Dzīvespriekam: Kas lācītim burkšķ vēderā?

2010. gada 5. oktobris 16:46

5953

Dzīvespriekam: Kas lācītim burkšķ vēderā?

Rudenī var pieēsties ābolus, cik tīk. Sākt ar dzidrajiem, tad šņakstināt rožābolus, maigos bumbierābolus, līdz izbaudīt saldskābos rudens svītrotos. Bet ko darīt, lai no tiem sasodītajiem āboliem nepūšas vēders!

Zinot, no kurienes un kā vēderā veidojas gāzes, iespējams mazināt to rašanos. Diemžēl zināšanas nespēj pilnībā mainīt lietu dabisko kārtību un fizikas likumus.

Iemesli ir dažādi
Gaiss zarnās vai nu rodas no ārpuses (tiek norīts), vai arī veidojas iekšpusē, sadaloties barības vielām. Lai cik nepatīkami tas izklausītos, zarnās notiek arī pūšanas procesi.
Gastroenteroloģe Diāna Lisova gaisa norīšanu kopā ar uzturu, gāzētiem dzērieniem, siekalām dēvē medicīniski – par aerofāgiju. Steigšus rijot, vēderā nonāk daudz vairāk gaisa, nekā ēdot mierīgi, barību lēnām sakošļājot. Siekalās sākas cietes šķelšanās, tāpēc svarīgi, lai tās paspētu sarasties nepieciešamajā daudzumā. Bieži gaiss nonāk kuņģī, košļājot staipīgas konfektes vai košļājamo gumiju, sūkājot ledenes vai īrisus, smēķējot. Gaisa norīšanu veicina arī nepareizas zobu protēzes. D.Lisova teic, ka pastiprināta gāzu veidošanās zarnās notiek arī neirožu gadījumos, tāpat to var veicināt kuņģa skābes atvilnis barības vadā.
Ja ir piena nepanesība, lietojot svaiga piena produktus, zarnu baktērijas var izraisīt pastiprinātu vēdera pūšanos. Pieaugušajam ar pienu iespējamas sarežģītākas attiecības, pat ja bērnībā viņš bijis «piena teliņš».
Pastiprināta vēdera pūšanās var signalizēt arī par tādām nopietnām kaitēm kā celiakiju (graudaugu nepanesību) vai pankreatītu, zarnu trakta slimībām un pat audzējiem, turklāt kādu laiku pastiprināta gāzu veidošanās var būt dominējošā vai pat vienīgā sūdzība. Tādēļ nevajadzētu ilgstoši nodarboties ar pašārstēšanos, bet gan vērsties pie speciālista laikus, lai tālāk ar mierīgu sirdi varētu dzīvot gan pacients, gan ārsts.

Vārstuļu nedienas
Ja vārstulītis, kas noslēdz kuņģi no augšas, ir pietiekami vaļīgs, gaiss nonāk barības vadā un rodas atrauga. Parasti vārstulis atveras tad, kad cilvēks rij kumosu, un aizveras, kad kumoss nonāk kuņģī. «Ja atraugas ar skābi vai pārtiku rodas tā saucamā gastroezofageālā atviļņa rezultātā, tas nozīmē, ka vārstulis slēdzas nepilnīgi vai vispār nenoslēdzas,» skaidro D. Lisova. Šāds «vaļīgāks» vārstulis esot ap 40 procentiem pieaugušu cilvēku – atraugas kopā ar citiem atvilnim specifiskiem simptomiem ir viena no biežākajām sūdzībām gastroenterologa praksē.
Kuņģa skābes, gaisa un pārtikas atvilni veicina barības vada diafragmālās atveres trūce. Savukārt, ja vaļīgs ir arī vārstulis, kas noslēdz kuņģi no apakšas un atrodas uz robežas starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, ir iespēja, ka žults nonāk kuņģī un tālāk – atraugā. Normāli žultij jābūt divpadsmitpirkstu zarnā, kur tai jāpiedalās gremošanas procesos, taču vaļīgais vārstulis to ielaiž kuņģī. Rūgta garša mutē, rūgtas atraugas parasti vedina uz domām par kādu aknu vainu, taču D. Lisova mierina – lielākoties tas liecina par atviļņa slimību, nevis slimām aknām.
Ja gaiss netiek ārā uz augšu, tas turpina ceļu uz zarnām. Reizēm tāds «burbulis» maldoties var sagādāt sāpes. Tad palīdzēs vieglas fiziskās aktivitātes vai vēdera masāža: guļus uz muguras, kājas ceļos ieliektas, ar roku viegli glauda vēderu pulksteņrādītāja virzienā – viens no pēdējiem zarnas līkumiem iet gar pakrūti.

