēram, nav jāpērk veterinārārsta pakalpojumi. Dānijā izieta arī mācību prakse. “Jau tad, kad biju pieņēmis lēmumu atgriezties Latvijā, zināju, ka vēlos audzēt nevis gaļas lopus vai slaukt govis, bet pievērsties kaut kam citādākam, kā šajā pusē nav. Izvēlējos strausus. Pieredzes apmaiņā biju aizbraucis pie strausu audzētājiem uz Kuldīgu, kur ganāmpulkā ir 123 strausi. Noskaidroju, ka strausu gaļai ir labs noiets. To, piemēram, iepērk Mārtiņš Rītiņš. Saimnieks ieteica uzreiz neiegādāties desmitiem strausu, bet tikai vienu strausu tēvu un divas mātes, jo tā skaitās kā viena ģimene. Man bija izdevība iegādāties arī trešo strausu māti. Sākumā bažījos, vai ģimene pieņems vēl vienu māti. Pieņēma un tagad visi labi satiek. Strausus, vēl strādādams Īrijā, iegādājos Vācijā. Kad atvedu, visi bija gadu veci. Nu jau gan svarā būs sasnieguši gandrīz simts kilogramu,” Aigars iepazīstina ar lielo putnu ģimeni. Izrādās, ka pirmos trīs gadus pēc izšķilšanās strausi olas nedēj, tāpēc bijis zināms risks – sāks dēt olas vai ne. Dēt sākušas visas trīs strausu mātes. Esot dienas, kad katra izdēj pa vienai olai. Pagājušajā gadā, kas bijis pirmais dēšanas gads, Aigars saskaitījis pavisam sešdesmit strausu olas. “Šogad iegādājos inkubatoru. Pie manis bija atbraucis paipalu audzētājs Jānis Ķelle, kurš tomēr ieteica inkubatoru vēl neizmantot, atstājot olas pērklī un ļaujot strausu mātēm pašām izperināt mazuļus. Viņas to arī cītīgi dara. Uz olām strausi sēž četrdesmit dienas. Mātes pa dienu, tēvs – pa nakti. Rēķinu, ka drīzumā vajadzētu izšķilties pirmajam mazulim,” stāsta Aigars.

Obligāta nepieciešamība - izskriešanās
Strausu izmitināšanai Aigars uzbūvējis vieglu novietni, kam durvis stāv vaļā visu gadu. Tikai ziemā puteņa laikā tās tiek pievērtas. Strausi spējot izturēt pat mīnus trīsdesmit grādu salu. Ziemā viņi pat izvēloties pagulēt sniegā, jo putniem ir augsta ķermeņa temperatūra. Tiklīdz strausu būs vairāk, nojume, kas šobrīd paredzēta četrām ģimenēm, tiks paplašināta, jo katrai ģimenei vajag savu telpu ar nožogojumu, lai starp putniem neizceltos karš. Arī strausu ēdināšana vismaz pagaidām problēmas saimniekam neradot. Esot iegādājams speciāls barības maisījums, kas gan maksājot dārgi. Lētāk esot atsevišķi iegādāties barības sastāvdaļas un atbilstoši prasībām pašiem tās samaisīt. Dienā ziemas mēnešos viens strauss apēd 3,5 kilogramus šī maisījuma. Vasarā ēdienkarti papildina arī zāle. Dzirdināšanai ūdens novietnē tiek pievadīts no akas. Tā kā zemes nav daudz, tad Aigars par graudu audzēšanu nedomā, bet tos pērk no zemniekiem. Pagaidām strausu pastaigām ir ierīkota neliela pagaidu teritorija, bet drīzumā tiks iegādāts augsts žogs, kas ieskaus daudz plašāku laukumu, jo strausi ir putni, kam obligāti nepieciešams izskrieties, lai neatrofētos muskuļi, tāpēc laukumam jābūt vismaz simts metru garumā. “Ja viss ies, kā plānots, tad šogad putnu ganāmpulkā vajadzētu būt aptuveni piecdesmit mazajiem strausiņiem, tāpēc šāds laukums noteikti ir vajadzīgs,” secina saimnieks.

Izvēlas jaukto lauksaimniecību
Aigars nolēmis pievērsties arī šķirnes trušu, aitu, vistu, pīļu un tītaru audzēšanai. Jau tagad pa novietni danco sešas jaunaitiņas, kam drīzumā pievienosies vēl citas. Latvijas tumšgalvju aitu šķirni viņš izvēlējies, sekojot īru ieteikumam, bet aitu audzētāja Valkas novadā ieteicis šķirņu dažādošanai aitu pāri atvest arī no Īrijas. Aitu ganāmpulka lielumu noteiks tā izganīšanai atvēlamā platība. Ir doma arī par nelielu briežu dārzu un bišu saimēm, bet tas ir tikai sapnis. “Ar bitēm neesmu darbojies, tāpēc aizņemšos no kaimiņa kādu stropu, lai saprastu, vai no manis var iznākt arī bitenieks,” smejas Aigars.
Aiz žoga kašājas brūnās vistas, bet truši drīzumā, kad būs gatavi būri, uz “Kalna Dambeniekiem” tiks atvesti no pagaidu mītnes. Šīs izvēles noteicošais faktors ir ekoloģiski tīra produkcija. “Es visu esmu apņēmies veidot pamazām, vērojot, kas aug labāk, kam labāks noiets. Nekad nebiju domājis, ka nodarbošos ar lauksaimniecību, bet arī dzīvoklī vien sēdēt man nepatīk. Ar laiku arī šo māju gribu pārveidot tā, lai varētu te pārcelties uz dzīvi pavisam. Vismaz šobrīd savu nākotni redzu “Kalna Dambeniekos”. Gribu iegādāties arī nelielu traktoru un pļaujmašīnu, jo aitām un trušiem ziemā būs vajadzīgs siens. Pagaidām tehnikas jautājumos esmu draugos ar tuvākajiem kaimiņiem. Esmu domājis, vai man būtu pa spēkam īstenot savus plānus, ja nebūtu devies peļņā uz Īriju. Droši vien viss būtu atkarīgs no tā, kāds Latvijā būtu darbs. Ja tomēr mana saimniekošana un ieceres būs lemtas neveiksmei, vienmēr varu atgriezties Īrijā, kur ir gan darbs, gan paziņu loks, tomēr to negribētu,” stāsta Aigars. “Es vēl esmu saimniekošanas pašā sākumā, jo visu sāku no nulles.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedomāju, ka būšu lauksaimnieks

Kategorijas