Izdzīvo Krapas agrāko godību

2017. gada 16. jūnijs 00:00

1730

Sestdien, 17.jūnijā, pulksten 15.00 uz satikšanos Daukstu pagasta Krapā ir aicināti gan Krapas iedzīvotāji, gan cilvēki, kuri uzskata sevi par Krapai piederīgiem. “Randevu Krapā” - tā saucas pasākums, kurā būs gan amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi ar dziedāšanu un teātra spēlēšanu, gan izrādīsies amatu mājas “Rožceliņš” čaklās rokdarbnieces, gan lielā katlā uz uguns smaržos zupa un uzvirmos atmiņu stāsti, kas sāksies ar vārdiem: “Krapā reiz bija...” Krapā tiešām kādreiz kūsāt kūsāja dzīvība kā ikvienā nelielā, bet apdzīvotā vietā, kas vēsturiski izveidojusies ap muižas centru.

Nosaukums - no Kropfenu uzvārda
Krapas nosaukums cēlies no tās īpašnieku Kropfenu uzvārda, taču vēlāk īpašnieki vairākkārt mainījušies. 1592.gadā muiža piešķirta mūža valdījumā Košezkim. Kā pēdējais muižas īpašnieks vēstures faktu ruļļos minēts majors Hertzbergs. Muižas ēkas ir celtas 19.gadsimta otrajā pusē no sarkanajiem ķieģeļiem, teritorijā ir 4,92 hektārus liels parks. Muižas parkā joprojām atrodas liels dīķis, kurā vienmēr krāšņi ziedējušas baltās ūdensrozes. Pirms pāris dienām, apskatot Krapas muižas parku un dīķi, secinājām, ka parks ir nedaudz sakopts.
Senas fotogrāfijas stāsta par trīsdesmitajiem gadiem, kad Krapā darbojusies arī mazpulku organizācija un rīkoti karoga svētki. Tad ar krapēniešiem pie Kapu kalna tikties ieradies pat Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, rīkots plašs tirgus un zirgu – vilcēju sacensības.

Valdīja liela rosība
Kopsaimniecība “Savienība” sen vairs nepastāv, saglabājušās tikai cilvēku atmiņas. Laikraksts “Cīņa” 1960.gadā rakstīja, ka kalpam Jānim Silauniekam kolhozs ierādījis zemi un palīdzējis uzbūvēt māju. Šo faktu nesenā sarunā ar “Dzirksteli” atcerējās arī Aina Maltauniece, kas visu mūžu palikusi uzticīga Krapai, arī viņai māju uzbūvēt palīdzējis kolhozs.
“Sāku mācīties pamatskolas 5.klasē, kad mani vecāki no Kamaldas pārcēlās uz dzīvi “Dravenieku” mājās, tā bija plaša divstāvu ēka. Pagalma vienā malā stāvēja no pamatīgiem laukakmeņiem būvēta kūts, kurā atradās kopsaimniecības lopi. Tolaik Krapas mazā skola, kurā bija tikai četras klases, bija jau likvidēta. Krapas centrā bija veikals, pasta nodaļa, kolhoza “Savienība” kantoris, neliela pienotava, bibliotēka, sakaru kantoris. Kolhoza mehānisko darbnīcu otrajā stāvā atradās klubs, kurā notika kora un ansambļa mēģinājumi, cilvēki nāca uz ballēm. Katru otro dienu rādīja kino. Kopā ar citiem puikām muižas parkā spēlējām volejbolu. Siltajā laikā nebija labākas peldvietas par Krapas lielo dīķi ar baltajām ūdensrozēm. Tur arī makšķerējām. Atceros, kā mans tēvs un māte dziedāja Krapas korī un brauca pat uz dziesmu svētkiem. Lai dotos uz mācībām Galgauskas pamatskolā, tolaik pusi no lielā autobusa piepildīja tikai Krapas bērni vien. Valdīja liela rosība, tāpēc tagad, braucot cauri Krapas centram, iesmeldzas sirds,” atceras Imants Ilgažs.
Joprojām uz savu vecāku māju, kur brīvdienās galvenokārt saimnieko meita Egija un dēls Emīls, brauc arī Egons Kliesmets. Viņa tēvs Eduards varējis lepoties ar savu motociklu un automašīnu. Egons atceras, kā krapēnieši gaidījuši, kad sāks darboties Cesvaines televīzijas tornis, lai iegādātos televizorus. Cerīgi runāts, ka Krapā tiks uzcelta pirts un veļas mazgātava, spriests arī par ēdnīcas un maizes ceptuves izbūvi.
Šodien grūti noticēt, ka Krapā savulaik darbojies koris ar četrdesmit dziedātājiem, starp kuriem bijis arī “Savienības” priekšsēdētājs Osvalds Baldonis. Kur nu vēl divpadsmit vīru vokālais ansamblis, sieviešu ansamblis un sieviešu dubultkvartets! Visus šos kolektīvus kopā saturējusi Austra Benga.
Tolaik krapēnieši bijuši lepni, ka sabiedriskā dzīve Krapā neatpaliek no Gulbenes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izdzīvo Krapas agrāko godību

Kategorijas