Vēl cīņa nav galā
Ja nevar ēst svaigus ābolus, cepiet cepeškrāsnī, ieteic D. Lisova. Vai mizojiet – vairāk šķiedrvielu satur ābolu miza, kas arī ir galvenā vēdera pūšanās veicinātāja.
Svarīga lieta labvēlīgas zarnu mikrofloras uzturēšanai ir higiēna – ne velti tik cītīgi tiek skandināts, ka pirms ēšanas jāmazgā rokas un vēlams mutē bāzt tikai tīras lietas. «Sliktās» baktērijas veicina pūšanas procesus un gremošanas traucējumus, caureju.

Arsenāla iespējas
Ja reiz problēmas cēloņi ir dažādi, dažādas pēc iedarbības ir vielas, kas ar to cīnās. Absorbenti, piemēram, melnā ogle, «Sorbex», «Smekta», uzsūc liekās gāzes un šķidrumus. Ogli klīniskajā praksē izmanto jebkuras saindēšanās gadījumā. Atsevišķa vielu grupa ir putu dzēsēji, piemēram, espumizāns.
Fermentu preparātus, tostarp festālu, mezīmu, var sekmīgi lietot, kad pastiprināta vēdera pūšanās saistīta ar sliktu tauku gremošanu, – hroniska pankreatīta jeb aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā. Fermentu preparāti paši par sevi nav kaitīgi, pierašanu neizraisa un nerada arī aizkuņģa dziedzera atrofiju, ilgstoši lietojot. Taču, kā norāda gastroenteroloģe, bieži vien šie preparāti tiek lietoti bez īstas vajadzības un tādēļ arī nedod gaidīto efektu. Pirms fermentu preparātu lietošanas būtu jāveic ģimenes ārsta vai gastroenterologa nozīmēti izmeklējumi un tikai pēc tam atbilstoši norādījumiem jālieto medikamenti. Iespējams, tikpat efektīvi var līdzēt diētas maiņa.

Māksla kombinēt
Pupām vai pelēkajiem zirņiem piedzert kefīru vai rūgušpienu ir latviešu virtuves klasika. Fizioterapeite Ilona Puksta, SIA «R&IP medicīniskā aprūpe» vadītāja, mudina neēst kopā augļus ar piena produktiem, augļus ar gaļu, dārzeņus ar augļiem, graudu produktus ar gaļu vai piena produktiem. Vislabāk augļus iekļaut kā atsevišķu ēdienreizi vai ēst pusstundu pirms pamatmaltītes. Protams, jāēd lēnām un pamatīgi sakošļājot.
Vienā ēdienreizē toties var kombinēt pupas un graudaugus, dārzeņus un graudaugus (putras, pilngraudu maize), kā arī zivis ar dārzeņiem. «Diemžēl vērtīgie dārzeņi, kurus uzturā ieteicams lietot pēc iespējas lielākā daudzumā, dažiem cilvēkiem pastiprina gāzu rašanos zarnās,» teic I.Puksta. Tad dārzeņus vajadzētu apstrādāt termiski, nepārtvaicējot vai nepārvārot tos. Lai organismu nodrošinātu ar nepieciešamajiem svaigajiem fermentiem, termiski apstrādātos produktus var pārkaisīt ar nelielu daudzumu (apmēram 1 – 2 tējkarotes) sēklu. Ļoti vērtīgas ir linsēklas, saulespuķu, sezama un ķirbju sēklas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: Kas lācītim burkšķ vēderā?

Kategorijas